Pirms aktīvās sezonas kopā sanāca Cēsu novada tūrisma uzņēmēji un pašvaldības tūrisma organizatori. Pēdējie divi gadi nozarei bijuši sarežģīti, arī šis gads būs pārbaudījumu pilns.
“Nav gaidīto autobusu ar tūristiem, daudzas rezervācijas tiek atceltas – tāda ir realitāte. Ekonomiskā situācija ne vienu vien ceļotgribētāju vasarā atturēs kaut kur aizbraukt,” situāciju nozarē raksturo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadošā eksperte Kristīne Mickāne un atgādina, ka aģentūra sadarbojas ar kaimiņu valstīm, jo tajās situācija ir līdzīga. Tiek strādāts, lai tūristus no Lietuvas un Igaunijas, tāpat Skandināvijas valstīm ieinteresētu braukt uz Latviju. Tāpat kā iepriekšējos gados būs jau pazīstamie pasākumi un akcijas: Latvijas apceļošanas spēle “Pievelc Latviju tuvplānā!”, “Apceļosim pilis un muižas”, “ Māju kafejnīcu dienas” un citi .
K.Mickāne arī atgādina, ka uzņēmējiem aizvien ir pieejams finansiāls valsts atbalsts konkurētspējas paaugstināšanai. Projektu konkursā var saņemt 80 procentu no ieceres īstenošanai plānotajām izmaksām. “Diemžēl interese par šo iespēju ir maza. Atbalstu var saņemt visdažādākajiem mērķiem, arī informācijas tulkošanai,” pastāsta vadošā eksperte un, iedrošinot uzņēmējus, uzsver, ka birokrātija ir samazināta līdz minumumam.
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš –Eglītis informēja par Kultūras pārvades un Cēsu novada Tūrisma attīstības aģentūru. “Kultūra un tūrisms kopā veido kultūrtūrismu. Kultūras nozare nodrošina kvalitatīvus pasākumus, bet tūrisma organizatori to pārdošanu ārpus novada robežām, kā arī atspoguļo to, kas notiek novadā,” klāstīja A.Egliņš – Eglītis. Abām nozarēm top attīstības politika.
Viņš arī uzsvēra, ka attīstība var notikt vien tad, ja pašvaldība un uzņēmēji sadarbosies. “Pašvaldības uzdevums ir darīt visu, lai atvilinātu tūristu uz novadu, kad viņš atbrauc, sākas privātā sektora darbs. Mums jāmeklē aizvien jauni sadarbības ceļi. Diemžēl stīvēšanās aizvien manāma, jo katram šķiet, ka viņš zina labāk, kā strādāt. Ja no katra paņemsim labāko un sadarbosimies, viss notiks,” pārdomās dalās novada domes priekšsēdētāja vietnieks un piebilst – nedrīkst nerēķināties, ka tūristu intereses un vajadzības mainās. “Pamazām, īpaši pēc pandēmijas, mainās tūrisma filozofija. Ja savulaik teica – braucu uz pilsētu, festivālu, pili, aizvien biežāk dzirdam - braucu pie konkrēta saimnieka, jo zinu, ka būs labs serviss un uzņemšana,” teic A.Egliņš – Eglītis un uzsver, ka, domājot par attīstību, svarīgākā ir infrastruktūra. Un vispirms ceļi.
Domes priekšsēdētāja vietnieks arī iepazīstināja ar lielākajiem tūrisma infrastruktūras objektiem, kas veidojas. Tie Cēsīs ir topošais Kosmosa centrs, kas kā struktūra iekļausies tūrisma aģentūrā, savukārt Raiņa kvartāla, Cēsu muzeja krātuves būvniecība būs lielākie investīciju projekti jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā. Būtiska ir Piebalgas kultūrtelpas stiprināšana un popularizēšana, Āraišu arheoloģiskais parks tiek virzīts UNESCO statusam. Tika arī ieskicēts 2025.gads, kad Cēsis sevi prezentēs kā Latvijas kultūras galvaspilsētu.
“Līgatnes papīrfabrika ieguvusi jaunu īpašnieku, viņam ir iecere tur veidot kopienu centru, zaļā dzīvesveida centru. Cerams, ieceres īstenosies. Katrs uzņēmējs, kurš atnāk ar kādu ideju, to īstenojot, veicina konkrētās vietas un arī plašas apkaimes attīstību,” saka A.Egliņš – Eglītis.
Līgatnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka, daloties pieredzē, uzsver, ka Līgatnē sadarbība starp uzņēmējiem un arī ar pašvaldību ir laba. Viņa klātesošos iepazīstināja ar tūrisma nozares pārvaldības modeli novadā. “Mēs jau gadiem strādājam kopā, veidojot pārvaldības modeli, tika apzināta situācija katrā nu jau bijušajā novadā, vērtēts, modelēts. Mijiedarbībā un sadarbībā ar uzņēmējiem veicināt teritoriālo sabalansētību un ilgtspējīgu tūrisma un kultūrtūrisma produktu attīstību ir tūrisma nozares uzdevums,” uzsver S.Jermičuka.
Cēsu novada Tūrisma attīstības aģentūras tūrisma informācijas centri paredzēti Cēsīs, Līgatnē un Piebalgā, savukārt apmeklētāju centri – Līgatnes dabas takās, Āraišu ezerpilī, arī Liestraupes pilī.
“Nebaidieties sapņot, pat utopiski sapņot! Kāpēc gan lai Cēsu novads nebūtu viens no gala mērķiem, ko tūrists izvēlas. Tas mūsu rokās. Taču pirmais, kas tūristiem vajadzīgs, ir labi ceļi. Tāpat internets, kas ne visur ir kvalitatīvs. Kaut vai Līgatnē,” atgādina tūrisma speciāliste.
Par to, ka strādāt tūrisma nozarē nav viegli, atzīst ikviens, kurš tajā darbojas. Taču aizvien netrūkst cilvēku, kuru gatavi iesaistīties. Vispareizāk, ja vispirms var pamēģināt, tad sākt biznesu. Tā rīkojas jaunpiebaldzēns Jānis Melbārdis, kurš šoziem iekārtoja Zelta kroga slēpošanas trasi un aicināja slēpot, par veselīgo atpūtu neprasot naudu. Viņš pārliecinājās, ka cilvēkiem patīk, ka arī pašam patīk uzņemt apmeklētājus, gādāt, lai viņi justos labi. Nākamajai ziemai jau ir plāni.
Tikšanās uzņēmējiem bija iespēja ne tikai satikt kolēģus, arī izrunāties, kā kuram klājas, parunāt par iespējamu sadarbību, kā arī apskatīt Lielstraupes pili, kas jau pārredzamā nākotnē piederēs pašvaldībai.
Komentāri