Tilta pār Gauju autoceļā Dukuri – Rāmnieki remontam bija jāsākas šajā nedēļā, bet pie tilta uzstādītā informatīvā plāksne vēsta, ka tilts tiks slēgts 1.septembrī.
Pēc tam autobraucējiem, kuri ikdienā izmantoja šo tiltu, līdz pat nākamā gada rudenim, lai nokļūtu Cēsīs, nāksies mērot apkārtceļu caur Auciemu vai caur Valmieru. Gājēju tilts gan būs atvērts visu remontdarbu laiku.
No iedzīvotājiem izskan neizpratne, kāpēc netiek būvēts rezerves tilts, jo apkārtceļš pie šī laika degvielas cenām sanāks krietni dārgs. Raiskuma pagastā dzīvojošie Gints Stašāns un Aldis Ābols “Druvai” stāsta, ka, viņuprāt, nav veikta nekāda apzināšana, cik daudzi izmanto šo tiltu, lai nokļūtu uz darbu, uz skolu, bērnudārzu. Gints stāsta, ka pats strādā attālināti no mājas, bet bērni jāved uz bērnudārzu, skolu, un tad nu sanāk daudz papildu kilometru. Īpašs līkums iznāk, ja jābrauc uz pirmsskolas izglītības iestādi Jāņmuižā, kas, braucot pār Rāmnieku tiltu, bija ļoti tuvu.
A. Ābols pauž neizpratni, ka iedzīvotāji nav laikus informēti par tilta slēgšanu, publiski ziņa parādījusies pavisam nesen: “Varbūt vienkārši nebija gribēšana visu saskaņot, varbūt nedomāja, ka tur tik daudzi brauc. Bet pie mums jau ir tā, ja cilvēki neko neprasa, tad viss kārtībā, bet kā lai zinām prasīt, ja neesam informēti par iecerēm?”
Informācija vēsta, ka līgums par būvdarbiem starp VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un tilta būvniekiem SIA“ACBR” noslēgts 12.jūlijā.
Vīri spriež, ka situāciju varētu risināt, ja būtu divas mašīnas, vienu atstātu vienā pusē tiltam, otru – otrā, bet, ja ģimenē brauc gan sieva, gan vīrs, katram vajag divas mašīnas, cik tas izmaksātu? Un nākamā problēma, kur mašīnas turēt?
Skaidrs, ka ar papildu izdevumiem nāksies rēķināties daudziem, arī mašīnas, braucot pa grants ceļu, iedzīvosies neplānotās problēmās. Zināms, ka vairāk nekā desmit ģimenes izmanto tiltu, lai vestu bērnus uz bērnudārziem, skolām Cēsu pusē, tajā skaitā arī Vaidavas pagasta iedzīvotāji. Daudzi tiltu izmanto, lai brauktu uz darbu. Ne tikai uz Cēsīm, daudzi cēsnieki brauc uz “Byko-Lat” ražotni Valmierā, un šis ir taisnākais ceļš.
Dzintra Kampenusa, kura dzīvo aptuveni kilometra attālumā no tilta un strādā Cēsīs, stāsta: “Ja tagad uz darbu un atpakaļ nobraucu 16 kilometrus, tad, mērojot ceļu caur Strīķiem un Auciemu, tie ir 50 kilometri dienā. Starpība 34 kilometri. Ja nedēļā uz darbu braucu sešas dienas, sanāk papildu vairāk nekā 800 kilometru mēnesī. Cik tas izmaksās ar šī brīža degvielas cenām?”
Visi uzrunātie norāda, ka apbraucamais ceļš caur Strīķiem un Auciemu, īpaši ziemā, var radīt problēmas.
“Laikam tas, kurš pieņēma lēmumu par apkārtceļu, neapskatījās, kāds ir šis ceļš, kā tiek uzturēts. Tur daudzi nepārredzami līkumi, ziemā ceļu slikti tīra, ir vairāki stāvi kalni. Kurš būs atbildīgs par negadījumiem, kas notiks,” jautā Dz. Kampenusa.
Par savām problēmām pastāsta arī zemnieks Verners Blaus, kurš nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Viņam apstrādājamās platības ir abās pusēs Gaujai. Viņš tāds neesot vienīgais, un ko zemniekam darīt, ja kādu tehnikas vienību vajag abās pusēs? Cik laika un naudas prasīs tās nogādāšana turp un atpakaļ?
“Skaidrs, ka tilta būvniecību kavēt nedrīkst, paldies “Latvijas valsts ceļiem”, ka rasta iespēja uzbūvēt labāku tiltu, bet tomēr pareizi būtu, ja paralēli uzbūvētu pagaidu tiltu, jo tas ir iespējams un izmaksām nevajadzētu būt lielām,” saka V. Blaus.
Arī Dz. Kampenusa stāsta, ka jau pērn, kad pirmo reizi dzirdējusi par iespējamo tilta remontu, izskanējis, ka būs rezerves tilts. Par iemesliem, kāpēc netiks būvēts rezerves tilts, sabiedrībā izskan dažādas versijas, tostarp, ka to liedzot vides sargi, jo tur esot kaut kādi biotopi, ko nedrīkst traucēt. Kāds pat jautāja, kas tad svarīgāks -gliemeži vai cilvēki?
Pēc “Druvas” rīcībā esošās informācijas normatīvie akti nenosaka situācijas, kad obligāti jāizbūvē rezerves tilts, lēmumu par tā būvniecību pieņem, vadoties no satiksmes intensitātes un attāluma, kas jāmēro apkārtceļā. Minētajā gadījumā ne viens, ne otrs faktors neesot tik liels, lai tērētu lielu naudu rezerves tilta būvniecībai.
No iedzīvotājiem izskanējusi apņemšanās meklēt palīdzību pat caur tiesu, lai piedzītu viņiem radītos papildu zaudējumus.
“Druva” par rezerves tilta būvēšanu vai nebūvēšanu jautāja remontdarbu pasūtītājam “Latvijas Valsts ceļi”. Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova skaidroja: “Pagaidu tilta izbūve ievērojami sadārdzina projektu, bet, ņemot vērā, ka valsts ceļu remontdarbiem finansējuma jau ilgstoši trūkst, ir jāizvēlas prioritātes un jārealizē tie būvdarbi, kuri ir visnepieciešamākie. Pagaidu tilta būvniecība izmaksātu vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, līdz ar to pietrūktu līdzekļu pašu remontdarbu veikšanai.
Tāpat jāņem vērā, ka darbi notiek Gaujas Nacionālā parka teritorijā, bet pagaidu tilta izbūves vajadzībām būtu jāzāģē mežs un jāiejaucas parka biotopos, kas šajā teritorijā nav vēlams, savukārt visu dabas prasību izpilde vēl vairāk sadārdzinātu pagaidu būves izmaksas.”
V. Blaus, pēc profesijas inženieris, gan apšauba tik lielas rezerves tilta izmaksas, norādot, ka esošā tilta izbūve, upes aizbēršana no Vaidavas puses, pāļu iedzīšana un visi būvdarbi izmaksāja tikai ap 100 tūkstošiem latu. Viņš apgalvo, ka pagaidu tiltu būvniecībai ir paredzēti Valsts rezervju īpašumā esošie metāla statņi, kas atrodas Strenčos, kur pašreiz beidz tilta būvniecību.
“Dīvaini, kāpēc ceļinieki spiesti slēpt patieso pagaidu tilta nebūvēšanas iemeslu, vides draugu aizliegumu, ka pagaidu tilta metāla statņi traucēšot dzīvi upes dzelmē esošiem gliemežiem. Bet kas nodrošinās dzīvību ziemas laikā pa slidenajiem, netīrītajiem un nekaisītajiem ceļu kalniem,” retoriski jautā V. Blaus.
Savukārt kāds būvinženieris norāda, ka šajā vietā rezerves tilts varētu izmaksāt 150 – 200 tūkstošus eiro.
Tātad rezerves tilta nebūs un iedzīvotājiem nāksies samierināties ar neērtībām. Varbūt kau ko var palīdzēt pašvaldība? Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis stāsta, ka pašvaldībā par šo problēmu pirms dažām nedēļām uzzinājuši no iedzīvotājiem, kuri sākuši uzdot jautājumus: “Pārgaujas apvienības pārvalde tiksies ar iedzīvotājiem, lai saprastu, ko varam palīdzēt. Ir iespēja piedāvāt vietas Auciema bērnudārzā vismaz uz tilta remonta laiku, lai nav jābrauc tik tālu. Ar “CATA” esam runājuši par maršrutu, lai bērnus nogādātu uz skolu un atpakaļ, protams, ceļā nāksies pavadīt krietni ilgāku laiku.”
Ņemot vērā plānotos remontdarbus, A/S “CATA” veikusi izmaiņas maršrutos Cēsis–Lenči, Cēsis–Rāmnieki–Strīķi un Cēsis–Lenči–Kūdums–Cēsis.
Ilgāks laiks būs jāpavada arī operatīvajiem dienestiem, lai nokļūtu notikuma vietā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa stāsta, ka dienests ir informēts par plānotajiem remontdarbiem: “Šī informācija svarīga, lai uz notikuma vietu nosūtītu to struktūrvienību, kura notikuma vietā var ierasties visātrāk. Arī remontdarbu laikā VUGD ierašanās notikuma vietā notiks tiesību aktos noteiktajā prognozējamajā laikā.”
Komentāri