Turcijas nacionālās aizsardzības ministrs Hulusi Akars, ierodoties vizītē Latvijā, lai pārrunātu sadarbību reģionālās drošības stiprināšanā, apmeklēja arī Cēsis, godināt to savu tautiešu piemiņu, kuri te apglabāti.
Augstas Turcijas amatpersonas, ierodoties vizītēs Latvijā, tradicionāli apmeklē Turku kapus Cēsīs, lai noliktu ziedus un veltītu piemiņas brīdi te apbedītajiem 25 Krievu-turku karā (1877 – 1878) sagūstītajiem Turcijas karavīriem, kas bija nomitināti mūsu pusē.
H.Akars ceturtdien, 28.jūlija pēcpusdienā, Cēsīs ieradās kopā ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku. Svinīgo ceremoniju Turku kapos ievadīja Zemessardzes orķestra izpildītās abu valstu nacionālās himnas. Pēc tam abu valstu aizsardzības ministri pie pieminekļa nolika ziedu vainagu Turcijas karoga krāsās, savukārt Turcijas valsts pārstāvis uz katra no individuālajiem kapu pieminekļiem nolika baltu un sarkanu ziedu kritušajiem karavīriem.
Svinīgā ceremonija bija īsa, bez valstsvīru uzrunām, bet Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāve Anete Krišjanova uzsvēra, ka Turcijas amatpersonai šī esot ļoti saspringta vizīte ar cieši saplānotu grafiku, tomēr Turku kapi Cēsīs esot ļoti svarīga vieta, ko H.Akars noteikti vēlējies apmeklēt. “Šī vieta ir leģendāra, tādēļ oficiālās vizītes grafikā Cēsu Turku kapu apmeklējums bija noteikti jāiekļauj, par to nebija šaubu. Lai arī diena abiem ministriem ir ļoti saspringta, tūlīt pat pēc Cēsu apmeklējuma jādodas tālāk uz Lielvārdi, šeit neatbraukt nevarējām,” vietas nozīmi īpaši uzsvēra A.Krišjanova.
1877.gada rudenī uz Cēsīm tika nosūtīti vairāki simti turku karavīru. Nespēdami pierast pie mūsu mērenā klimata, turki sāka arvien vairāk slimot – daudzi no gūstekņiem pirmo ziemu tā arī neizturēja. Viņi slimoja pārsvarā ar dažādām elpvadu un plaušu slimībām, vēlāk arī ar tīfu. No 1878. gada 1. janvāra līdz 1. septembrim Cēsu pilsētas slimnīcā ārstējās 176 turku karagūstekņi, no kuriem 25 nomiruši un apglabāti īpaši izveidotajos kapos. 1916. gadā Cēsīs kara būvju un ceļu celtniecībā bija nodarbināti kirgīzi, un viens no viņiem Cēsīs nomira. Toreiz viņu kā muhamedāni apglabāja turku kapos. Ar to izskaidrojams, kāpēc vēsturiskajos tekstos minēti 26 kareivji, kas apbedīti Turku kapos Cēsīs.
Kā zināms, Turcija sniedz ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā, piedaloties NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Latvijas un Turcijas divpusējā sadarbība aizsardzības jomā notiek militārās izglītības un apmācības jomā. Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji ir piedalījušies NATO programmas “Partnerattiecības mieram” organizētajos kursos Ankarā, kā arī citos Turcijas militāros un civilos mācību centros notiekošos semināros un kursos.
Komentāri