Finanšu drošībai vajadzētu veikt uzkrājumus trīs līdz sešu mēnešu apmērā, liecina AS “Swedbank” pētījums.
Pētījumā teikts, ka gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju, kuri patlaban veido vai plāno veidot uzkrājumus, finanšu drošības veidošanu neizvirza par prioritāti. Taču banka norāda, ka ir svarīgi sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības – sākumā parūpēties par savu un ģimenes drošību un tad krāt līdzekļus tālākiem nākotnes mērķiem, piemēram, bērnu izglītībai vai savām vecumdienām.
Tāpat pētījumā teikts, ka 30% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus, bet 42% atzīst, ka neveido, tomēr plāno to darīt tuvākajā nākotnē. 28% respondentu uzkrājumus neveido un arī neplāno to darīt. Pētījuma dati atklāj, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ne vienmēr ir ienākumi, piemēram, ap 30% iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem (mēnesī 250-400 latu) un 40% ar vidēji augstiem ienākumiem (mēnesī 600-800 latu un vairāk) veido uzkrājumus.
“Vēl aizvien ir liels to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveido regulārus uzkrājumus ik mēnesi, tomēr novērojams pakāpenisks noguldījumu apjoma pieaugums. Sabiedrībā ir notikusi vērtību maiņa – aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas veidot uzkrājumus rītdienai,” skaidro “Swedbank” Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons. Viņš atzīts, ka ir svarīgi veidot pareizu uzkrājumu struktūru – sabalansēt uzkrājumu mērķus un apjomu ar īstermiņa un ilgtermiņa vajadzībām.
“Primāri nepieciešams ik mēnesi atlikt līdzekļus, lai pakāpeniski izveidotu uzkrājumu vismaz trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apmērā. Tas nepieciešams, lai parūpētos par finanšu drošību neparedzētos gadījumos. Un tikai tad, kad cilvēks jau sācis krāt finansiālajai drošībai, ir vēlams veidot uzkrājumus arī citiem, tālākiem mērķiem, kā, piemēram, bērnu izglītībai un savai pensijai,” norādīja Jansons.
No Latvijas iedzīvotājiem, kuri veido uzkrājumus, 53% par galveno prioritāti atzīst finansiālās drošības veidošanu nebaltām dienām. Citus uzkrājumu veidošanas mērķus kā pirmo izvēli respondenti nosaukuši daudz mazāk. 12% respondentu prioritāte ir naudas krāšana ceļojumiem. Līdzīgi arī finanšu līdzekļu krāšana bērniem un viņu nākotnei – pirmā izvēle 11% respondentu.
Arī tā respondentu daļa, kura apsver uzkrājumu veidošanu par galveno prioritāti, min finanšu drošības izveidošanu (51%). Nākamās divas biežāk nosauktās atbildes, kam prioritāri izvēlētos krāt, ir bērni un viņu nākotne (13%) un kredītsaistību segšana (10%).
“Swedbank” secina, ka Latvijas iedzīvotāju uzkrāšanas kultūra veidojas pakāpeniski – sākumā jāapmierina tāda pamatvajadzība kā drošība un tad var virzīties tālāk, veidojot īsā, vidējā un ilgā termiņa uzkrājumus.
Pētījums veikts sadarbībā ar “OmnicomMediaGroup” “Snapshots” interneta aptaujas palīdzību. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem no visas Latvijas. Aptauja veikta šā gada oktobrī.
NOZARE.LV
Komentāri