Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Ugunsnelaimi neviens negaida

Sarmīte Feldmane
23:00
31.07.2018
3
Sapulcecata Indarsfoto 1 1

Karstais un sausais laiks, augstā ugunsbīstamība mežos, arī ugunsgrēks, ko neizdodas nodzēst Valdgales kūdras purvā, mudināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas komandieri Kasparu Dravantu sasaukt Cēsu sadarbības teritorijas apvienoto Civilās aizsardzības komisiju.

Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu vadītāji, Valsts meža dienesta Amatas nodaļas mežzinis Juris Bergmanis, Cēsu nodaļas vecākais mežzinis Jānis Pētersons un Zemessardzes 27.kājnieku bataljona operatīvās daļas priekšnieks Rimants Bāliņš vakar apsprieda šobrīd aktuālo – ugunsbīstamību.

K. Dravants pastāstīja, ka no rīta pats atgriezies no Valdgales, un atzina, ka to, kas tur notiek, grūti izstāstīt. Tas noteikti nav desmitgades, bet vismaz pusgadsimta ugunsgrēks. “Kūdras purvi ir arī pie Ungura ezera, Zaubes, Kaives un Līgatnes pusē. Novados ir daudz mežu, kas karstumā izžuvuši, un ugunsbīstama ir ļoti augsta. Svarīgi ir katram iedzīvotājam zināt, ko nedrīkst darīt, un dienestiem, kā saskaņoti rīkoties, lai iespējami ātri uguni nodzēstu,” sacīja K. Dravants.

Par sadarbību un saskaņotu rīcību pašvaldību vadītāji pauda savu viedokli. Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents sacīja: “Bieži dzirdēts, ka ugunsdzēsēji saka – meži jādzēš mežu dienestam, un tad to bumbiņu mētā, bet tikmēr uguns iet uz priekšu. Svarīgi, lai nemētājam bumbiņu, bet nodzēšam un tad skaidrojamies. Svarīgi zināt, kā cits citam varam palīdzēt, atbalstīt.” Viņš arī atgādināja, ka katrā novadā ir apzināti lauksaimnieki, kuri ar tehniku var nākt palīgā likvidēt ugunsnelaimi, ir noslēgti trīs līgumi.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone atgādināja par ugunsgrēku pie Ērgļu klintīm, kad zvanīts uz Valmieru meža dienestam, bet tur pateikts, ka tā nav viņu teritorija. Mežzinis J.Pētersons paskaidroja, ka informāciju Valsts meža dienesta Priekuļu nodaļa saņēmusi novēloti: “Kad ieradāmies, ugunsdzēsēji jau dzēsa un nosargāja, lai liesmas neizplatās. Mums arī nav tādas tehnikas, paši galā netiktu,” stāstīja J.Pētersons.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs vien paironizēja, ka jādibina dienests, kas koordinētu dienestus. Savukārt Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins atgādināja, ka pašvaldībai bieži vien ir sasietas rokas: “Kad dega Sudas purvs, aizsūtījām arī savu ugunsdzēsēju mašīnu. Pēc tam saņēmām aizrādījumu no Valsts kontroles, ka tā nav mūsu funkcija, jo dega taču valsts purvs. Un mēs baidāmies rīkoties, jo atnāks kāds gudrinieks un aizrādīs. Bet ne jau visi baidās. Jāpieņem tādi lēmumi, kas konkrētajā situācijā ir vispareizākie, ” pārdomās dalījās A.Šteins.

Cēsu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Elita Eglīte atgādināja, ka katram dienestam un pašvaldībai vēlreiz jāapzina savas iespējas un visiem jābūt drošiem, ka katrā konkrētā situācijā sekos rīcība.
A.Šteins ierosināja, ka vajadzētu aizliegt kurināt ugunskurus. “Tūkstoši laivotāju brauc pa Gauju, piestāj krastā, turklāt ne tikai ierīkotajās atpūtas vietās. Viņi kurina ugunskurus, tā ātri vien var izcelties ugunsnelaime,” sacīja novada vadītājs. E.Stapu­lone pastāstīja, ka Igaunijā nevienā kempingā patlaban nedrīkst kurināt ugunskuru un izmantot grilu, jo tas ir ugunsbīstami.

Komisijas locekļi ierosinājumam piekrita, diskusija raisījās par to, kurš tiesīgs pieņemt šādu lēmumu. “Pienāks septembris, līdz varbūt izdosies mainīt procedūru un varēsim pieņemt šādu lēmumu, ” bilda A.Šteins, bet L.Šāvējs pauda pārliecību, ka tas jādara valsts līmenī un Cēsu puses pašvaldības var vērsties ar ierosinājumu ministrijās, informēt plānošanas reģionus.
Civilās aizsardzības komisija nosūtīja vēstuli Iekšlietu, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tajā teikts: “Lūdzam nekavējoties noteikt visa veida atklātās liesmas aizliegumu Cēsu sadarbības teritorijā un rosinām izskatīt jautājumu par šāda aizlieguma piemērošanu visa Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.” Vēstuli parakstīja komisijas priekšsēdētāja E.Eglīte.

A.Šteins arī atzina, ka atpūtniekus par ugunsbīstamību var informēt laivu nomnieki, bet Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš atgādināja, ka noteikti jābrīdina ogotāji un sēņotāji. “Cilvēki seko līdzi tam, kas notiek Talsu pusē, bet savā ikdienā neapzinās bīstamību,” sacīja Indriķis Putniņš.

Ja valsts līmenī tiks pieņemts Cēsu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija ierosinājums, arī tas būs solis pretī ugunsdrošībai. Protams, cilvēkiem jābūt likumpaklausīgiem.

Latvijā katru gadu aprīlī tiek izsludināts ugunsnedrošais periods, paredzot virkni drošības nosacījumu, kas šajā laikā jāievēro gan meža īpašniekiem, gan jebkuram meža apmeklētājam. Nereti cilvēki šos aizliegumus uztver formāli. Šovasar ir ārkārtas situācija, karstais un sausais laiks, izkaltusī meža zemsedze rada īpaši lielus ugunsgrēka riskus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
137

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
29
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi