Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Tā diskutablā tauvas josla

Druva
23:00
26.06.2007
8

Ik pa laikam redakcija saņem vēstules un tālruņa zvanus – ir neskaidrības par tauvas joslu gar ūdenstilpēm, kur saduras atpūtnieku un zemju īpašnieku intereses. Lai rastu skaidrību, “Druva” aicināja talkā Saeimas deputāti Ilmu Čepāni, kura ir zinoša vides tiesībās. Telefonakcijā lasītāji jautāja ne tikai par tauvas joslu, bet arī par politiskajām aktivitātēm.

Darbība tauvas joslā jāsaskaņo

– Daļā sabiedrības valda uzskats, ka tauvas joslā var darīt visu un neviens to nedrīkst liegt.

I.Čepāne: – Tā nav, acīmredzot šie jautājumi pārāk maz skaidroti. Likumdošana nosaka, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai. Savukārt pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā atļauta laivu un kuģu piestāšana, to izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, ūdenstūristu apmetņu ierīkošana. Tātad arī vēlme atpūsties vai sauļoties jāsaskaņo ar īpašnieku, un nav teikts, ka viņš par to nevar prasīt maksu. Noteikts, ka bez saskaņošanas šī josla ir tikai kājāmgājējiem, nevis gulēšanai zālē. Protams, īpašnieks nedrīkst atklāti brukt virsū atpūtniekiem, jo gadījumi par zemes īpašnieku rīcību dzirdēti dažādi, tikušas pat sacirstas laivas. Te abām pusēm jābūt savstarpēji saprotošām.

– Bet ja ir vēlme tikai nopeldēties?

I.Čepāne: – Manuprāt, ja cilvēks vienkārši ieiet, nopeldas un dodas tālāk, nekas slikts nebūtu, jo peldēties publiskos ūdeņos nav aizliegts.

– Redakcija saņēma vēstuli, kurā cilvēki sūdzējās, ka radies konflikts ar teritorijas īpašnieku ezera krastā, kurš nav ļāvis spēlēt volejbolu, aizliedzis peldēties un palūdzis iet prom no viņu zemes.

I.Čepāne: – Peldēšanās nav aizliedzama, bet volejbola spēlēšana tauvas joslā bez saskaņošanas nav paredzēta. Bet, ja laukums atrodas uz īpašnieka zemes, tīri cilvēciski jāsaprot, ka jāprasa atļauja, jo vai kādam no šiem sūdzētājiem patiks, ja svešs ies viņa mājā vai dzīvoklī ar vēlmi kaut ko uzspēlēt.

– Vai privātās zemes īpašniekam jānodrošina pieeja pie ezera?

I.Čepāne: – Jā, izņemot gadījumus, ja privātie ūdeņi visā to platībā un krasta sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. Tad nav jānosaka arī tauvas josla, arī svešiem pieeja tur liegta. Bet, piemēram, Ungura ezers šādā kategorijā neietilpst, tātad piekļuve jānodrošina. Nedrīkst norobežot teritoriju, cilvēkiem jābūt iespējai tikt pie ezera. Šī ir problēma, ar kuru nākas saskarties daudzviet. Visi dzirdējuši vai lasījuši par Lielupes krastu nožogošanu, kur viss bija aizbūvēts, upei nevarēja piekļūt ne cilvēki, ne glābšanas dienestu transports.

Bet uzreiz jāsaka, ka šai problēmai ir arī otra puse, jo atpūtnieki paši ir ļoti lieli grēcinieki. Viņi neprot atpūsties, viss tiek piegružots, piemētāts. Tāpēc cilvēciski var saprast zemju īpašniekus, kuriem tas viss pēc tam jāvāc. Taču likumdošana nosaka, ka viņi nedrīkst ierobežot piekļuvi publiskajiem ūdeņiem.

Bet cilvēki jau ir ļoti radoši. Kurzemes jūrmalā bija šāds gadījums: agrāk likumā bija teikts, ka nedrīkst aizliegt gājējiem pārvietoties gar jūras piekrasti, izņemot saimniecību pagalmus un sakņu dārzus. Kāda zemes īpašniece zemesgrāmatā pagalmu bija iereģistrējusi piecu hektāru platībā un šim “pagalmam” nelaida cauri cilvēkus. Ar to viņas “radošums” nebeidzās. Likumā bija rakstīts, ka nedrīkst būvēt mājas 300 metru piekrastes joslā, bet viņa uzbūvēja divstāvu māju uz sliedēm, kad ieradās atpūtnieki, māju piebrauca tuvāk jūrai, kad nebija – brauca atpakaļ. Viņa pamatoja, ka māja nav būvēta uz zemes, bet uz sliedēm, tāpēc likuma normas uz to neattiecas.

– Pie mums jau katrs cenšas likumu traktēt sev labvēlīgi

I.Čepāne: – Cilvēki paņem likuma vienu pantu, aizmirstot, ka jāskatās daudz plašāk. Juristi zina, ka ir sistēmiskā interpretācija, ka viss jāskatās kopumā. Gluži kā puzli liekot, jābūt visiem gabaliņiem kopā, lai veidotos pareizs attēls. Tie, kuri to nezina, izlasa vienu normu un pēc tās dzīvo, cenšoties arī citiem iestāstīt savu patiesību.

Piemēram, Aizsargjoslu likuma 37.pantā teikts, ka aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu.

Cilvēki šo normu tulkoja tā, ka atliek tikai uzbērt savu teritoriju un var būvēt. Tad nu daži biezie uzbēra teritorijas šajās applūstošajās zemēs, no kā cieta apkārtējo māju iedzīvotāji, kuriem pagrabos sāka plūst ūdens. Patiesībā likumā šī teritorijas uzbēršana domāta, lai nodrošinātos pret plūdiem.

– Runājot par šo likuma normu – vai tas nav cilvēka paša risks? Ja grib, lai būvē, viņam taču māja applūdīs.

I.Čepāne: – Nē, tas nav viņa risks. Cilvēki ir gudri, kad māju applūdinās, viņi ies pie valsts un prasīs kompensāciju. Tāpēc, jāņem vērā arī šī likuma 7.pants, kurā teikts, kāpēc aizsargjoslas noteiktas: „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.” Kā redzam, nav tik vienkārši.

– Bet cilvēki apgalvo, ka savā īpašumā var darīt, ko grib.

I.Čepāne: – Te gribu atgādināt trīs lietas, ko juristos māca jau pirmajā kursā. Pirmkārt, īpašumtiesības nav absolūtas, un šī norma darbojas visā pasaulē. Mums pat Satversmē pateikts, ka īpašumtiesības var tikt ierobežotas.

Otrkārt, īpašumtiesības var ierobežot ar likumu, treškārt, lai varētu tās ierobežot, jābūt likumīgam mērķim. Svarīgi atcerēties, ka jābūt samērīgumam un līdzsvaram starp likuma ierobežojumu valsts interesēs un īpašumtiesībām. Ja valsts uzliek kādam īpašumam ķepu, pasakot, ka tur būs rezervāts, kurā neko nevarēs būvēt, valstij par to ir jāatlīdzina īpašniekam iespējamie zaudējumi. Bet arī īpašniekam jābūt saprotošam. Allaž atgādinu šādu salīdzinājumu: ja cilvēkam ir automašīna un autovadītāja tiesības, viņš nevar braukt, kur ienāk prātā. Ir ceļu satiksmes noteikumi, tātad īpašuma tiesības tiek ierobežotas. Īpašniekam mūsdienu sabiedrībā jāveic arī noteiktas sociālās funkcijas.

Bīstami precedenti

– Vai kā Saeimas deputātei arī jums nākas saskarties ar šiem jautājumiem?

I.Čepāne: – Jā, cilvēki raksta vēstules, nāk uz pieņemšanu. Šis jautājums ir aktuāls, un tur ir daudz neskaidrību. Galvenie jautātāji ir teritoriju īpašnieki, kuri grib panākt savu zemju aizsardzību no nevaldāmajiem atpūtniekiem.

– Bet kā ar Kargina villas celtniecību Jūrmalā, kur tiek iežogots mežs un neviens neko nespēj mainīt?

I.Čepāne:: – Tā ir klaja nelikumība, un tā jau bija no paša sākuma. Pirms apmēram desmit gadiem SIA “Adlera”, kas oficiāli ir šī īpašuma apsaimniekotāja, pieprasīja, lai ļauj šajā vietā būvēt dārza mājiņu. Kā redzam, no mazas dārza mājiņas izauga vesela pils, tagad atļauts izstrādāt šai teritorijai detālplānojumu un to pat iežogot. Ar Satversmes tiesas spriedumu šis detālplānojums tika atcelts, tomēr tas, nedaudz mainīts, tika izdabūts cauri, un darbi turpinās.

– Vai šādi gadījumi nerada precedentu, jo citi teiks – ja jau viņi var, kāpēc es ne?

I.Čepāne: – Tieši tā. Arī Lielupes krastu iežogošanas problēma joprojām nav atrisināta. Par to parunā, parunā, bet nekas nemainās. Un teritoriju īpašnieki arī ir gudri, uzliktos sodus par tauvas joslas norobežošanu viņi pārsūdz, un viss velkas gadiem.

– Kas jādara, lai to sakārtotu? I.Čepāne: – Atbilde ir vienkārša – jābūt politiskai gribai.

– Kāda situācija šajā jomā ir Igaunijā un Lietuvā?

I.Čepāne: – Igaunijā varbūt ir lielāka kārtība, bet Lietuvā bija ļoti saspringta situācija. Piemēram, Nidā Kuršu kāpās jūras krastā uzbūvētas pamatīgas villas, un arī tur ar to nespēj cīnīties. Šī problēma ir visās postkomunistiskās valstīs. Būvētāji sevi cenšas attaisnot , teikdami, ka arī Rietumos viss ir aizbūvēts. Jā, bet, pirmkārt, tur ir cita ģeogrāfiskā struktūra, otrkārt, viņi tagad nožēlo, ka tā izdarījuši. Piedevām starptautiskās saistības mums liedz veikt būvniecību piekrastes zonā, ja tur ir vērtīgi biotopi. Ja mūs par to iesūdzēs Eiropas Kopienas tiesā, valsts dabūs maksāt soda naudu, ka to pieļāvusi.

– Bieži šī būvēšanās ūdenskrātuvju krastos tiek pamatota ar nepieciešamību attīstīt konkrēto teritoriju.

I.Čepāne: – Jāsaprot, ka attīstība ir kā četrstūris, kurā būvniecība ir tikai viens no stūriem. Nedrīkst aizmirst arī pārējos trīs – vides aizsardzību, kultūras pieminekļu aizsardzību un sabiedrības viedokli par attīstību. Smagākais, ka paši politiķi bieži nesaprot, kāpēc vajadzīgi šie dažādie aizliegumi.

Tauta grib vēlēt prezidentu

– Kā vērtējat jaunievēlēto prezidentu un politisko situāciju valstī?

I.Čepāne: – Prezidents ir Saeimas ievēlēts. Varam diskutēt, vai viņam nebūs problēmas ar zvēresta nodošanu, jo, kā zināms, savā deklarācijā viņš nav norādījis visus ienākumus, kā tas pienāktos amatpersonai. Manuprāt, tas varētu radīt neērtu situāciju. Runājot par politisko situāciju, manuprāt, sabiedrībai būtu aktīvāk jādiskutē. Tagad sabiedrība par politisko situāciju var izteikties 7.jūlija referendumā.

– Vai jūs atbalstāt tautas vēlētu prezidentu?

I.Čepāne: – Saskaroties ar reālo politiku, kā tika ievēlēts tagadējais prezidents, piekrītu idejai par tautas vēlētu prezidentu. Taču nevar vienkārši pāriet no Saeimas vēlēta prezidenta uz tautas vēlētu, nepieciešami atbilstoši grozījumi Satversmē. Jābūt arī stingriem tēriņu ierobežojumiem un kontrolei. Varbūt pat prezidenta vēlēšanu kampaņu vajadzētu rīkot par valsts naudu. Vairākkārt esmu teikusi, ka ar lielu naudu un labu reklāmas speciālistu jebkuru ākstu vai klaunu var pataisīt par prezidenta cienīgu kandidātu.

Kā ir tagad? KNAB un vēl citi skaita, rēķina un pasaka, ka kādai partijai tēriņu griesti pārsniegti par miljonu. Partija saka – mūsu deputāts taču ievēlēts. Būtu jābūt tā: ja reiz tēriņš pārsniegts, vienu, divus vai trīs deputātus tā partija zaudē. To var noregulēt, un citās valstīs šī norma darbojoties.

Bet, ja 80 procenti tautas grib vēlēt prezidentu, ir jāļauj to darīt, manuprāt, tauta nebūt neizdarīs sliktāku izvēli kā Saeima.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
126

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi