Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Svētki piepildīti kā 800 gadi

Sarmīte Feldmane
00:00
02.08.2024
363
Vec Sv4

Gūt sirdij un prātam. Vecpiebalgas baznīcā koncertā "12 stāsti" īpašu noskaņu radīja Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs. FOTO: no albuma

Jau iebraucot Vecpiebalgā, ikvienam bija skaidrs – te ir svētki un “Vecpiebalga atver durvis”. Viesistabā jau attālēm redzams skaitlis 800, bet pagastmāja tērpusies Piebalgas šatierī, un pretī veras uzraksts “Piebalga ir, bija un būs”.

Vecpiebaldzēni par prieku sev un citiem trīs dienas svinēja Piebalgas 800 gadus, kopš tās vārds parādās vēsturē. Svētku moto svešām ausīm nesaprotams – “Urksts, žurme un luste Vecpiebalgā!” , bet, kad paskaidro – prāts, enerģija un prieks -, kļūst skaidrs, ka tiks godā celti  piebaldzēnu tikumi un prasmes, vērtības, sava novada īpašais. No senlaikiem līdz rītdienai.

Svētku ievadā kultūrvēsturiska konference “Piebalgas žurme” ar  Piebalgas un pārnovadu urkst­nieku piedalīšanos. Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsās dažādu mītu interpretācijām par dažādiem Piebalgas vēstures laikiem, notikumiem cilvēkiem, meklēja atbildes. “Senā vēsture zināma tiem, kas ar to nodarbojas, daudz kas par Piebalgu ir    folklorizēts vai nekāds. Nerunā­jām par Skalbi, Kaudzītēm, nedod Dievs, ka kāds par viņiem vēl nezina. Ir notikumi, personības, kas veidoja Piebalgu.    Šoreiz ne tikai par vēsturi – vispirms par cilvēkiem. Arī dzeju, jo mums ir svarīgi, ko citi saka par Pie­balgu,” pastāstīja muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule.

Kultūras namā ikviens varēja apskatīt dažus “Orisāres” krājuma jaunieguvumus. To vidū arī      vecāko zināmo karti latviešu valodā – 1831. gada Piebalg – Ori­sare Pastorat zemju plānu.

Pēc konferences turpinājās diskusijas, jo katrs vēstures posms atstājis kādas pēdas, vai tās zinām, vai var izskaidrot šodien, kur piebaldzēniem dūša doties pasaulē, kur tāda izturība – jautājumus neuzskaitīt, atbildes jārod pašiem.

Kad pagājības plīvurs pavērts, ar dziesmām un dejām Viesistabā  varēja atklāt “Vecpie­balga atver durvis”. Atbrauca Puiškans no “Kaikašiem”, dejotāji nodejoja “Goda soli”, visi kopā nodziedāja “Pie tevis eju, Vec­piebalga”, vēl dažas goda runas,    tad pašu amatierteātra “Sumai­sītis” radīta, iestudēta izrāde “Vēstules no pagātnes”, uz kuru sanāca pilna zāle skatītāju, tātad vairāk nekā 200, bet vakarā kārtīga zaļumballe.
Sestdien Vecpiebalga skanēja, gan 70 tirgotājiem pārliecinot pirkt tieši viņu preci, gan    velo­brauciena “Atgriezties bērnībā”    dalībnieku uzmundrinājumā. Vi­ņu maršruts cauri pagasta centram veda uz bērnudārzu. Tur vēl nesen ne tik sakoptā teritorijā starp bērnudārzu un skolu uzcelta neliela skatuve. To tad visi kopā atklāja, kārtīgi izballējoties.

Vecpiebalga allaž sagādājusi piesātinātas svētku dienas. Kā saka kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna, lai saprastu Piebalgu, tā jāiepazīst. Un svētkos piebaldzēni rāda sevi. Tāpat dara tai tuvie, tie, kuri sevi saistījuši, asociē ar Piebalgu. Sestdien Mazās Kal­niņa dienas Vecpiebalgas muižas parkā notika jau 17. reizi. Ap 900 dažādu paaudžu klausītājus vienoja Imanta Kalniņa mūzika.

Svētdienu vecpiebaldzēni veltīja nākamības ievadīšanai. Dievkalpojumā pilna baznīca un koncerts, tad kapu svētki atkal savija pagātni un nākotni šodienā, lai jau rīt domātu, redzētu, darītu savai Piebalgai.

“Ieguldīts liels darbs. Atzi­nīgie vārdi par konferenci, koncertiem, iespējām bērniem, tirdziņu ir mūsu kopīgā darba novērtējums,” saka Z.Ruicēna un piebilst, ka lietus svinētājus pasargāja, vien nobira kāda Dieva prieka asara.

Vecpiebaldzēni Piebalgas 800 gadi nosvinējuši. Gan uzzinot ko jaunu, gan atstājot jautājumus un darbus nākamajiem gadiem. Ta­gad kārta Jaunpiebalgai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
9

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
38

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
62

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
63

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
421

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi