Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Ūdenssaimniecības modernizācija tuvojas noslēgumam

Druva
23:00
08.05.2007
5

Līgatnes pagasta pašvaldības vērienīgā projekta “Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sakārtošana” realizācija tuvojas finišam.

Projekta vadītāja Silvija Zaharāne “Druvai” pastāstīja, ka projekta realizācijas termiņš ir 30. septembris. “Ceram, ka būvdarbus paveiksim ātrāk nekā bija plānots. Tad sekos vides labiekārtošanas darbi,” informēja S.Zaharāne.

Pavisam ūdenssaimniecības un kanalizācijas rekonstrukcijā būs ieguldīti 1,3 miljoni latu. Rekonstrukcijai saņemti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, 845 tūkstoši latu. S.Zaharāne atzīst, ka pašvaldība bez Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem īsā laikā blīvi apdzīvotā vietā tik lielu projektu realizēt nevarētu. Speciāliste pastāstīja, ka ES līdzfinansējumu pašvaldība saņem tikai pēc paveiktā, nauda projekta īstenošanai vispirms jāsarūpē pašvaldībai, tādēļ Līgatnes pagasta padome tuvākā laikā parakstīs jau ceturto kredītu.

Ko projekta realizācija uzlabos pagasta dzīvē? “Augšlīgatnes ciema blīvi apdzīvotās vietās nomainām ūdensvadus, jo vecie bija nolietojušies. Tie likti padomju laikā. Pirmām kārtām ieguvums ir pagasta iedzīvotājiem, jo viņiem būs mazāk problēmu ar ūdens saņemšanu,” uzsvēra S.Zaharāne.

Ūdensvads jau nomainīts vairāk nekā četru kilometru garumā. Izveidots arī jauns ūdens ieguves urbums, kas apkalpos iedzīvotājus bijušās Fabriciusa kopsaimniecības teritorijā.

Pie Līgatnes pamatskolas uzstādīta atdzelžošanas iekārta un nomainīti ūdensvadi. Līgatnes centrā atrodas padomju laikos celts ūdenstornis, kas jau ir avārijas stāvoklī. Šīs celtnes funkcijas aizstās ūdens pazemes rezervuārs.

“Projekta ietvaros atjaunojam vecos kanalizācijas tīklus. Tos, kas atradās viskritiskākā stāvoklī,” stāsta projekta vadītāja un uzsver, ka Augšlīgatnē ir individuālo māju ciemata daļa, kur nekad nav bijusi centralizētā kanalizācijas sistēma. Tagad to būvē, tā būs garāka par četriem kilometriem. “Mērķis ir visu kanalizācijas tīklu rekonstrukcija. To garums ir apmēram desmit kilometri,” teica S. Zaharāne. Projekta ietvaros uzstādītas arī jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas.

Īstenojot ūdenssaimniecības projektu, S.Zaharānei nācies pārliecināties, ka Latvijā trūkst speciālistu, kuri perfekti prastu strādāt ar modernajām attīrīšanas iekārtām, tādēļ uzsākta tehnisko darbinieku apmācība.

“Ugunsdzēsības vajadzībām vēl jārekonstruē četri dīķi, kas aizauguši. Tos tagad rok un paplašina. Ierīko speciālas akas, lai ugunsdzēsēji var tām piekļūt. Kad dīķi būs sakārtoti un nomainītas trīs vecās sūkņu stacijas, kas pārsūknē notekūdeņus, pēdējā projekta kārta būs pabeigta. Tālāk sāksies labiekārtošana,” informēja S.Zaharāne.

Ūdenssaimniecības un kanalizācijas rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs ir SIA elektrobūvmontāžas firma “Remuss”, specifisku darbu veikšanai piesaistot apakšuzņēmējus.

Lielos darbus sāka 2005. gadā. Līgatnes pagasta ūdenssaimniecības sakārtošana bija pirmais pašvaldības projekts, kas bija iekļauts nacionālajā programmā “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu līdz 2000”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi