Vernera Rudzīša raksts ”Agresīvas rīcības baigs rezultāts” ”Druvā” mani pilnīgi pārsteidza un atņēma sirds mieru. Kādreiz visu sportistu cienītais Cēsu stadiona vadītājs, saimnieks, sava amata lielisks speciālists stadiona sektoru iekārtošanā un uzturēšanā kārtībā, nav miris dabiskā nāvē, bet noslepkavots!?
Zigi pazinu no 70. gadiem. Strādāju Cēsu 1. vidusskolā par sporta skolotāju. Katru pavasari un rudeni organizēju skolas vieglatlētikas masu sacensības stadionā. Tur iepazinu Zigi kā teicamu organizatoru, atsaucīgu cilvēku ar neviltotām, godīgām cilvēka īpašībām.
Parasti, pat bieži šādās sacensībās daudzi skolēni neprata godīgi izmantot stadiona priekšrocības. Dažādas palaidnības, neprasme izmantot stadiona sektorus mani satrauca: ko teiks Zigis? Viņu nevarēja aizkaitināt, sadusmot ne reizi neviens skolēns! Ar labu, klusu vārdu kā pieredzējis pedagogs Zigurds Binde prata vispirms piedot, pēc tam parādīt, pateikt, kā uzvesties stadionā, iemācīja pareizi sagatavot lēkšanas sektorus, rīkoties ar darbarīkiem. Klusi, mierīgi pateiktā pamācība vairoja Ziga autoritāti visos skolēnos.
Varēju tikai apbrīnot viņa taktu, mieru, varbūt arī pacietību. Nekad neredzēju Zigi sadusmotu, bet ar smaidu sejā, ne miņas no barguma sejas izteiksmē.
Pēc sacensībām ģērbtuvēs bija skolēnu steiga, viņi bieži aizmirsa sporta tērpus, dažiem ģērbjoties izkrita naudas maciņi, nauda. Vienmēr Zigis atrada mani vai citu skolotāju, atstātās un aizmirstās lietas atdeva. ”Zaudētājus” ātri atradām, atdevām. Godīgums katru reizi, katrā vietā bija stadiona saimnieka Ziga uzskatāma īpašība.
Vistuvāk ar Ziga lieliskajām cilvēciskajām īpašībām iepazinos, kad strādāju Cēsu sporta komitejā. Ne tikai izpalīdzīgs, bet reizē arī drošs – ja Zigis stadionā, nekas no ”Vārpas” un sporta komitejas telpām nepazudīs.
Es nemūžam neticēšu, ka Zigurds Binde varētu ielauzties cita dzīvoklī, kļūt dusmīgs, naidīgs. Viņam naidnieku nebija. Viņš bija sportistu, treneru cienīts cilvēks.
Pēdējo reizi ar Zigi satikos 2006. gada vasarā. Viņš vēl ”apsekoja” telefona būdiņas, es gāju no rīta uz pastu. Satiekoties par daudz ko runājām, atcerējāmies kopīgi pavadītos gadus. Arī parunājām, pat sīki, par savu veselību. Līdz 2006. gada vasarai nekad nedzirdēju no Ziga, ka viņa veselību traucējis infarkts. Vienmēr secinājām: ne pīpēsim, ne dzersim, bet ilgi dzīvosim!
… Un te Zigi neģēlis nosit ar kārti, koka kārti!? Sitējs Ā.Cābulis – daudzu sabiedrisko pasākumu traucētājs pilsētā ar saviem necenzētiem izsaucieniem.
Redakcijas piebilde. Šo vēstuli Arvīds Treimanis lūdzis nodot arī policijai. Tomēr uzskatījām par lietderīgu to publicēt laikrakstā kā atsauksmi uz 13. oktobrī publicēto rakstu.
Komentāri