Sapulcē piedalījās arī politiski represēto biedrības „Latvija” priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Viņš klātesošos iepazīstināja ar ieceri izveidot politiski represēto piemiņas vietu Rīgā Torņa kalna stacijā. Z. Perevalova informēja, cik Cēsīs un rajonā vēl dzīvi ir vecākā gada gājuma padomju režīma politiski represētie iedzīvotāji. Biedrība savu darbību uzsāka, uzskaitē esot 1338 represētajiem. Šodien vairs viņu ir tikai viens tūkstotis pieci cilvēki. „Pilsētas un rajona vadītāji mūsu vēlmes uzklausa, bet mums, vecajiem, jārūpējas, lai atmiņas par izsūtījuma gadiem varētu saglabāt jaunajām paaudzēm,” teica Z. Perevalova. Politiski represēto gada galvenie atceres pasākumi notiek 25. martā un 14. jūnijā. Šogad, pieminot 1941. gada izsūtīšanu, tiks atzīmēta 65 gadu atcere par latviešiem smago laiku. Jau trešo gadu 13. jūnijā rajona politiski represētie piedalās režisores Dzintras Gekas veidotajās televīzijas tiešraidēs. Jau ceturto gadu darbojas Vidzemes diskusiju klubs, kurā piedalās pārstāvji no deviņiem rajoniem. Šī kluba veidošanas iniciators bija cēsnieks Igors Vanadziņš. Z. Perevalova informēja arī par biedrības sadarbību ar citām nevalstiskajām organizācijām.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders atbildēja uz klātesošo jautājumiem par telpu risinājumu kopā nākšanas reizēs un piemiņas vietas izveidi Cēsīs. Cēsu vēstures un māksla muzeja direktore Dace Tabūne informēja par aprīļa sākumā gaidāmo Cēsu 800 gadei veltīto starptautisko zinātnisko konferenci par vēstures un mūsdienu nosacījumiem pilsētas attīstībai. Cēsu zonālā valsts arhīva direktore Anita Meldre pateicās par palīdzību, kas arhīvā iesniegta dokumentu un atmiņu veidā, kā arī par kopējo izstāžu veidošanu. Viņa informēja par atvērto durvju dienu, kas šopavasar notiks zonālajā arhīvā. Pēc sarunām klātesošie noskatījās Alvja Jansona uzņemto videofilmu “Pie Sibīrijas latviešiem Omskas apgabalā”, kur aizvadītā gada nogalē viesojās Cēsu pārstāvji.
Komentāri