Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

… un filmējies ”Rīgas sargos”

Druva
00:00
12.01.2008
16
7lp Rigas Sargs

Kaivēnietis Jānis Pinnis ikdienā dzīvo Rīgā un strādā celtniecībā, taču puisim ir daudz stāstāma gan par piedzīvoto armijā, gan iespēju filmēties populārajā latviešu kinofilmā “Rīgas sargi”.

Jānis stāsta, ka ne mirki neesot izvairījies no obligātā militārā dienesta un 2004.gada augustā sācis dienēt Latvijas armijā Alūksnē.

“Daudz jau dzirdēts sakām, “Kas tā par armiju bijusi?” Kādreiz puišus uz vairākiem gadiem aizsūtīja ārpus Latvijas robežām, un neviens ne vārda neteica. Taču, runājot par mani, jāsaka – Alūksnē pirmie divi mēneši skaitījās kā apmācība, uzsākot dienestu. Pēc tam atbrauca militārās personas no Rīgas, Štāba bataljona godasardzes rotas un daudziem puišiem, tai skaitā arī man, izteica aicinājumu dienēt godasardzes rotā. Piekritu. Turpmākais dienests saistījās ar skaista, asa, precīza un rezultātā ideāla soļa apgūšanu,” stāsta Jānis un piebilst, ka visu nepieciešamo apguvis ļoti ātri un viens no pirmajiem savā vadā sācis sargāt Brīvības pieminekli Rīgā.

“Goda sardzē pie Brīvības pieminekļa esmu aizvadījis 165 stundas. Itin bieži varēju redzēt Latvijas Valsts prezidenti un citas augsta ranga amatpersonas. Netrūka arī dažādu piedzīvojumu – sagaidījām viesus Rīgas lidostā, spēlējām ”Hamletu” Dailes teātrī, zāģējām kokus, lai no vētras postījumiem atbrīvotu elektrolīnijas, neiztrūkstošas, protams, bija militārās parādes 11. un 18.novembrī. Prezidentes vainaga nešana Brāļu kapos kritušo karavīru piemiņas pasākumā, NBS čempionāts svara bumbu celšanā, kurā izcīnīju trešo vietu un desmit dienu apbalvojuma atvaļinājumu mājās,” atminas puisis un piebilst, ka 2005. gada maijā, stāvot godasardzē pie Brīvības pieminekļa, piedzīvojis arī ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Latvijā un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.

Jautāts par vasaras svelmi un to, vai nav bijis grūti pildīt goda sardzes pienākumus, Jānis saka: “Bija gadījums, kad dienesta biedram kļuva slikti vasaras svelmē. Taču tādā gadījumā bez kavēšanās goda sardzi nomaina. Pie tam ir kāds knifiņš, kā apsargs pamana, ka goda sardzē stāvošajam kļūst slikti.”

Jānis, protams, nenoliedz, ka godasardzes puišus ik dienu apbrīno arī tūristi un skaistas meitenes.

“Kādās vien pasaules maliņās neglabājas mūsu foto… Nereti gadījās, ka meitenes centās mūs izprovocēt. Nostājās tieši pretim ar mērķi sasmīdināt, bet tas viņām neizdevās… Godasardzes atbildība ir augstāka par visām blēņām. Pie tam apzinājāmies, ka sodi par šādu rīcību būtu ļoti lieli,” stāsta Jānis un atklāj, ka, pateicoties dienestam, viņam bijusi iespēja filmēties arī populārajā latviešu filmā “Rīgas sargi”.

“Šo iespēju izmantoju, piedalījos masu skatu uzņemšanā. Mums bija jāietērpjas vācu karavīru formās, kārtīgi jāpaviļājas pa zemi un ar dubļiem jāsasmērē seja. Tā mēs panācām kara laika efektu. Bija jāapbruņojas arī ar Pirmā pasaules kara laika karabīnēm, un uzņemšana varēja sākties. Taču jāatzīst, ka nemaz tik vienkāršs tas darbiņš nebija. Labākā kadra uzņemšanai vajadzēja vienu un to pašu atkārtot vairākas reizes. Rezultātā filmēšana bija diezgan nogurdinoša,” atminas kaivēnietis un piebilst – pašam tomēr prieks, ka bijusi iespēja paviļāties kinopilsētiņas smiltīs.

“Šo filmu, protams, esmu noskatījies, man tā patika. Pie tam atmiņas gan par armijas laiku, gan tieši filmēšanos “Rīgas sargos” ir tuvas. Jāpiebilst, ka no dienesta aizgāju ar izcili atzītu disciplīnu, taču virsdienestu nevēlējos turpināt, jo atgriezos pie savas sirdslietas – celtniecības. Skaistas mājas būvēt arī ir gandarījums. Pie tam tās ir paliekoša vērtība,” saka Jānis un jautāts, vai domā reiz atgriezties uz dzīvi Kaives pagastā, saka: “Šobrīd neredzu nekādu iespēju dzīvot un strādāt Kaivē. Tā kā esmu profesionāls celtnieks, strādāju Rīgā un ceļu skaistas mājas. Pašlaik nākotni Kaivē nesaskatu kaut vai tāpēc, ka lielai daļai cilvēku tur trūkst enerģijas sakopt savas mājas apkārtni, parūpēties par saviem klaiņojošajiem suņiem, kur nu vēl domāt par lielākiem darbiem, kas kopā veidotu patīkamāku vidi, kurā dzīvojam.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
225

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi