Starptautiskās zinātniski – praktiskās guļbaļķu un koka konstrukciju ceturtās konferences dalībnieki ieradās arī Cēsu pusē, interesējoties par Amatas novada “Amatciemā” celtajām koka un guļbaļķu mājām.
“Amatciema” tapšanas idejas autors un realizētājs, uzņēmējs Aivars Zvirbulis konferences viesus iepazīstināja ar jau uzceltajām ēkām un informēja, ka nu jau ielikti pamati deviņdesmit piektajai veselīgai videi atbilstošai ēkai. “Guļbaļķu māja nav tikai tehniska konstrukcija, tā ir cilvēku domāšanas veids. Jau no pirmsākumiem esam alkuši dzīvot dabā, ar zāle smaržu, putnu dziesmām, lai no mājas loga paveras ainava, bet ēka iekšienē elpo. Ar roku tēstās guļbaļķu mājas ir enerģētiski pilnvērtīgākas, un būtu ļoti svarīgi, lai šai nozarē būtu sertificēti amatnieki. Tādi, kuri pārzina koka īpašības un guļbaļķu celtniecības metodes,” uzsvēra A. Zvirbulis.
Runājot par “Amatciemu”, savs vārds bija sakāms arī arhitektu firmas “Projekts” vadītājai, arhitektei Sarmītei Bumbierei: “Koks ir viena no pamatvērtībām civilizācijas attīstībā, bet arhitektūra ir kā civilizācijas attīstības atspulgs. Jāteic, ka “Amatciems” izveidots diskutabli, mākslīgi radītā vidē. To ieskauj cilvēka veidoti kalni un lejas. Mājas pasūtītājs ir kā lugas autors, bet arhitekts kā režisors, kam ir iespēja veidot lugas interpretāciju savā redzējumā, bet nemainot tās būtību. Tomēr koka arhitektūra – celtniecība no guļbaļķiem un stāvbaļķiem – vēsturiski vienmēr bijusi izplatīta Latvijā. Tomēr politisko pārmaiņu jucekļos vēsturiskās koka ēkas vienkārši palika novārtā. Tikai Latvijas laukos celtniecībā vēl izmanto koku, jo tas vēl joprojām ir lēts un, galvenais, vēl izjūtams. Tādēļ svarīgi, ka cilvēks sadzīvē grib lietot koka materiālus. Grib dzīvot mājās ar dvēseli. Bet diemžēl bieži ir tā, ka mūsdienu cilvēks nedzird, ko koks saka priekšā. “Amatciemā” aizkustina īstums, cilvēki pierāda, ka grib dzīvot mājā ar dvēseli.”
Konferenci “Amatciemā” apmeklēja arī Latvijas eksprezidents Guntis Ulmanis un dalījās pieredzē par koka māju praktisko labumu, ko tā dod dabai un koka namā dzīvojošo veselībai. G. Ulmanis sev uzcēlis guļbaļķu lauku sētu un uzskata, ka koks ir materiāls, kas cilvēkam dod veselību – ziemā neliek salt, bet vasarā izjust karstumu.
“Protams, katrs cilvēks sevī izvērtē, kādēļ būvē lauku māju, ne tikai lai atpūstos, bet, iespējams, īstenotu ieceri, kas dzīves garumā nav realizēta. Arī es sev izvirzīju šo mērķi – atjaunot lauku mājas vectēva vārdā,” teica G.Ulmanis un uzsvēra, ka latvietis vienmēr tieksies pie dabas.
Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks atzina, ka mūsu uzdevums ir dziļāk, plašāk un precīzāk izprast koka mājas attīstību un to, ko šajā jomā piedāvā tālākās nākotnes iespējas. “Nākotnes koka māja stāv krustcelēs. Iespējams, ka ceļi uz to vēl tikai top. Mūsu konference gaida ļoti daudzu nozaru, firmu un personību atsaucību, kuri ir sapratuši, ka koka labās īpašības arī mūsdienās nav zudušas.”
Starptautiskā konference Latvijā notika no 2. līdz 7. jūnijam, tajā bija pārstāvēta ASV, Kanāda un citas
valstis.
Komentāri