Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Taurenieši uz mūrīša nesēž

Druva
00:00
17.01.2009
3
200901162229347314

Taurenē šis gads iesācies ar diviem ļoti kupli apmeklētiem sarīkojumiem.

“Arī citus gadus gan uz Zvaigznes dienas koncertu, gan karnevālu bijis daudz cilvēku, bet tik daudz nav bijis nekad,” stāsta kultūras nama vadītāja Ginta Babre un piebilst, ka koncertā nesuši klāt krēslus, bet karnevālā visiem zālē nebija vietas, labi, ka mazajā zālē darbojās arī kafejnīca, vismaz tiem, kuri kādu brīdi nedejoja, bija kur palikt.

“Varu tikai vēlēties, lai arī citi pasākumi pagastā šogad būtu tikpat labi apmeklēti,” saka Ginta Babre.

Savējos gribas redzēt

Zvaigznes dienas koncerts tradicionāli ir pagasta amatiermākslas kolektīvu koncerts. Tad katrs iepazīstina, ko sezonā jau izdarījis, arī pastāsta par iecerēm.

“Tas bija pārsteigums daudziem,” atzīst Ginta Babre, stāstot par jauniešu deju kolektīvu. Rudenī viņi paši atnāca uz kultūras namu un teica: “Gribam dejot!” Ieva Kazijeva tūlīt uzņēmās būt par vadītāju, pašvaldība atbalstīja. Patlaban jauniešu deju kolektīvā ir 22 dejotāji. Puišu vairāk nekā meiteņu – arī tas nepierasti un daudzus pārsteidz.

“Jaunieši ļoti vēlas dejot. Pat, kad aizeju mēģinājumā parunāties par organizatoriskiem jautājumiem, viņi ir neapmierināti, pa to laiku taču būtu kaut ko iemācījušies,” stāsta Ginta Babre un piebilst, ka, tāpat kā kolektīva vadītāja Ieva, neatceras, kad kādā kolektīvā būtu bijuši tik ieinteresēti jaunieši.

Dejotāji ļoti nopietni ķērušies pie kolektīva nosaukuma izvēles. Gribas, lai ne tikai pašiem patīk, bet arī citi saprot, ka viņi ir no Taurenes. “Domājam, kā sagādāt tautas tērpus. Esam gatavi no kaut kā atteikties, bet tie viņiem ļoti vajadzīgi,” saka Ginta un pastāsta, ka vēl gan esot saglabājušies tērpi, kuros pati pirms 25 gadiem dejojusi, bet jau tad tie bijuši veci. Turklāt šī paaudze ir augumā lielāka, viss par īsu un šauru. Pirms 13 gadiem Taurenē darbību pārtrauca vidējās paaudzes deju kolektīvs, bet to, kad bijis jauniešu kolektīvs, pat reti kurš atceras.

Taurenē amatiermāksla nekad nav bijusi pabērna lomā. Greznais kultūras nams pilī vienmēr aicinājis daudzus. Taurenes amatierteātris “Radi”, kuru jau ilgus gadus vada Baiba Krastiņa, koncertā visiem par prieku izspēlēja skeču, kā paši sagaidījuši jauno gadu. Diriģentes Solveigas Vītoliņas vadītais koris “Pie Gaujas” iepazīstināja ar dziesmām, kuras izpildīja konkursā Slovākijā. Deju grupā “Pavasara sapņi” apvienojušās azartiskas dāmas, kurām patīk tautiski deju soļi, viņas rādīja gan deju eleganci, gan līksmi. Ievas Kazijevas kolektīva rādītās dejas allaž skatītāji uzņem ar lielu prieku. Bet jauniešu vokāli instrumentālajā grupā dzied un spēlē dažāda vecuma jaunieši. Viņus māca pedagogs Edvīns Logins.

Šosezon kultūras namā pagasta dāmu vidū topā ir pērļošanas kursi. Uz dažu nodarbību atnāk pat 15 dažāda vecuma sievietes, kuras no vadītājas Guntas Sakses vēlas ko jaunu iemācīties, kā arī saturīgi pavadīt brīvo laiku. Zvaigznes dienas koncertā viņas bija sarīkojušas pirmo izstādi, kad katrs varēja pārliecināties, ko tik nevar iemācīties un kā radīt skaisto.

Paslēpties un jautroties

Karnevāls Taurenē ir notikums. Tradīcija, kurai ir vismaz divdesmit gadu. Pamazām pasākums kļuvis populārs aizvien tālāk kaimiņos.

“Tik daudz svešu cilvēku, kā nekad, nebija kur adatai nokrist,” atzīst kultūras nama vadītāja un uzsver, ka masku vien bijis ap simts. Un ne jau, tikai uzliekot papīra brilles, iet uz karnevālu Taurenē. Jau laikus tērpi tiek šūdināti, darināti. Rūķi, velni, kovboji, kaķi, arī zeltītais, pirāti, medmāsas, Zorro ar skaistulēm un vēl dažnedažādi dzīvās dabas un kosmiskās fantāzijas varoņi. Uz karnevālu bija atnākušas vairākas kompānijas, kuras izvēlējušās iejusties vienos tēlos. Pagasta zemnieki bija Austrumu gudrie, jauniešu bariņš iejutās dīvaino cilvēciņu tēlos – ģērbušies īsās biksēs, ar hūtēm galvās un lieliem bikšturiem.

“Taureniešiem karnevāli patīk. Grūti pateikt, kāpēc. Varbūt tā brīvā gaisotne, iespēja nedomāt, kāds esmu, kā izskatīšos. Pati biju karaliene, tā kā bija sanācis daudz apmeklētāju, tāda arī jutos,” spriež Ginta Babre un uzsver, lai gan runājam par krīzi un citām nepatikšanām, cilvēkiem taču vajag arī kādu brīdi justies brīviem, atbrīvoties. Un, protams, vislabāk to var izdarīt karnevālā.

Jau ceturto gadu karnevāla tērpus vērtēja Taurenes veikala “Elvi” meitenes. Ar direktora Leontija Rutkovska gādību dalībnieki saņēma dāvaniņas. Par interesantāko tika atzīts taurenieša Arvīda Pavlova Vērsis.

“Nākamgad karnevāls būs atkal. Vai tad var nebūt?” saka kultūras nama vadītāja.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
250

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi