Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Trūcīgā statusa saņēmēju kļūst mazāk

Madara Ozoliņa
00:00
08.02.2018
15
Rokas Un Nauda Fotomarta 1

Sarūk to cilvēku skaits, kuri lūdz piešķirt trūcīgās personas statusu, liecina vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu pašvaldību informācija.

Pēc vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu sociālo dienestu sniegtās informācijas tiek secināts, ka vienā novadā trūcīgo personu skaits palicis nemainīgs, vienā tas nedaudz palielinājies, bet pārējos sešos novados trūcīgo personu skaits samazinājies.

Cēsu novadā 2016. gadā trūcīgo personu statuss tika piešķirts 256 cilvēkiem, bet pērn 229 personām. Pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone to vērtē pozitīvi: “Samazinājums nav liels, bet ir, tas liecina, ka situācija stabilizējas. Sociālā darba ieguldījuma rādītājs ir tas, kā samazinās trūcīgo iedzīvotāju skaits. Mēs strādājam pie tā, lai šis skaitlis kaut nedaudz, bet kļūtu arvien mazāks.”

I. Sietiņsone stāsta, ka visbiežāk trūcīgās personas statuss tiek piešķirts ilgstošiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, vientuļiem vīriešiem, kuri cīnījušies vai cīnās ar dažādām atkarībām un kuru veselības stāvoklis neļauj veikt darba pienākumus, kā arī sievietēm pirmspensijas vecumā ar zemu izglītības līmeni. “Priecājamies, ka ģimenes ar bērniem starp trūcīgā statusa saņēmējiem ir ļoti maz. Ja ir, tad šo statusu ģimene saņem īslaicīgi, jo ar ģimenēm tiek ļoti nopietni strādāts, meklēti risinājumi, lai trūcīgo statuss viņiem nebūtu nepieciešams.”

Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja uzskata – novadā ir iespējams atrast darbu, cits jautājums, cik cilvēks ir ieinteresēts to darīt. “Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā ne tikai vakances, bet arī dažādus kursus. Tāpat tiem, kas reģistrējušies NVA, ir iespēja strādāt programmas “Al­goti pagaidu sabiedriskie darbi” piedāvājumā. Cilvēki šo iespēju izmanto maz. Šobrīd Cēsu novadā iespēju ir vairāk nekā kvalificētu un spējīgu darītāju,” pārliecināta I. Sietiņsone.
Vislielākais trūcīgo personu statusa piešķiršanas samazinājums ir Priekuļu novadā, kur 2016. gadā izziņas par statusa piešķiršanu izsniegtas 321 personai, bet 2017. gadā 258 personām. Vecākā sociālā darbiniece Liepas un Mārsnēnu pagastā Līga Šmitiņa-Jankovska min divus tam iespējamos iemeslus: “Tas, iespējams, noticis uz izbraucēju rēķina vai materiālā stāvokļa uzlabošanās rezultātā. Jau vairākus gadus šim skaitlim ir tendence samazināties. Tie, kas vēlas, atrod darbu un strādā. Lielākā daļa trūcīgo, kas arī saņem bezmaksas pārtikas pakas, ir seniori, kuriem ir mazas pensijas, kā arī cilvēki ar otrās un trešās grupas invaliditāti. Prie­cājamies, ka starp trūcīgā statusa saņēmējiem ir maz daudzbērnu ģimeņu.”

L.Šmitiņa – Jankovska norāda, ka pērn, 2017. gadā, projektā “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” nodarbinātas 29 personas: “Uz kopējā fona tas ir maz. Zināms, ka rindā uz šiem darbiem pašlaik nav jāgaida. Ja ir vēlēšanās, cilvēks var sākt strādāt. Problēmas diemžēl ir tieši ar šo vēlmi mainīt savu dzīvi un sākt kaut ko darīt.”

Nemainīgs trūcīgā statusa ieguvušo personu skaits divu gadu laikā ir Raunas novadā. Novada Sociālā dienesta darbiniece Sandra Fišmeistere norāda, ka gan 2016., gan 2017. gadā trūcīgās personas statusu saņēmuši 50 cilvēki. “Lielākoties tie ir pirms­pensijas vecuma vīrieši, kuriem ir darba nespēja, kā arī daudzbērnu ģimenes. Pat ja ģimenē ir abi vecāki, kopējie ienākumi ir zemi. Šīs daudzbērnu ģimenes mēs ļoti uzmanām un cenšamies mudināt darīt kaut ko lietas labā, kopā meklējam risinājumus.”

Jaunpiebalgas novadā personu skaits, kurām piešķirts trūcīgā statuss, kaut nedaudz, bet ir palielinājies. “Situācija tikpat kā nav mainījusies. Ja 2016. gadā mūsu novadā trūcīgās personas statuss tika piešķirts 73 cilvēkiem, tad pērn – 76. Bet, ja runājam, kas ir statusa saņēmēji, tad iepriecina fakts, ka ģimenes ar bērniem šo statusu saņem retāk, nekā tas bija pirms vairākiem gadiem,” tā Jaunpiebalgas novada Sociālā dienesta darbiniece Anda Grau­diņa.

Izmaiņas savā novadā pozitīvi vērtē arī Līgatnes pašvaldības Sociālā dienesta darbiniece Iveta Viļumsone: “Situācija ir stabila. Iespējas šeit ir – cilvēki strādā vai tiešām cenšas atrast darbu. 2016. gadā Līgatnes novadā bija 182 trūcīgās personas 65 mājsaimniecībās, pērn šis statuss piešķirts 138 personām 75 mājsaimniecībās. Tas norāda uz to, ka trūcīgo personu vidū palielinās vientuļo cilvēku skaits, bet samazinās ģimeņu skaits.”

To, kāds atbalsts pienākas trūcīgā statusa saņēmējiem, var noskaidrot novadu sociālajos dienestos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
21

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
27

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
35

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
228

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
101
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
35
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
28
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
37
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi