Valsts svētku priekšvakarā, eksperimentālās arheoloģijas studijas 15. gadskārtā notika Seno rotu kalves veidotāja un vadītāja, rotkaļa Daumanta Kalniņa gara darba – grāmatas “Seno rotu kalve” atvēršanas svētki.
Grāmatā lasītājs varēs ne tikai uzzināt par senajām rotām, vēsturi, bet arī par autora personīgo pieredzi un ceļu līdz Seno rotu kalvei. Tāpat grāmata var kalpot arī par praktisku palīgu rotu kalšanas prasmes apguvē.
Pats D. Kalniņš vērtē: “Grāmata ir mana “es” realizācija šajā konkrētajā laika posmā. Grāmata ir vērtīga īpaši bērnu un jauniešu izglītošanai – lai lasītājs arī pats var izmēģināt kaut ko izgatavot no metāla.”
Praktiskiem padomiem atvēlēta grāmatas pēdējā nodaļa. Taču pirmā nodaļa ir īpaša ar to, ka D.Kalniņš apraksta savus identitātes meklējumus. Tai pat laikā autors uzsver, ka grāmata ir arī: “Piemineklis Seno rotu kalvei, kurā notiek un notika rotu kalšana un kurai tagad pāri ies likteņa buldozers.” D.Kalniņš atzīst, ka par spīti tam, ka kalve kļuvusi pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, tās nākotne ir neskaidra, jo jau vairākus gadus pils rekonstrukcijas projektā iecerēta kalves nojaukšana: “Domāju, ka ar šīs grāmatas iznākšanu tas varētu būt grūtāk. Gribu redzēt, kuram pacelsies roka kalvi nojaukt.”
Ceļš līdz D.Kalniņa trešās grāmatas publicēšanai nav bijis taisns, turklāt lielākā darba daļa tapusi, slimnīcā veseļojoties no smagas slimības. Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass atzina, ka D. Kalniņa uzņēmība ir apbrīnojama, īpaši jau tādēļ, ka grāmata tapusi rotkaļa dzīves nestundā.
Pats autors atzīst, ka 2005. gadā apritēja desmitais gads kopš monogrāfijas “Aiz Daugavas vara dārzs” izdošanas un cilvēki bieži vaicājuši, kad gaidāma nākamā. Viņš vienmēr atbildējis, ka tad, kad būs laiks: “Izrādās, ka man ar saviem vēlējumiem jābūt uzmanīgam, jo kalves gariņi laiku man tiešām iedeva un 2005. gada rudenī nokļuvu slimnīcā.” Tomēr tur pavadītais laiks izmantots ne tikai, lai veseļotos, bet arī, lai radītu vērtīgo grāmatu. Grāmatas tapšanā palīdzējuši daudzi, un izveidojusies komanda – fotogrāfi, modeles, palīgi, no kuriem liela daļa bija ieradusies arī uz atvēršanas svētkiem.
Lieliska sadarbība izveidojusies ar izdevniecību “Dienas Grāmata”. Kādas intervijas laikā ar laikraksta “Diena” korespondenti Ievu Puķi
D.Kalniņš pastāstījis savu sapni par grāmatu, un viņa ieteikusi sazvanīties ar Daci Sparāni, kura kļuvusi par grāmatas redaktori. D. Sparāne atklāja: “Ik pa laikam uzrodas autori ar manuskriptiem, kuri grib izdot grāmatu, bet vienmēr ir šaubas. Atverot D. Kalniņa manuskriptu un ielasoties lappusi no lappuses, bija neviltots pārsteigums par tik dzīvo, brīvo un pareizo latviešu valodu, kādu varētu vēlēties daudzi rakstnieki. D.Kalniņš ir ne tikai daiļamata meistars un seno rotu kalējs, bet arī rakstnieks!”
Izdevniecības “Dienas Grāmata” pārstāvis Artūrs Šveide atzina, ka ir gandarīts: “Latvija jau sen bija pelnījusi šādu grāmatu.” A.Šveide atzīst, ka grāmata ir īpaša ar tās satura bagātību, vizuālo materiālu. Turklāt tās izdošana bijis arī liels izaicinājums izdevniecībai, jo darbs paveikts nepilnos divos mēnešos.
Uz grāmatas atvēršanas svētkiem sanākuši bija vairāk nekā pussimts cilvēku, un visi atzina – grāmata ir vērtīga. Mākslas salona “Senatne”, kas atrodas Rīgā, īpašniece Otīlija Vestmane vērtē: “Ņemot vērā mūsdienu laiku, domāju, ka jauniešiem tas būs pamats mācīties, turpmāk strādāt. Latviešu tauta būs dzīva, ja tautas māksla, arheoloģija un etnogrāfija dzīvos. Domāju, ka D.Kalniņš ir viens no visievērojamākajiem talantiem, slavenākajiem rotkaļiem.”
D.Kalniņa darinātās rotas nēsā arī vīru kopas “Vilki” un sievu kopas “Vilcenes” dalībnieki un dalībnieces, kuri rotkali sveica ar dziesmu. “Vilku” dalībnieks Uģis Treide atzina, ka šādas grāmatas ir nepieciešamas: “Tās rada interesi par senajām rotām, vēsturi. Zināšanas, kas bija aizmirstas simtiem gadu, tiek celtas gaismā.” U.Treide turklāt vērtē, ka grāmata būs arī avots, no kura smelties vērtīgu informāciju arī citiem rotkaļiem.
Arī Cēsu salona “Grieži” vadītāja Daina Avota atklāja, ka interese par senajām rotām kļūst arvien lielāka, turklāt daudzi interesenti, kuriem nav izdevies aprunāties ar pašu rotkali, ar jautājumiem griežas salonā: “Tagad varēsim izlasīt grāmatu un pastāstīt jau daudz vairāk.”
Grāmata tapusi un izdota ar valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tās izdošanu atbalstījusi arī Cēsu pilsētas dome, Cēsu rajona padome, Veselavas pagasta padome un SIA “Vēsturiski aktīvs.lv”.
Komentāri