Cēsu Izstāžu namā apskatāma Turcijas tradicionālās mākslas izstāde – zīmējumi uz flīzēm, zīmējumi uz papīra ebru rokrakstā un hakari gobelēni.
Izstāde Cēsīs ir viens no pasākumiem, kas septembrī un oktobrī notiek Turcijas dienās Latvijā. Turki uzsver, ka Turcijas Republikas dibināšanas pamatā ir kultūra.
Flīžu māksla, kuras paraugi redzami Cēsīs, pirmo reizi islāma arhitektūrā izmantota 9. gadsimtā. Dažādos gadsimtos tai bijis uzplaukums un noriets. Tagad vietējie Iznikas mākslinieki velta tam savu dzīvi, lai saglabātu flīžu mākslu un tās vēsturi. Iznikas flīzes ir roku darbs, kas darināts no 80 procentiem pusdārgakmeņa un kvarca, izvietots uz porcelāna un pārklāts ar glazūru.
Ebru, kas mūsdienās pazīstama kā dekoratīvi lietišķā papīrmāksla, ir viens no senākajiem Turcijas mākslas veidiem, precīzu izcelsmes vietu un laiku atstājot nezināmu. Kad 8. gadsimtā turki sāka darināt papīru, viņi sasniedza augstu līmeni papīra dekorāciju mākslā. Meklējot šai mākslai precīzāko nosaukumu, tas dēvēts par dzīslotu, mākoņainu, bet precīzākais skaidrojums varētu būt – māksla uz ūdens virsmas. Vecākais zināmais ebru nāk no 11. gadsimta un liecina, ka šajā laikā māksla sasniegusi pilnību. Kā izpaužas trauslā ebru māksla, ir nojaušams, ja to skata savām acīm.
Saglabājot Vidusāzijas un Anatolijas gobelēnu audēju senās iemaņas, kas attīstītas 13. gadsimtā, Hakari gobelēni joprojām tiek ražoti šajā reģionā kā tradicionālais mākslas veids. Hakari gobelēniem raksturīgs viegls aušanas stils pa diagonāli caur galveno rindu, kas ir dubultā – vairākos slāņos. Gobelēni kļūst par audēju piezīmju grāmatu, gluži kā rakstniekiem burtnīca, jo gobelēnos ieaustie simboli attēlo audēju izjūtas un domas. Izstāde būs skatāma līdz 18. oktobrim.
Komentāri