Cēsu viduslaiku pils piedzīvo līdz šim nebijuša apjoma konservāciju unrekonstrukciju.Pilsdrupām saglabāšanas vēsture ir apmēram divus gadsimtus ilga, bet tādā apjomā darbi nav veikti.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš saka – ja pirms gada apmeklētājiem bija pieejama apmēram trešdaļa no viduslaiku pils, pēc rekonstrukcijas tās būs divas trešdaļas vai pat trīs ceturtdaļas: “Liela pils daļa par projekta līdzekļiem ne tikai tiks stabilizēta, bet arī kļūs pieejama apmeklētājiem. Tas ir pašreizējais virsmērķis, lai apmeklētāji varētu redzēt visu pili, kāda tā saglabājusies līdz mūsdienām, bet lai perspektīvā bērniem un mazbērniem būtu iespēja redzēt Cēsu pilsdrupas tādas, kādas tās saglabājušās.”
G.Kalniņš neslēpj, ka dažas pils daļas ir katastrofālā stāvoklī, darbi sākti īstajā brīdī, lai tās glābtu. Šobrīd rekonstrukcija norisinās austrumu korpusā kādreizējās ēdamzāles daļā. Ziemas sākumā un pavasarī darbi notika Rietumu tornī pirmā stāva telpā un trešajā stāvā. Trešais stāvs pabeigts, pirmajā stāvā vēl pēdējie akcenti, lai telpa būtu gatava apskatei, pašreiz apmeklētājiem pieejama Mestra zāle, var uzkāpt līdz bēniņiem.
G. Kalniņš norāda, ka tiek darīts viss, lai pilsdrupas kaut daļēji ir pieejamas: “Protams, ierobežojumi ir, iespējams, būs zonas, kas konkrētu laiku nebūs apskatāmas, jo darbu gaitā primārais ir apmeklētāju drošība.”
Tie, kuri pēdējā laikā bijuši pils dārzā vai staigājuši apkārt Riekstu kalnam, pamanījuši, ka sastatnes top arī ap visbēdīgākajā stāvoklī esošo torni – Priekšpils rietumu torni.
“Šis tornis ir mūsu lielā kultūrvēsturiskā vērtība un vienlaicīgi arī lielais rūpju bērns,” saka G. Kalniņš. “Tā ir pils daļa, kurā 20.gadsimta gaitā nav veikti nekādi saglabāšanas darbi. Arī pārējie torņi būtu bēdīgā stāvoklī, ja iepriekšējos gadu desmitos nekas nebūtu darīts. Protams, katra restaurācija atstājusi pēdas, bet tas palīdzējis pili saglabāt līdz mūsdienām. Priekšpils rietumu tornis paglābies no agresīvas restaurācijas, bet ir ļoti sliktā stāvoklī. Esošajā projektā nevarējām iekļaut visas konservācijas izmaksas, taču kopā ar arhitektu radām risinājumu. Tiks izbūvēta koka sastatņu konstrukcija, kas ļaus strādāt jebkurā brīdī, un virs konstrukcijas taps jumts, kas nosedz mūrus un pasargās no tālākās erozijas. Turpmākajos gados varēsim turpināt torņa konservāciju, cik izdosies piesaistīt finansējumu. Darbs pie šī torņa ir vēsts cēsniekiem, kuri varbūt domāja, ka to atstāsim sabrukšanai. Negribam, lai tas aiziet bojā, vēlamies to uzturēt apjomā, kāds saglabājies līdz šim brīdim. Klāt nekas būvēts netiks, tornis paliks esošajā siluetā.”
Vērienīgi konservācijas un restaurācijas darbi ieplānoti Dienvidu tornī, kas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vairāk nekā simts gadu nav pieejams apmeklētājiem. Veiks mūra konstrukciju konservāciju, starpstāvu pārsegumu un vītņu kāpņu atjaunošanu, lai tornis atkal apskatāms visā pilnībā.
“Mums jārūpējas, lai mantojums, ko esam saņēmuši, nākamajām paaudzēm tiktu nodots drošs, labāk saglabāts un pievilcīgāks. Top skaistas un romantiskas pilsdrupas, redzam, cik aizrautīgi te visu vēro bērni, kuri nāk kopā ar vecākiem. Viņiem tas ir vesels piedzīvojums,” saka G. Kalniņš.
Projektu iecerēts īstenot divos gados, bet pakāpeniski notiks jau restaurēto pils daļu atvēršana apmeklētājiem. Pirms Jāņiem durvis vērs seno rotu kalve, vasaras vidū pilnā apjomā būs pieejams Rietumu tornis. Šajā sezonā vēl tiks pabeigts tilts, amatnieku darbnīcas, ēdināšanas nojume, bet liela daļa darbu vēl nākamajā gadā.
Lai arī pils teritorijā notiek būvniecība, šo “defektu” muzeja speciālisti gatavi pārvērst izzinošā efektā, un augustā plānotās Viduslaiku dienas būs veltītas būvniecības tematikai. Tiks runāts, kā viduslaikos būvēja, ar kādām iekārtām strādāja, kādas bija darba metodes, kādi materiāli izmantoti. Pirmie senlaicīgie celtņi jau tapuši, pils dārzā tos var aplūkot.
Jau rakstīts, ka projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Cēsu novada pašvaldība. Kopējās darbu izmaksas ir 1 374 583 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 950 000 eiro. Ģenerāluzņēmējs ir “RERE GRUPA1”, kas dažiem darbiem piesaistījis vietējos uzņēmējus. G. Kalniņš atzinīgi vērtē uzņēmuma “Aqua Latvija” piesaistīšanu konservācijas veikšanai, jo ar šo uzņēmumu izveidojusies ilgstoša un sekmīga sadarbība.
Komentāri