Vairāki desmiti dzērbeniešu bija atnākuši uz sarunu ar novada domes vadību. Pagastā praktiski risināmu problēmu netrūkst.
“Līvānu ciemata ūdensapgāde, kanalizācija, ielas brūk, varbūt vēl var uzlabot. Avārijas notiek nepārtraukti, lai salabotu, paiet nedēļas. Mēnesi ūdensvads bija bojāts, ūdens tecēja, pagrabi applūda, pagalmos nepārtrauktas rakšanas, pēc remonta krānā dubļains ūdens,” pastāstīja Dina Žukova un piebilda, ka jau tad, kad Dzērbene bija Vecpiebalgas novadā, solīts, ka kaut ko darīs. “Gribam par to runāt,” viņa uzsvēra pirms tikšanās.
Ūdenssaimniecības stāvoklis Līvānu ciematā bija viena no problēmām, par ko satraukumu pauda vairāki. “Kad notikusi avārija, esmu zvanījis pašvaldībai, atbilde – nav tehnikas, ar ko novērst bojājumu. Visur saka, ka jāekonomē līdzekļi, bet cik ūdens aiztek?” retoriski jautāja Ēvalds Keišs, bet Daina Šmite papildināja: “Atbrauca tehnika, izraka apkārt kaimiņa šķūnim, tas iebruka, izraka apkārt manam, izraka dārzu, beigās izrādījās, ka ūdensvads iet zem kūts. Pēc katras avārijas tiek izrakāts kāds pagalms, un nav droši, ka nenobruks kāds mājas stūris.”
Dzērbenes saimniecības vadītājs Andris Laumanis pastāstīja, ka nav precīzu plānu, kur ieguldīts ūdensvads. Turklāt zemē tas ir dažādā dziļumā, no pusotra līdz trim metriem, kā kurā vieta. Ūdensvada kopgarums 3652 metri. “Remonta pakalpojumu sniedz privātais uzņēmējs, kad var, dara. Lai ko raktu, jāsaņem saskaņojums ar “Sadales tīkliem” un “Tet”. Pēdējā reizē bija jāgaida gandrīz mēnesis. Sistēmā tika samazināts spiediens, lai iespējami mazāk ūdens iztecētu zemē,” stāstīja A.Laumanis.
Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājs Viesturis Burjots atgādināja, ka Dzērbene apvienībā vienīgais pagasts, kur nepaguva sakārtot ūdenssaimniecību. “Ūdens krānā ir brūns, jo no rakšanas līdz rakšanai ir īss pārtraukums. Ūdeni pārtikai jau pērkam. Cik ilgi tā būs,” jautāja Līvānu ciemata iedzīvotāja.
Dzērbenietis Inga Krieviņš atcerējās, ka savulaik ūdensvadam saliktas caurules, kas bijušas paredzētas govju dzirdināšanai fermā, bet citas tolaik nevarēja dabūt.
Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmums “Vinda” apzina situāciju visos novada pagastos un līdz jūnijam sniegs ieskatu par saimniecību tālāku apsaimniekošanu. “Lai kādā apdzīvotā vietā sakārtotu ūdenssaimniecību, tie ir ne desmiti, bet simti tūkstoši eiro. Ūdenssaimniecības sakārtošana Dzērbenē nav šīgada jautājums,” teica novada vadītājs.
Teju katrā tikšanās reizē dzērbenieši runā par graustiem, kas atrodas pils apkaimē un pieder pašvaldībai. Tie bojā priekšstatu par ezeriem bagāto un sakopto pagastu. Pagasta kultūras darbiniece Daina Šmite pastāstīja, ka vietējiem radusies ideja – ja pašvaldībai piederošajā graustā varētu ierīkot vietu, kur runāt par zaļo dzīvesveidu, medniecību, notiktu pasākumi. Taču, lai piesaistītu finansējumu, nav, kas sagatavo projektu pieteikumu.
Domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova skaidroja, ka ēku atjaunošanai aizvien grūtāk ir piesaistīt finansējumu, bet ir pieejamas programmas satura veidošanai, aktivitātēm. “Finansējums jāmeklē dažādos fondos, bet tas nav neizdarāmi. Viss atkarīgs no radošuma. Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā būs arī “Leader” programma zaļām idejām, vides sakārtošanai. Vajag aktīvu sabiedrību, kas to dara,” sacīja I.Suija – Markova un uzsvēra, ka “Leader” projekti nav sarežģīti, Kultūrkapitāla fondam tāpat, pārvalžu darbinieki spēj tos sagatavot.
“Atdot graustus par eiro, un noteiktā laikā viss būs sakopts. Komisijas braukušas, vērtējušas, ka jāiekonservē, bet tālāk nav tikts,” minēja kāds dzērbenietis.
Dzērbenes pilij blakus atrodas pašvaldībai piederoša neapdzīvota māja. Drīz ēka, kurai ir apkure, ūdensapgāde, būs grausts. Izskanēja ierosinājums, ka tajā varētu iekārtot sociālo māju, bet citi dzērbenieši iebilda, ka sociālā māja pie pils neiederas. Iedzīvotāji ieteica ēku pārdot, lai privātais tur iekārto dzīvokļus.
Līdzās šai mājai atrodas vēl viens pašvaldības īpašums, kurā ir arī privātais dzīvoklis. Ēkai jumts caurs, steidzami jālabo. Katru gadu to pieremontē, bet ar to maz līdzēts.
Nepievilcīgo ainu Dzērbenes centrā vēl paspilgtina privātīpašums “Berlīne”, arī grausts. Dzērbenietis E.Keišs gadus desmit fotografē “Berlīni” no viena rakursa un labi var parādīt, kā kādreizējā pils kalpu māja grūst. Kopsaimniecības laikā 90.gadu sākumā bija iecere te ierīkot viesnīcu, ēkai uzlika kārniņu jumtu, kas izrādījās nekvalitatīvs. J.Rozenbergs pastāstīja, ka “Berlīni” būvvalde ņēmusi redzeslokā, komisija runās ar īpašnieci, noteiks termiņu, kad kas jāizdara. “Paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis ne katram liek sasparoties un kaut ko darīt,” atzina novada vadītājs.
Kā teju katrā pagastā, tiekoties ar novada vadību, iedzīvotāji arī Dzērbenē atgādināja par ceļu stāvokli. Pagasta ļaudīm lielākais satraukums par Veco ceļu, kas ved uz 20 mājām. Pa to brauc arī smagā tehnika, tāpēc tā uzturēšana ir apvienības pārvaldes uzmanības lokā.
Anita Kamerāde vērsa uzmanību ceļa Dzērbene – Drusti kvalitātei. “Bedres vairs nav iespējams salabot, arī tiltiņš drīz sabruks. Ja ceļu nesaremontēs, daudziem būs jābeidz uzņēmējdarbība, jo pa to brauc uz šķeldas ražotni, ved granti, koku, un ceļš vairs netur,” situāciju analizēja A.Kamerāde un ieteica domei piesaistīt speciālistus, lai izpēta ceļa stāvokli, tad varēs runāt tālāk Satiksmes ministrijā. “Par ceļu Taurene – Dzērbene cīnījāmies desmit gadus, rakstījām visām iespējamām iestādēm, arī Valsts prezidentam. Ja dome neiesaistīsies, šo ceļu nekad nesakārtos,” bilda dzērbeniete.
Sarunā vēl vērtēja, ka pašvaldība par savu zemju nomu medību kolektīviem prasa pārāk lielu nomas maksu, jo lauku mednieku klubi nerīko komercmedības. Iedzīvotāji pauda neizpratni, ka netiek uzturēta peldvieta, nav sazāģēta nolūzusī egle kapsētā. Taču peldvieta atrodas uz draudzes zemes un kapsēta ir tās īpašums. Tikšanās reizē vēl tika pārrunāts, ko nozīmē līdzdalības budžets, kā varētu darboties iedzīvotāju padomes, un citas aktualitātes.
Komentāri