Piektdiena, 4. oktobris
Vārda dienas: Modra, Francis, Dmitrijs
casibom bahsegel jojobet giriş HOLİGANBET jojobet Parents In College casibom giriş casibom giris

Televīzijas šovu mūziķis

Druva
00:00
03.11.2007
3

Cēsnieks, saksofonists, mūzikas skolotājs Zintis Žvarts rīt desmito svētdienas vakaru pavadīs TV 3 tiešajā ēterā televīzijas šovā „Dziedi ar zvaigzni”.

Viņš ir starp tiem šova dalībniekiem, kurš nebalso un kuru neizbalso. Zintis kopā ar Kristapu Krievkalnu, Pēteri Liepiņu, Gundaru Lintiņu un Andri Baronu šovā uzaicināto duetu sagatavotajiem priekšnesumiem nodrošina muzikālo skanējumu. Zintis dzīvo līdzi tam, ko redz televīzijas skatītāji, un izjūt arī aizkulises, saspringto gatavošanos iknedēļas raidījumam.

– Cik ilga ir tava muzikālā saikne ar televīzijas šoviem?

– Vai vēl atceries pirms apmēram desmit gadiem televīzijā rīkoto konkursu „Meklējam solisti”? To veidoja tā pati režisore, kas vada „Dziedi ar zvaigzni” – Dita Torstere. Toreiz ļoti populārajā raidījumā Latvijas publika iepazina Mariju Naumovu, Lindu Leen, Jāni Kurševu, Gunitu Bārdu. Tas, manuprāt, bija pirmais Latvijas muzikālais šovs, tikai toreiz to nesauca par šovu. Tāda vārda vēl nebija, tāpēc teica vienkārši – dziedātāju konkurss.

– Vai var salīdzināt toreizējo un tagadējo šovu?

– Televīzijas iespēju ziņā nesalīdzināmi. Toreiz visa uzmanība bija skaņdarbiem un dziedāšanai. Cilvēks nostājās un dziedāja, apmēram kā skolēnu raidījumā „Ko tu proti?”, tikai pieaugušajiem. Jānis Kurševs atļāvās dziedot arī apsēsties, un tas jau likās īpaši. Tagad skatītāji redz pavisam ko citu – motocikli braukā pa skatuvi, uguņo pirotehnika, ir piemeklēti īpaši tērpi, priekšnesumus papildina dejotāji un piedziedātāji. Televīzijas raidījumi kļuvuši daudz iespaidīgāki. Lai arī šovā “Dziedi ar zvaigzni” solistu balsis nav tik baudāmas, priekšnesumu vizuālais noformējums ir labi pārdomāts. Visa uzmanība ir vērsta nevis uz duetus veidojošiem dziedātājiem, bet uz sabiedrībā populāriem cilvēkiem, kuri mācās dziedāt uz skatuves. Ja Raivo Rosts, kurš kopā ar Ellu iekļuvis finālā, pirms šova nebija tik plaši pazīstams, tad tagad viņu pazīst vai ikviens.

– Kādi līgumā, ko noslēdzāt ar televīzijas šova veidotājiem, bija noteikumi mūziķiem?

– Mūs brīdināja, ka priekšnesumi var būt 15 dažādos stilos – džezs, roks, kantrī, šlāgeri, hip – hop, arī klasika un tā tālāk. Muzicējot dažādos sastāvos, ar Kristapu, Pēteri un Gundaru esmu kopā vai pusmūžu, tāpēc tas likās pieņemams, kaut reizēm nācās padomāt, kā televīzijas raidījumā to varēsim tehniski izdarīt. Desmit gadu laika starp konkursu un šīsdienas šovu muzikālās iespējas ir krietni paplašinājušās, kaut vai tas, ka vairākiem mūziķiem ir savas studijas. Šova laikā pielāgojāmies visiem žanriem, arī rokoperas klasikai, kad Evita Martinsone un Mārtiņš Rītiņš izvēlējās skaņdarbu no Loida Vēbera operas. Man patika, ka vairākos priekšnesumos tika izmantota kino mūzika, kas arī ir dažādos stilos. Sirsnīgas dziesmas bija no filmām „Mans draugs – nenopietns cilvēks”, „Vella kalpi Vella dzirnavās”, kā arī rokbalāde no filmas „Armagedons”.

– Kura no izbalsotajiem duetiem tev bija žēl?

– Man visu žēl, jo pazuda iespēja uzzināt, kāda būtu viņu izaugsme. Piemēram, Henriju Buku – Vaivodu un Elizabeti izbalsoja pašus pirmos. Tiem, kuri dziedājuši gandrīz desmit nedēļas, progress ir jūtams. Katru dienu cītīgi strādājot, attīstība ir neizbēgama. Uzņēmēja Raivo Rosta balsī parādījies spēks, paplašinājies diapazons, intonācija turas labāk. Protams, ne vienmēr viņam veicas. Mēģinājumos reizēm šķita, ka priekšnesums būs super, bet koncertā uztraukums un blakus apstākļi, piemēram, dejošana vai rekvizīti patraucēja iecerēto.

Man patika, kā priekšnesumus kopā ar motosportistu Jāni Vinteru sagatavoja dziedātāja Liene Šomase. Liela nozīme viņu dueta veiksmēs bija izraudzītajam repertuāram. Jānis nav izpildījis nevienu lēnu dziesmu vai balādes ar garām frāzēm, kur vislabāk var dzirdēt, ja dziedātājs kļūdās. Tāpēc palicis iespaids, ka šim duetam ar dziedāšanu viss kārtībā. Arī trešā vietā palikusī psihoterapeite Aina Poiša varēja būt finālā. Ainas balss labi skanēja, un arī viņas partnerim izrādījās spēcīga balss, kas kantrī dziedātājiem nav tik raksturīgi. Tas man bija pārsteigums.

– Vai mūziķiem, kuriem skatuve ir ikdiena un šis ne pirmais šovs, arī ir uztraukums?

– Protams, jo tas nav parasts koncerts. Televīzijas ierakstu raida atkārtojumā, to var skatīties internetā sev vēlamā laikā. Pie tam interneta portālā Do-re-mi dziesmas var iegādāties un ielādēt savā datorā. Šīs dziesmas, iespējams, paliek uz daudziem gadiem, tāpēc ir uztraukums, lai nenāktos

neveiklības dēļ neprecīzi nospēlēt. Mūsu atbildības sajūta ir maksimāla, tāpēc arī rezultāts ir labs. Pie dažu dziesmu muzikālā pavadījuma strādājām vairāk. Piemēram, Igo, kurš dziedāja kopā ar Daci Dēnavu, ļoti aktīvi strādāja pie aranžējuma. Pirmajās pārraidēs, kur bija desmit, deviņi dalībnieki, mums, mūziķiem, patiešām bija ko turēt. Trīs mēģinājumi katru nedēļu.

– Kas svētdienas naktīs notika pēc raidījuma?

– Pēc katra raidījuma dalībnieki varēja dodas uz Mic Rec bāru Rīgas centrā. Tur notika raidījuma skatīšanās un komentēšana. Es gan ne reizi nepiedalījos, jo pirmdien jau deviņos jābūt Cēsīs darbā, bet esmu dzirdējis, ka tieši svētdienas naktīs radušās daudzas idejas nākamajiem priekšnesumiem. Dalībnieku kopā būšanai atpūtas atmosfērā bija sava nozīme. Šova laikā starp dalībniekiem neesmu manījis skaudību vai naidīgumu. Ja bija kritika, tad par šova noteikumiem. Daudziem nepatika, ka dziesmas drīkst būt ne garākas par trim minūtēm. Tik īsā laikā uz skatuves grūti izvērsties.

– No kurienes notiek tiešraides?

– TV 3 īrē speciāli televīzijas vajadzībām sagatavotu zāli bijušās rūpnīcas „Sarkanais kvadrāts” telpās. Zāle ir liela un klātienē koncertu var noskatīties ap 300 cilvēku. Reizēm uz skatuves zūd sajūta, ka viss tiek darīts televīzijas interesēs, jo skatītāji ļoti aktīvi dzīvo līdzi. Skan aplausi, arī ovācijas. Rodas koncerta atmosfēra.

– Kādas būs šova „Dziedi ar zvaigzni” atskaņas?

– Domāju, ka interese par izpildītajām dziesmām līdz ar šovu beigsies, jo pieejami ir visu dziesmu oriģinālie izpildījumi, kas ir krietni labāki. Taču pagaidām interese ir. Do-re-mi portālā, piemēram, Ellas un Raivo dziesmas aktīvi pērk.

– Kas iesācējiem uz skatuves ir grūtāk – dziedāt vai dejot?

– Mans secinājums ir tāds, ka desmit nedēļu laikā var iemācīt dejot ar diezgan labiem panākumiem gandrīz jebkuram atraktīvam, sportiskam cilvēkam, bet pāris mēnešos iemācīt dziedāt ir daudz grūtāk. To nevar izpildīt tehniski, jo dziedātajam jāpārvalda savs ķermenis, dziedamā rīkle, elpošana. Tas viss jāsavieno ar kustībām un šova izpildījumu. Ar dziedāt mācīšanos jānodarbojas

profesionāli, tad ir rezultāti. Ne velti bērni sāk mācīties no septiņiem, astoņiem gadiem, bet ap 30 gadiem parādās profesionāli rezultāti.

– Vai televīzijas šoviem ir nākotne?

– Nu jau Latvijā ir pirmais gadījums, kad vienlaicīgi divas televīzijas, konkurējoši TV kanāli, rada ļoti līdzīgu produktu – LNT šovu „Divas zvaigznes”, TV3 – „Dziedi ar zvaigzni”. Sākumā mums tas šķita šokējoši, bet skatītājiem, kurus šovi interesē, tas ir saistoši – pārslēgt kanālus un salīdzināt.

Ieslēdzot Eiropas televīziju kanālus, redzams, cik daudz tajos ir šovu. Acīmredzot tāds laiks, bet, manuprāt, cilvēki ātri sapratīs un novērtēs, kur ir īstās vērtības, un daļa no šiem šoviem pazudīs. Kādreiz Latvijā tik populāras bija „Fabrikas” – dzīve tiešraidē, bet pēdējā no tām vairs nesaistīja nevienu, un process beidzās. Tieši tāpat būs ar citiem šoviem, ja to kļūs par daudz. Zvanītāju un balsotāju vairs nebūs. Taču producenti un režisori turpinās radīt. Viņi izdomās kaut ko citu, kas atkal uz laiku piesaistīs daudzu cilvēku uzmanību. Es ceru, ka televīzijas piedāvājumi attīstīsies un sasniegs vēl augstāku līmeni.

– Kādus komentārus par šovu tu kā viens no ekrānā redzētajiem esi uzklausījis Cēsīs?

– Tā kā man apkārt vairāk ir mūziķu un mūzikas skolotāju, tad, protams, kritiku par netīro dziedāšanu. Uz to man ir ko teikt. Tas nav raidījums mūziķiem – cilvēki, kuriem ir absolūtā dzirde, to nevar klausīties, jo nekādu baudu negūs. Viņi vienīgi var noslēgt skaņu un paskatīties šovu uz skatuves. Šovs ir domāts cilvēkiem atslodzei pēc darba, neiedziļinoties un neanalizējot visu notiekošo pārāk nopietni.

– Kuri žūrijas pārstāvji tev likās interesantākie?

– Ēriks Niedra visiem palicis prātā ar skarbumu, liekot dziedātājiem visai zemas atzīmes. Publika kļuva neapmierināta, bet man patika, kā viņš parādīja savu attieksmi. Interesanti priekšnesumus komentēja Baiba Sipeniece. Viņa bija tā, kas sacīja, ka reiz, būdama jauna meitene, ar sapņainām acīm skatījusies uz dziedātāju Gunti Veitu no ansambļa Credo, bet tagad pienācis brīdis, kad viņa savam sapņu princim par dziedāšanu liek atzīmes. Asprātīgi komentāri šovā ienes jautrību. – Kas gaidāms rīt šova „Dziedi ar zvaigzni” finālā”?

– Varu izpaust to, ka finālā iekļuvušie pāri Ella un Raivo Rosts, Liene Šomase un Jānis Vinters dziedās trīs dziesmas – katru citā stilā. Tās būs gan nedzirdētas dziesmas, gan arī veiksmīgākās no iepriekšējiem raidījumiem. Viena dziesma būs saistīta ar Raivo parodēšanas spējām. Šoreiz skatītāji redzēs arī izbalsotos pārus dziesmu popūrijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sv. Jāņa baznīcai 740. jubileja

00:00
04.10.2024
51

Ar pateicību un uzticību Dievam, ar lūgšanām un cerībām piepildīts bija Cēsu Sv.Jāņa baznīcas 740.jubilejai veltītais dievkalpojums. Cēsu sirds – tā tiek dēvēts dievnams pilsētas centrā. “Var tikai iztēloties, cik daudzu cilvēku dzīves centrālie notikumi te svinēti, cik    gadsimtu gaitā te pie altāra apliecinājuši savu ticību,” uzrunājot cēsniekus, teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhidiecēzes […]

Zinātnieki tepat vien ir

00:00
03.10.2024
33

Šoruden “Zinātnieku naktij” bija ieteikums “Satiec savu zinātnieku”.  Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā pievakarē paviesojās ap simts dažādu paaudžu interesentu no Cēsīm un apkārtnes, arī no Cesvaines, Madonas, Inciema, Valmieras. Ikviens varēja tikties ar zinātniekiem, piedalīties izmēģinājumos, uzzināt, kas notiek laboratorijās. Dr. agr. Līvija Zariņa  un Mr. geogr. Dace Piliksere iepazīstināja ar nezālēm. […]

Klasiski auto etnogrāfiskā pļavā

00:00
02.10.2024
217

Latviešu kino klasikas filma “Dāvana vientuļai sievietei” , kurā    Kņopiene vazā aiz deguna un    jautri ampelējas ar viņai dāvātās “Volgas” zagļiem, izteiksmīgi rāda, ka auto nav tikai pārvietošanās līdzeklis. Tas mēdz būt arī iekāres, sapņu un stila izpausmes līdzeklis. Lai arī kopš komēdijas uzņemšanas pagājis vairāk nekā 50 gadu, cilvēku un auto attiecībās […]

Novadnieki aktīvi piedalās veselību veicinošās nodarbēs

00:00
01.10.2024
55

Šodien gan Vecpiebalgā, gan Priekuļos vēl norisinās kampaņas “Be active day” jeb “Esi aktīvs dienā” pasākumi. Ik gadu 23. septembrī visā pasaulē notiek “Be active day”, lai ar nodarbību daudzveidību pamudinātu cilvēkus pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šogad kampaņā piedalījās 22 valstis, arī Latvija. Cēsu novadā bija iespēja izmēģināt daudzveidīgas veselību veicinošas nodarbes. Cēsu novada Sociālais dienests […]

Tikšanās vieta – Spāre

06:09
30.09.2024
41

Jau trešo gadu Spārē ciemata rudens tirgū tikās aprūpes centra klienti, darbinieki un tuvāki un tālāki ciemiņi. Te varēja iepazīt centra dalībnieku un sociālo pakalpojumu sniedzēju radošos darinājumus. Bija daudz burvīgu priekšnesumu, ko sniedza sociālo pakalpojumu dalībnieki. Priekšnesumus papildināja centra klientu draugi – akordeonists Kaspars Gulbis, vokālā studija “Gamma”, Cēsu Bērnu un jauniešu centra ansambļi […]

Zaļā enerģija Cēsu pievārtē

00:00
30.09.2024
235

Trešdien, 25.09., Vaives ielas pļavā atklāja Latvijā lielāko saules elektrostaciju – Cēsu SES. Tā ik gadu ar zaļo elektroenerģiju apgādās desmit tūkstošus mājsaimniecību. Jaunās spēkstacijas izveidē investēti 12 miljoni eiro Latvijas privātā kapitāla. Uz svinīgo ceremoniju bija ieradušies Saeimas un valdības pārstāvji, enerģētikas jomas uzņēmēji, investori. Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, atklājot plašo saules […]

Tautas balss

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
20
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
17
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.

Gatavojas vēlēšanām

13:09
01.10.2024
16
Lasītājs raksta:

“Nu redzams, ka politiķi sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Pierādījums – Šlesera partijas reklāma “Druvā”. Esot arī citās novadu avīzēs. Laikam nākamgad cīņa par novadu domēm būs daudz lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās,” pārdomās dalījās lasītājs.

Tualetes cena pārāk augsta

11:47
27.09.2024
36
Laucinieks raksta:

“Izlasīju “Druvā” par Cēsu tualetēm. Pievienojos tiem, kas domā, ka 50 centi par apmeklējumu ir pārāk augsta maksa mazpilsētā. Piemēram, autoostas un Smilšu laukuma tualeti lielākoties izmanto tie, kas brauc ar autobusu vai vilcienu. Lielākā daļa šo cilvēku nav tie turīgākie. Un ja vēl, pārsēžoties Cēsīs, jā­brauc uz darbu, tad var iznākt, ka dienā par […]

Skaists brauciens pa Bērzaines ielu

11:47
27.09.2024
44
11
Lasītāja C. raksta:

“Diendienā braucu pa skaisto Bērzaines ielu Cēsīs. Tā ir lieliski atjaunota, tikai žēl, ka to izmanto tik maz. Pat rītos pirms un pēc astoņiem ir ļoti maz automašīnu, riteņbraucējus gandrīz neredzu. Varbūt cilvēkiem vēl palicis ieradums, kas izveidojās laikā, kad Bērzaines ielu pārbūvēja, un daudzi izvēlas maršrutu pa Gaujas ielu. Nav jau Bērzaines ielai jākļūst […]