57 kolektīvu 1576 dalībnieki no mūsu rajona gatavojas XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem.
Iepriekšējos svētkos piedalījās 44 kolektīvu 1123 dalībnieki. Valstī ir tendence – amatiermākslas kolektīvu paliek mazāk. No 2004. līdz 2006.gadam darbību pārtraukuši 157, kuros darbojušies 3300 dalībnieki. Mūsu rajonā pēdējos desmit gados amatiermākslas kolektīvu skaits palielinājies par 37. Jāuzsver, ka tie ir tieši tautas mākslas kolektīvi, kas izkopj un turpina tautas
mākslas tradīcijas, nevis citu žanru grupas vai kopas.
“Daudzi domā, ka tautas māksla ir un mūžam būs, un viss notiek pats no sevis. Tā nav. Tas ir regulārs un grūts darbs, lai koris vai deju kolektīvs sagatavotu repertuāru un varētu sniegt koncertu. Nevietā ir dažu amatpersonu uzskats, ka amatiermāksla ir katra hobijs un viņam pašam par to jāmaksā, “ saka valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa. Lieki piebilst, ka tautas mākslai cilvēki velta savu brīvo laiku un ne jau dejo un dzied to, ko katrs gribētu vai kas vislabāk patīk, bet noteiktu repertuāru. Tas ir apbrīnas vērts, ka šie cilvēki savā brīvajā laikā bez atalgojuma kopj un attīsta mūsu tautas nozīmīgāko tradīciju – Dziesmu un Deju svētkus. Tas nav vajadzīgs tikai viņiem, bet gan mums visiem.
Gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem, koristi un dejotāji ne tikai regulāri tiekas kārtējos mēģinājumos, bet arī kopmēģinājumos. “Konkurence ir liela. Nav teikts, ka visi uz Rīgu tiks. Lai skatēs kolektīvi būtu pārliecinoši, droši, regulāri notiek kopmēģinājumi, kurus vada ne tikai rajona virsdiriģents un virsvadītājs, bet arī deju autori un Dziesmu svētku virsvadītāji,” stāsta Ilze Kalniņa. Šo iespēju finansē rajona padome. Taču uz kopmēģinājumu Cēsīs vai citviet dejotājiem un dziedātājiem ir jāatbrauc. Par to gādā pašvaldības. No Cēsīm līdz Jaunpiebalgai, piemēram, ir vairāk nekā 70 kilometri. Pagasta trīs deju kolektīvi un koris gatavojas svētkiem. Katram vismaz reizi mēnesī ir kopmēģinājums. “Protams, tas nemaksā maz. Jaunpiebaldzēni ir aktīvi, viņiem ir iespēja dziedāt, dejot, un viņi to izmanto, parāda sevi. Tas, ka ir daudz kolektīvu, liecina, kā strādā kultūras darbinieki, tā ir arī atbilde, kāpēc plānojam kultūras nama renovāciju,” domās dalās Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. Tiem, kuri vēlas darboties, iespēja ir, tāpat kā tiem, kuri grib redzēt, ko pirmie prot, un visiem ir vieta, kur sanākt kopā – tā var formulēt Jaunpiebalgas pašvaldības izpratni par tautas mākslas izkopšanu, tās gara uzturēšanu pagastā. Tāds pats arguments droši vien ir arī Straupes, Dzērbenes, Priekuļu pašvaldībām, kurās darbojas dažādu paaudžu deju kolektīvi un koris. Un pašvaldību deputāti atvēl naudu pašdarbnieku braukšanai uz mēģinājumiem.
Piedalīšanās Dziesmu un Deju svētkos arī nav bezmaksas. “Protams, tās pašvaldības, kurās nav koru un deju kolektīvu, ir ieguvējas. Tikai teorētiski, jo tiem, kam šo kolektīvu nav, ir citas problēmas. Varbūt grūtākas,” atzīst Jaunpiebalgas pagasta vadītājs un izsaka lepnumu, ka pagasta dejotāju vārds ir Latvijā pazīstams, ka kolektīvi apgūst abas Deju svētku programmas. “Protams, par to jāmaksā. Cilvēki taču ir daudz strādājuši. Spodrinājuši Piebalgas, Cēsu rajona vārdu,” saka Laimis Šāvējs.
Valsts kultūras inspektore parēķinājusi, ka nepieciešami Ls 71817, lai segtu visu rajona dalībnieku visus izdevumus svētkos. Vislielākās summas veido transporta izdevumi, vairāk nekā 35 tūkstošus latu.
“Visi nākamo svētku dalībnieki ir ļoti priecīgi, ka valsts budžetā katram paredzēti ik dienas trīsarpus lati ēdināšanai. Ar to, protams, nepietiek. Vēl nepieciešams tikpat. Cerams, ka šos izdevumus segs rajona padome,” stāsta Ilze Kalniņa un ar gandarījuma saka, ka šajos svētkos valsts finansējums ir arī dalībnieku naktsmītnēm – Ls 1,50 par diennakti.
“Rajona svētku dalībnieki dzīvos trijās skolās. Katrā jābūt policistam, mediķim, administrācijai. Visi šie darbinieki būs komandējumā,” sīkāk raksturojot, kādi vēl būs izdevumi, stāsta Ilze Kalniņa. Teju kā kuriozu, un par to daudzkārt jau runāts, var saukt koristu braukāšanu uz Rīgu un mājās. Šajos svētkos atklāšanas gājiens būs pirmajā dienā. Tajā vēlas piedalīties katrs dalībnieks. Koristi atbrauks uz gājienu un pēc tā brauks mājās, lai pēc divām dienām atgrieztos galvaspilsētā. Laimis Šāvējs vien piebilst, ka Rīgā tapis skaistu svētku projekts, tikai aizmirsts, cik tas lauciniekiem maksā.
Dziesmu svētku izdevumu aprēķinus jau apspriedusi rajona padomes kultūras komiteja. Iepriekšējos Dziesmu svētkos lielāko izdevumu daļu sedza rajona padome. “Mūsu rajona pašvaldību vadītāji ir vieni no pirmajiem, kuri, pateicoties Ilzei Kalniņai, ir saņēmuši ļoti detalizētu informāciju gan par svētku izmaksām, gan skatēm, kopmēģinājumiem un koncertiem. Komitejas locekļi uzskata, ka rajona padomei ir jāsedz rajona koru un deju kolektīvu piedalīšanās izdevumi. Cik lielā apmērā, par to spriedīsim un diskutēsim. Taču nedrīkstam aizmirst, ka koristi un dejotāji ņem atvaļinājumus, lai piedalītos svētkos. Dziesmu un Deju svētku dalībnieku vidū visvairāk ir laucinieku,” saka komitejas priekšsēdētāja, Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un uzsver, ka šajā saspringtajā situācijā valstī, kad veidojas novadi, vēl pēdējoreiz taču visi kopā var nodejot un nodziedāt.
Komentāri