Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Tikai retajam rūp pamesto dzīvnieku liktenis

Druva
14:45
02.10.2014
52
Zinas Bilde Par Patversmi

Rīt visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Ikviens tiek aicināts aizsargāt dzīvniekus un rūpēties par tiem, būt atbildīgam par paša pieradinātiem mājdzīvniekiem un neatstāt draugus un mīluļus

bezpalīdzīgā stāvoklī.

Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši” rūpes par četrkājainajiem draugiem ir ikdiena. Tur strādā divas uzraudzes – Linda Bērziņa un Māra Skrinda. Māra komandā ienākusi vien pavasarī. “Man nekad nav bijis viegli noskatīties uz cilvēku bezatbildīgo rīcību. Ne vienu vien dzīvnieku esmu izlolojusi, meklējusi tiem labas mājas,” atzīst Māra, kuru var saukt par īstenu dzīvniekmīli, jo viņa pēc savas iniciatīvas 2011. gadā dibinājusi dzīvnieku atbalsta grupu “Astēm būt!”, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir sabiedrības informēšana par bēdubrāļiem, kas palikuši bez saimnieka. Kā teic Māra, šāda atbalsta grupa esot arī viens no veidiem, kā sociālajos tīklos “pareklamēt” patversmē “Lācīši” atstātos dzīvniekus. “Mums rūp pamestu un nelaimīgu dzīvnieku liktenis. Mēs ticam, ka katrs četrkājainais var būt laimīgs un mīlēts, jo tikai dzīvnieki spēj būt patiesi, mīlēt bez nosacījumiem un sekot cilvēkam līdz mūža galam, pat ja tas izrādās pēdējais nelietis,” ar tādu nostāju “Astēm būt!” sevi pozicionē sabiedrībā.

Patlaban patversmē “Lācīši” uzturas 41 pamests kaķis un 14 suņi. Tas esot liels skaits, ja salīdzina, ka šovasar patversmē ir bijis krietni mazāk pamesto dzīvnieku. “Tagad ir kaķu bums. Patversmē nonāk gan pieauguši kaķi, gan kaķenes ar bērniem. Patiesībā ik gadu, iestājoties drēgnākam laikam, dzīvnieku skaits pieaug. Vasarā parasti par dzīvniekiem ir lielāka interese – cilvēki ņem tos uz laukiem, privātmājām. Līdz ar rudeni arvien grūtāk atrast tos, kas būtu gatavi piedāvāt mājas,” pastāsta patversmes uzraudzes.

Gan Linda, gan Māra praksē piedzīvojušas ne vienu vien gadījumu, kad cilvēki nav pietiekami rūpējušies vai ir nežēlīgi izturējušies pret mājdzīvniekiem. “Visbiežāk mums nākas uzklausīt gadījumus, kad cilvēki zvana un sūdzas par kaimiņiem, kuri nebaro dzīvnieku, uz ilgu laiku atstājuši to uz balkona vai pie ķēdes, un neviens par to neliekas ne zinis,” stāsta Linda un piebilst, ka bijuši arī nopietnāki gadījumi, kad dzīvnieki izkropļoti un nogalināti. Gada laikā tādi bijuši pat vairāki.

Ja konstatē nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tad patversme sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu un policiju. “Šovasar tika atrasta nožņaugta kucīte. Zinu, ka policijā ierosināts kriminālprocess. Ļoti skumji, ka tas viss notiek arī pie mums. Ceru, ka vainīgie saņems sodu, jo uzskatu, ka nežēlīgai rīcībai pret dzīvnieku nav attaisnojuma,” papildina Māra.

Patversmē nonāk ne tikai suņi un kaķi. Vēl pavisam nesen pie patversmes vārtiem kastē atstātas piecas jūrascūciņas – divas lielas un trīs mazas, nu jau visas iekārtotas labās mājās. “Ik pa laikam pie patversmes durvīm saņemam kādu pārsteigumu – kastē, somā vai vienkārši piesietu pie vārtiem. Tāda ir mūsu ikdiena. Šovasar pie mums bija nonācis arī bruņurupucis, kas bija atstāts veterinārajā klīnikā iemidzināšanai. Bruņurupucis nonāca pie manis pagaidu mājās un vēlāk tika nogādāts Rīgas Zooloģiskā dārza bruņurupuču patversmē,” skaidro Māra.

Gan Linda, gan Māra atzīst, ka nereti dzīvnieki pēc nonākšanas patversmē maina raksturu, un, tikai atrodot pareizo pieeju, ir iespējams viņus sagatavot pieņemt jaunu saimnieku. Par piemēru var minēt piecus gadus jauno kucīti Čitu, kura patversmē nonākusi augusta sākumā pēc sava saimnieka zaudējuma. “Nepilnus divus mēnešus Čita nevienu nelaida sev klāt, uz visiem īgni skatījās no savas suņu būdas dziļumiem – rūca, rādīja zobus un sargāja bļodas. Un kādu dienu Čita, kā uz burvju mājiena, bija mainījusies – no īgnā suņa vairs ne vēsts. Tagad Čitiņa dod bučas, laiza rokas un lec kā mazs kucēns, tik ļoti viņai pietrūkst īstas saskarsmes ar cilvēku. Jaunajam saimniekam jābūt ārkārtīgi mīlošam, pacietīgam un labsirdīgam, spējīgam saskatīt Čitas labo sirdi un bezgalīgo spēju uzticēties un mīlēt tā, kā vien suns to prot,” tā par vienu no patversmes iemītniekiem izsakās Māra.

Patversmes darbinieces aicina dzīvnieku īpašniekus būt atbildīgiem un nodrošināt dzīvnieka atpazīstamību, lai pazušanas gadījumā būtu vieglāk atrast saimniekus. To var izdarīt, dzīvnieku reģistrējot pašvaldībā un saņemot žetonu, ko piestiprināt pie kakla siksnas. Var implantēt mikročipu un reģistrēt to Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Iesakām kakla siksnas iekšpusē ierakstīt saimnieka tālruņa numuru vai piestiprināt pie dzīvnieka kakla siksnas kapsulu ar tajā ievietotu kontaktinformāciju par dzīvnieka saimniekiem.

Līdz šim “Lācīšos” bijusi ierasta prakse rīkot arī Atvērto durvju dienas, kad katram ir dota iespēja ieskatīties patversmes ikdienā, ielūkoties četrkājainā drauga acīs un padomāt par to, vai tad viņš ir vainīgs, ka ar saimnieku tam līdz šim nav paveicies. Linda un Māra sola, ka vēl šoruden šāda diena tiks sarīkota.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
24

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
27

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
18

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
135

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
449

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
24
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
22
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
30
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
19
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi