Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Traumas darba vietā – darba devēju piesegšana un desmitiem tūkstošu eiro izmaksas

Toms Sadovskis
13:20
29.04.2024
62
Balta 2904

FOTO: publicitātes

28.aprīlī atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena. Katru gadu apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par darbā gūtām traumām izmaksā vairākus simtus tūkstošu eiro, un arī šogad jau ir pieteikta pirmā lielā atlīdzība, kuras paredzamā izmaksa pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt Valsts darba inspekcija atgādina, ka Latvija ir starp ES dalībvalstu līderēm attiecībā uz letālajiem nelaimes gadījumiem darbā, tāpēc ir būtiski reģistrēt un izmeklēt ikvienu nelaimes gadījumu, lai izprastu tā cēloņus un novērstu līdzīgus riskus nākotnē.

    Smagākas traumas – paaugstināta riska nozarēs

    Visbiežāk traumas darba vietā tiek gūtas tādās nozarēs kā mežizstrāde, metālapstrāde, būvniecība, un smagākas tās ir tad, ja nodarbinātais strādā ar specializēto aparatūru vai darbs notiek brīvā dabā un lielā augstumā. Tāpat dažādām nozarēm ir savas tipiskās traumas. Piemēram, metināšanai raksturīgas acu traumas vai acs ābola gļotādas apdegumi, celtnieki biežāk gūst traumas, krītot no augstuma, bet ražošanai tipiskas ir pirkstu amputācijas darbā ar griešanas iekārtām. Kopumā visizplatītākās darba traumas ir dažādas brūces, sasitumi, roku pirkstu lūzumi, roku un kāju lūzumi, kā arī locītavu saišu bojājumi. Laiku pa laikam tiek gūti arī ārkārtīgi smagi savainojumi – politraumas, galvaskausa lūzumi, kāju amputācijas, un diemžēl reizēm šādi gadījumi beidzas ar cilvēka nāvi vai invaliditāti.

    BALTA pieredzē ir vairāki gadījumi, kad atlīdzību izmaksas pārsniegušas 10 000 eiro, reizēm pat vairākus desmitus tūkstošu. Visos šajos gadījumos diemžēl cilvēki ir miruši vai guvuši invaliditāti. Iemesli – cietušajiem uzbrauc smagā autotehnika, traumas tiek gūtas industriālo iekārtu lietošanas laikā, traumas iestājas, iekrītot šahtās u. tml. Taču arī tad, ja cilvēks izdzīvo, nereti traumas ir tik smagas, ka izraisa ilgstošu darbnespēju un prasa dārgu, sarežģītu ārstēšanu – nereti vairāku tūkstošu eiro apmērā.

    Apdrošināšanas atlīdzību izmaksas summējas

    “Jāteic, ka ne visos gadījumos, kad darba vietā, pildot darba pienākumus, gūtas traumas, cilvēki ir bijuši apdrošināti. Savukārt, ja darba devējs ir parūpējies par darbiniekiem un apdrošinājis pret nelaimes gadījumiem, noteikti ir vērts parūpēties par sevi un savu ģimeni papildus, iegādājoties arī personīgo nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi.

    Nelaimes gadījuma rezultātā izmaksātās atlīdzības summējas, un cietušais saņem lielāku kompensāciju. Kā vēsta senais teiciens – dubults neplīst,” stāsta BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

    Viņa piebilst – Latvijā cilvēki bieži noformē sīkas traumas, kas iegūtas darba vietā, kā sadzīves traumas, piesedzot darba devēju, kurš nav ieinteresēts bojāt darbā notikušo nelaimes gadījumu statistiku, vai nezinot savas tiesības, tāpēc īstais šādu negadījumu skaits ir krietni lielāks nekā apdrošinātājam pieteiktais.

    Valsts darba inspekcijas pārstāve Linda Matisāne norāda, ka būtiski ir izmeklēt un reģistrēt darbā notikušos nelaimes gadījumus, lai primāri noskaidrotu to cēloni un veiktu pasākumus, kas novērstu to atkārtošanos. “Pēdējos gados liela daļa darba devēju, reģistrējot nelaimes gadījumus Valsts darba inspekcijā, kā nelaimes gadījuma cēloni norāda darbinieka neuzmanību. Uzveļot atbildību par notikušo darbiniekiem, darba devējs nemēģina noskaidrot patieso iemeslu, kas ir izraisījis darbinieku neuzmanību, t. sk. skaitā savu atbildību, piemēram, par darba slodzi, uzmanības novērsējiem u. c. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc gadu no gada Latvija ir starp ES dalībvalstu līderēm attiecībā uz letālajiem nelaimes gadījumiem darbā,” dalās eksperte.

    Linda Matisāne uzsver, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, tad darbiniekam ir būtiski pateikt par notikušo darba devējam, pat ja sekas nav iestājušās nekavējoties. Tas liks darba devējam izmeklēt nelaimes gadījumu un noskaidrot cēloņus. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas darba devējam ir jāizsniedz cietušajam nelaimes gadījuma akts, kurā ir aprakstīts notikušais un norādīti cēloņi. Ja darbinieks nepiekrīt darba devējam (piemēram, ir norādīts, ka darbinieks ir bijis neuzmanīgs, lai gan patiesībā ir bijusi nedroša darba vide), tad darbiniekam mēneša laikā ir tiesības apstrīdēt šo dokumentu.

    Savukārt BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva atgādina – cilvēka dzīvība un veselība nav novērtējama naudā, tāpēc tā jāsargā visiem spēkiem gan pašam, gan līdzcilvēkiem. Darba devēji var uzlabot darba vidi un apstākļus, savukārt paši nodarbinātie – ievērot darba drošības noteikumus un parūpēties par apdrošināšanu, kas atvieglos finansiālo slogu, ja negadījums tomēr notiks.

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Rīgas iela. Tava. Mana. Mūsu

    00:00
    19.05.2024
    8

    Par to, kādai Cēsu vecpilsētā būt Rīgas ielai, ko ierobežot, ko veicināt, aizvien izskan dažādi viedokļi. Cēsu novada dome saņēmusi 93 fizisku un juridisku personu parakstītu iesniegumu. Tajā izteikti lūgumi gan atcelt pašvaldības Satiksmes drošības komisijas lēmumu, ka no Piebalgas ielas nedrīkst iebraukt vecpilsētā, kā arī nodrošināt , lai pašvaldības mājaslapā būtu publicēti pašvaldības komisiju […]

    Māsu dienā labbūtība, skaistums un veselība

    00:00
    18.05.2024
    17

    12.maijs ir Starptautiskā medicīnas māsu diena, kad īpaši sveic, godina un paldies saka medicīnas māsām. Šiem profesionāļiem ir būtiska loma veselības aprūpē un ārstniecības komandā. Šogad Māsu dienas moto Cēsu klīnikā bija “Mēs plauksim”, īpaši domājot par medicīnas māsu labsajūtu. Klīnikas pārstāve Dace Valnere uzsver: “Tas ir svarīgi, jo fiziski atpūtusies, iepriecināta un laimīga māsa […]

    Gulbenes novadā autovadītājs 1.27 promiļu reibumā bēg no policijas

    14:51
    17.05.2024
    23

    Vakar, 16.maijā, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas amatpersonas, patrulējot ar dienesta automašīnu, Gulbenes pilsētā pamanīja kādu automašīnu “VW Golf”, kuras vadītājs nelietoja drošības jostu. Lai pārtrauktu likuma pārkāpumu, policijas amatpersonas nolēma to apturēt, taču tās vadītājs uzsāka bēgšanu. Izrādās, viņš pie automašīnas stūres bija sēdies 1.27 promiļu reibumā un, jāpiemin, ka […]

    Vēlētāji deputātu kandidātus apber ar jautājumiem

    00:00
    17.05.2024
    50

    Cēsniekus uz tikšanos pagājušajā piektdienā aicināja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti. Iedzīvotāji politiķus sagaidīja ar jautājumu gūzmu. Tie aptvēra plašu spektru, sākot no ģeopolitiskajām norisēm, vērtībām un procesiem sabiedrībā, līdz konkrētiem pasākumiem labākai ikdienai. Piektdien, 10.maijā, sabiedriskā centra nelielā zālīte Rīgas ielā bija piepildīta, sēdvietu tikko pietika. Kultūras biedrības “Har­monija” un […]

    Policija Limbažu novadā aptur motociklistu, kurš brauca ar ātrumu 154 kilometri stundā

    21:44
    16.05.2024
    20

    Vakar, 15. maijā, pusdienlaikā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas amatpersonas Limbažu novadā, Liepupes pagastā, veicot satiksmes uzraudzību, apturēja motocikla vadītāju, kurš pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Valsts policijas amatpersonas, veicot ierasto patrulēšanu, uz autoceļa Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) 64. kilometrā pamanīja kādu motociklu, kas ievērojami pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Policisti […]

    Kad dabas balss ir atslēga

    21:23
    16.05.2024
    21

    Dzērbenē satikās Latvijā pazīstamās cimdu adītājas Jettes Užānes jeb Cimdu Jettiņas draugi, talanta cienītāji un viņas radošā ceļa turpinātāji. Savulaik viņa teikusi: “Svētki ir tad, kad satiekas cilvēki!” Jettes simtgade noteikti ir tā reize, tāpat kā iepriekšējos pavasaros maijā, Jetes dienā. Jau vairākus gadus Dzērbe­nē, atceroties talantīgo cimdu adītāju, rīko izstādi. Šoreiz to veido 170 […]

    Tautas balss

    Runā pilnīgus melus

    21:00
    16.05.2024
    19
    Seniore raksta:

    “Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

    Jābūt modriem

    10:21
    13.05.2024
    24
    "Druva" lasītājs raksta:

    “Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

    Svinēsim svētkus kopā

    10:21
    13.05.2024
    21
    Seniore Z. raksta:

    “Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

    Krūmi aizsedz krustojumus

    12:21
    05.05.2024
    47
    Druva raksta:

    “Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

    Lielisks pakalpojums

    12:20
    05.05.2024
    36
    Druva raksta:

    “Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

    Sludinājumi