Aizvadītās nedēļas nogalē (20.-22.01.) Taurenes kultūras namā tapa aizsargtīkli Ukrainas armijai.
Taureniešus uzrunāja Latviešu brīvprātīgo atbalsta grupas Ukrainai pārstāve vaivēniete Inese Ločmele – Jansone. “Kad interesējos par vietu, kur varētu pīt aizsargtīklus, taurenieši uzreiz bija gatavi iesaistīties. Kultūras nama vadītāja padeva ziņu, kāds sadzirdēja un informēja tālāk. Kāds cits uzzināja, ka tie citi jau pin, un steidza palīgā. Roku rokā strādājot, simtiem laba vēlējumu tika iepīti 272 kvadrātmetros tīklu. Cerams, tik kvadrātmetru Ukrainas zemes un cilvēku dzīvību tiks aizsargātas,” stāsta I.Ločmele – Jansone un atklāj, ka uz Taureni atvesti atbalsta grupai ziedoti tīkli un audumi. Arī taurenieši nesa audumus, citi tos jau bija sagriezuši strēmelēs, audumus ziedoja arī Dzērbenes Sarkanā Krusta organizācija.
“Kad tīklu atveda, viens gals bija kultūras namā, otrs vēl ārā. Neticējām, ka to sasiesim ar audumu strēmelēm. Tas notika Barikāžu atceres laikā. Atkal bija kopības sajūta, tēja, sviestmaizes. Tik daudz atsaucīgu taureniešu sen nebija redzēti kopā. Nāca dažādas paaudzes, nāca brīvdienās, dažs katru dienu. Mēs apliecinājām, ka varam ātri sanākt un izdarīt ko labu. Kā barikādēs visi bijām kopā vienam mērķim, plecu pie pleca,” saka Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre un piebilst, ka taurenieši arī kavējās atmiņās par barikāžu laiku savā mūžā.
Jau pirmdien tīkli tika aizvesti uz Ukrainu. Šajā reizē aizsargtīkli bija balti kā sniegs un zeme atkušņa laikā – ar brūnu un zaļu.
“Aizsargtīklu pīšana notiek visā Latvijā. Daudzi ziedo tīklus, audumus, arī pērk veikalos, saņemam arī tīklus no Norvēģijas, kurus ziedojumos savākuši latvieši. Mēs, brīvprātīgie, cits citu nepazīstam, bet darbojamies kopā, vienam mērķim,” saka I.Ločmele – Jansone.
Taurenē aizsargtīklu pīšana turpināsies. Kopā tiks saukti darītāji, aicināti arī ziedot zemes krāsas audumus.
“Esam iemācījušies novērtēt brīvību. Esam kopā ar Ukrainas tautu cīņā pret ļaunumu. Ikviens, kurš nostājies gaismas pusē, zina, ka gaisma uzvarēs,” atgādina I.Ločmele – Jansone.
Komentāri