Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Trumpis – neatlaidība un prieks

Monika Sproģe
00:00
01.11.2018
5
Ceesu Tirguu 3 Fotomarta

Viss aizsācies pirms astoņiem gadiem bez biznesa idejas. Ražošanas iespēja radās, kad rīdziniece Svetlana Drunka, apmetusies uz dzīvi laukos, mēroja ceļu pie kaimiņa pēc piena.

Kādu dienu kaimiņš teicis: “Tu esi skaista sieviete, tāpēc tev kā Kleopatrai noteikti jāiet piena vannā!” To sacīdams, kaimiņš Artis vakarā viņai patiešām atvedis pienu un pielējis pilnu vannu. Svetlana, protams, negāja piena vannā, bet paņēma pavārgrāmatu, sazinājās ar krustmāti Latgalē, uzmeklēja internetā vēl kādas receptes un ķērās pie darba. Rīta gaismai austot, viss piens bija pārstrādāts dažādos sieros. Tagad šis romantiskais stāsts stiprināts laulības gredzeniem. Iesaistoties darbā arī vīra brālim Jānim un viņa atsaucīgajai sievai Ivetai, tas pārtapis veiksmīgā ģimenes uzņēmumā.

Nītaures pagasta zemnieku saim­niecības “Krišvaldi” čaklo saimnieču vīri atbild par ganāmpulku, bet viņas darbojas virtuvē, gatavojot sierus, biezpienu, jogurtu, sviestu. Šo piedāvājuma klāstu saimnieces bagātinājušas ar kūkām un plātsmaizēm. “Sa­ražoto pārdodam Cēsu tirgū, nu jau tirgus paviljonā piedāvājam arī ēdināšanu – siltu zupu, dažādus mājas salātus, kāpostu tīteņus un plašu pankūku klāstu,” saka Svetlana.

Ir pilnīgi skaidrs, ka Ivetai un Svetlanai mājražošana nav tikai iztikas pelnīšana, viņas strādā ne tikai ar lielu akurātību, bet arī prieku. Sapratušas, kas kurai labāk padodas, veiksmīgi sadalījušas pienākumus tā, lai būtu gandarījums par paveikto.
Iveta iepriekš strādājusi apkalpojošā sfērā, bet Svetlana jau agrāk iepazinusies ar uzņēmējdarbības vidi, tāpēc abas atzīst, ka biznesa lauciņš pazīstams: “Protams, kad sāku ražošanu, bija bail, kuram tad nav! Vienmēr pastāv risks, ka neizdosies, taču nedrīkst padoties. Kad spēru pirmos soļus siera ražošanā, liels atbalsts bija draudzene no Rīgas, kura nodarbojas ar kafejnīcu biznesu. Viņa bija mans pirmais nopietnais klients, kurš ne vien atbalstīja, bet arī iedrošināja. Pirmajā mājražošanas periodā veidoju nelielas produktu paciņas, braucu uz galvaspilsētu, katram klientam mēģināju pievest produkciju pie durvīm, bet tas nebija īsti tas, ko biju iedomājusies. Tad izmēģināju tirgošanos Čiekurkalna tirgū. Vēl tagad atceros, kā iepriekš pārdzīvoju. Uztraucos, ka tur noteikti būs daudzi ar līdzīgu produkciju, ko darīšu, ja nepirks manu gatavoto! Bet pirka, un tā kļuva pieprasīta. Tad izmēģināju tirgoties Cēsis, veicās ne sliktāk, tā paliku tikai pie Cēsu tirgus,” atminas Svetlana.

Palielinoties produkcijas apjomiem, izveidojoties pastāvīgu klientu lokam, mājražošana paplašinājusies. Svetlanas mājā nu ir divas virtuves, viena pašu ģimenei, otrā atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām top tirgošanai paredzētā produkcija.

“Varētu piekrist reizēm dzirdētai atziņai, ka Cēsu tirgū krietni sarucis pircēju skaits, bet, par laimi, mums ir noturīgs klientu loks, kas mūsu tirdzniecības vietā drūzmējas, pirms esam ieradušās. Laikam lielākais gandarījums ir sajūta, ka pircēji novērtē mūsu darbu un pūles,” saka Iveta.

Redzot mājražotāju produkcijas noietu, daudziem gribas izmēģināt roku šajā jomā. Jāatzīst, konkurence sīva. Svetlana uzskata, ka ideju špikošana ir daļa no radošā procesa. Viņas apmeklē pasākumus, kuros smeļas idejas, un itin nemaz neļaunojas, ja citi iedvesmojas no viņu darba, jo katrai saimniecei ir savs rokraksts: “Protams, konkurence ir, kur nu bez tās, un mums jākonkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar veikaliem, taču pats galvenais priekšnosacījums ceļā uz veiksmi un atpazīstamību ir pacietība un neatlaidība. Daudziem šķiet – kā aizbraukšu, tā uzreiz iztirgošu, bet tā nav. Ir jābūt noturībai, jo tikai tā iespējams izveidot un saglabāt klientu loku.”

Abas saimnieces pārliecinājušās, ka ķimeņu, ķiploku, āboliņa un diļļu siers ir vispieprasītākie: “Vairāku gadu garumā esam sapratušas, ko un cik daudz gatavot, lai nav par maz vai nepaliek pāri. Ar kūkām līdzīgi – mēneša sākumā piedāvājam bagātīgāku sortimentu, jo cilvēkiem ir vairāk naudas, bet mēneša beigās samazinām apjomu. Ļoti cienām un saprotam pensionārus, vai tad viņiem negribas savu reizi ko garšīgu? Visu laiku jārēķinās ar iedzīvotāju pirktspēju, tāpēc cenas ir tādas, lai cilvēks spēj nopirkt un mēs kaut nedaudz nopelnīt.”

Saimnieces atzīst, ka idejas rodas nemitīgi, tikai pietrūkst laika tās attīstīt: “Vienmēr gribas pamēģināt kaut ko jaunu. Pēdējā laikā iesākusies sadarbība ar Rīgas restorāniem un tuvākajām viesu mājām. Tāpēc nolēmām nedaudz paplašināties un drīzumā pieņemsim darbā kādus papildspēkus. Cilvēki tik ļoti iestiguši aizspriedumos, noniecinot uzņēmējdarbības iespējas laukos, ka bieži neredz tās izdevības, kas parādās deguna galā. Tās ir muļķības, ka laukos neko nevar. Var, ja grib, bet daudzi meklē vieglāko ceļu. Mājražošana, saimniecības uzturēšana – tas nav viegli, taču jāstrādā, diemžēl vairums nerīkojas, kaut ko gaida, cer uz brīnumu. Tas arī atšķir čīkstētājus no darītājiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi