Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Tomāti, tomāti un vēl tomāti

Sarmīte Feldmane
00:00
12.10.2024
1101
Tomati

Anna Ķilla atzīst, ka izaudzēt tomātus ir precīzs un smags darbs. FOTO: Sarmīte Feldmane

Anna Ķilla 45 gadus dzīvo Līgatnē, ir savs dārziņš, siltumnīca. “Visu mūžu kaut ko esmu audzējusi. Kad atgriezos no darba Anglijā, izdomāju, ka  gribu, lai man ir simts dažādu tomātu,” smaidot stāsta Anna. Pirms astoņiem gadiem sāka internetā meklēt padomus un sēklas. Pirms diviem gadiem sarīkoja izstādi, kurā līgatnieši varēja apskatīt 120 šķirņu tomātus.

Šonedēļ vairākas dienas kultūras namā izstādē varēja iepazīt jau 165 Annas audzētu tomātu šķirnes. Dažs apmeklētājs uz izstādi nāca vairākas reizes, lai gan kādu nosaukumu pierakstītu, gan prasītu padomu, gan vienkārši papriecātos par tomātu daudzveidību.

Līgatniete nosaka: “Tikai 165,” un atklāj, ka vajadzējis būt 240. Pārējo stādus iznīcinājusi vabole, tāda melna ar brūnu galvu. Izsūca augu sulu, dēsti iznīka, ne tikai tomāti, arī vairāki gurķi.  Līgatnietei par šo kaitēkli stāstījuši arī citi    dārzkopji. “Nezinu, kā ienāca prātā, nopirku etiķi un neatšķaidītu izlaistīju ap katru augu. Tā izglābu lielu daļu, bet daudzu šķirņu sēklu vairs nebija,” pastāsta tomātu audzētāja un piebilst, ka tagad, kad visu izvāks no siltumnīcas, ar etiķi apstrādās augsni.   

Vienā izstādē parādīt agro, vidējo un vēlo tomātu šķirnes ir izaicinājums. Annai arī tam rasts risinājums. Internetā redzējusi, ka ap tomātiem apliek ābolus, tad tie ātrāk gatavojas. Taču siltumnīcās āboli var piesaistīt peles, ūdensžurkas, circeņus, tāpēc ar šo paņēmienu jābūt uzmanīgam.

“Samalu ābolus, putru ielēju mucā, klāt pievienoju cukuru un raugu, pielēju ūdeni, nākamajā dienā bija ierūdzis. Citā traukā sagriezu ābolus, uzlēju ūdeni, vēlāk ar to atšķaidu raudzējumu. Iznāk gan labs mēslojums, gan veicina tomātu nogatavošanos,” viņa dalās pieredzē.

Tomātu audzētāja atzīst, ka gadu gaitā augi ir mainījušies. “Atceros, iestādīju tomātus, reizi nedēļā palaistīju, nekādi speciāli mēslojumi nebija vajadzīgi. Augi bija izturīgi. Jaunās šķirnes tādas nav, šiem augiem jādod daudz barības, citādi nīkuļos, slimos, tomātiem būs tukši vidi, neizaugs lieli. Aizvien vairāk selekcionāri krustojot rada jaunas šķirnes, tām ir zemāka imunitāte,” stāsta līgatniete un piebilst, ka mēslojumam izmanto kūtsmēslu granulas, lai samazinātu kaitēkļu ievazāšanu.          

Mēslojumam noder arī olu čaumalas, sīpolu mizas, bet zaļmēslojumam rudzi. Pavasarī, stādot tomātus, katrs dēsts tiek bagātīgi pabarots. Viņa gatavo mēslojuma maisījumu – uz 40 litriem ūdens pa diviem kilogramiem rudzu miltu, samaltu auzu pārslu, zirņu. To palej zem katra stāda.

“Kaitēkļu un slimību dārzos ir aizvien vairāk. Pavasarī nevar zināt, vai ar sēklām augsnē nepalaid kādu svešinieku. Pirms sēšanas tomātu sēklas uz pusstundu paturu kālija permanganāta šķīdumā,” stāsta Anna.

Tomātu ražas laiks beidzies. Saimniecei prieks par izaugušo. Katrs stāds neskaitāmas reizes apčubināts. “Man labāk garšo miltainie tomāti, saldie. Sarkanie ir skābāki, dzeltenie, zaļie, oranžie, rozā ir maigāki, arī tumšie. Man garšīgāka par Ananas nav, tie ir lieli, miltaini. Skorpion izaug vareni, vienam cilvēkam brokastīs par lielu. Tagad modē ķirš­tomāti. Tie ir dažādās krāsās, bet man vissaldākie ir Medus ķekars,” atklāj līgatniete.

Anna sēklas pērk no citiem audzētājiem, bet tādu, kuriem ir šķirņu kolekcijas, Latvijā nemaz nav maz. “Internetā ir ļoti liels piedāvājums. Audzētājiem ir katalogi, var skatīties, izvēlēties. Kāds tomāts iepatīkas, krāsa vai forma interesanta, pasūtu. Ga­dījies, ka nesaņemu, ko gribēju,” pastāsta Anna.

Izaudzēt tomātus ir precīzs un smags darbs, atgādina Anna. Jābūt precīzam kā grāmatvedim, lai nesajauktu šķirnes. Izstādē, stāstot par tomātiem, viņai par katru ir, ko teikt. Dažam tikai interesants izskats, bet bieza miza un tukšs vidus, cits pārgriežot atklājas kā glezna un uz sviestmaizes ir dekoratīvs.

“Man tomāti patīk tieši tāpēc, ka tie ir tik dažādi. Kad izstādē kopā daudz šķirņu, kā var nepriecāties,” gandarīta Anna un piebilst, ka līgatnieši ar interesi nāk apskatīties un arī parunāties. “Kā pati daru, varu pastāstīt,” bilst tomātu audzētāja.

Anna atklāj, ka nākampavasar sēs vien tos tomātus, kas pašai vislabāk garšo. Audzēt plašu kolekciju kļūst pārlieku smagi. Toties viņai jau ir citas ieceres. Vairāk audzēs zemenes. Un jau sākusi eksperimentēt, no sēklām izaudzējusi Rugen. “Martā lielveikalā nopirku svaigas zemenes no Spānijas, izgriezu sēklas, siltā ūdenī nomazgāju, uz pusstundu paturēju zilajos graudiņos, tad sasēju podiņā. Lēni auga, bet tagad jau stīgo, ogas bija lielas. Man patīk Kupčika-    plakanas ogas ar meža zemeņu garšu. Izaug liels cers, otrā gadā var ievākt līdz diviem kilogramiem ogu,” stāsta Anna.

Līgatnieši uzsver, ka tādu nemiera garu, tik darbīgu un rosīgu kā Anna Ķilla otru grūti atrast.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi