Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Svētki piepildīti kā 800 gadi

Sarmīte Feldmane
00:00
02.08.2024
357
Vec Sv4

Gūt sirdij un prātam. Vecpiebalgas baznīcā koncertā "12 stāsti" īpašu noskaņu radīja Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs. FOTO: no albuma

Jau iebraucot Vecpiebalgā, ikvienam bija skaidrs – te ir svētki un “Vecpiebalga atver durvis”. Viesistabā jau attālēm redzams skaitlis 800, bet pagastmāja tērpusies Piebalgas šatierī, un pretī veras uzraksts “Piebalga ir, bija un būs”.

Vecpiebaldzēni par prieku sev un citiem trīs dienas svinēja Piebalgas 800 gadus, kopš tās vārds parādās vēsturē. Svētku moto svešām ausīm nesaprotams – “Urksts, žurme un luste Vecpiebalgā!” , bet, kad paskaidro – prāts, enerģija un prieks -, kļūst skaidrs, ka tiks godā celti  piebaldzēnu tikumi un prasmes, vērtības, sava novada īpašais. No senlaikiem līdz rītdienai.

Svētku ievadā kultūrvēsturiska konference “Piebalgas žurme” ar  Piebalgas un pārnovadu urkst­nieku piedalīšanos. Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsās dažādu mītu interpretācijām par dažādiem Piebalgas vēstures laikiem, notikumiem cilvēkiem, meklēja atbildes. “Senā vēsture zināma tiem, kas ar to nodarbojas, daudz kas par Piebalgu ir    folklorizēts vai nekāds. Nerunā­jām par Skalbi, Kaudzītēm, nedod Dievs, ka kāds par viņiem vēl nezina. Ir notikumi, personības, kas veidoja Piebalgu.    Šoreiz ne tikai par vēsturi – vispirms par cilvēkiem. Arī dzeju, jo mums ir svarīgi, ko citi saka par Pie­balgu,” pastāstīja muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule.

Kultūras namā ikviens varēja apskatīt dažus “Orisāres” krājuma jaunieguvumus. To vidū arī      vecāko zināmo karti latviešu valodā – 1831. gada Piebalg – Ori­sare Pastorat zemju plānu.

Pēc konferences turpinājās diskusijas, jo katrs vēstures posms atstājis kādas pēdas, vai tās zinām, vai var izskaidrot šodien, kur piebaldzēniem dūša doties pasaulē, kur tāda izturība – jautājumus neuzskaitīt, atbildes jārod pašiem.

Kad pagājības plīvurs pavērts, ar dziesmām un dejām Viesistabā  varēja atklāt “Vecpie­balga atver durvis”. Atbrauca Puiškans no “Kaikašiem”, dejotāji nodejoja “Goda soli”, visi kopā nodziedāja “Pie tevis eju, Vec­piebalga”, vēl dažas goda runas,    tad pašu amatierteātra “Sumai­sītis” radīta, iestudēta izrāde “Vēstules no pagātnes”, uz kuru sanāca pilna zāle skatītāju, tātad vairāk nekā 200, bet vakarā kārtīga zaļumballe.
Sestdien Vecpiebalga skanēja, gan 70 tirgotājiem pārliecinot pirkt tieši viņu preci, gan    velo­brauciena “Atgriezties bērnībā”    dalībnieku uzmundrinājumā. Vi­ņu maršruts cauri pagasta centram veda uz bērnudārzu. Tur vēl nesen ne tik sakoptā teritorijā starp bērnudārzu un skolu uzcelta neliela skatuve. To tad visi kopā atklāja, kārtīgi izballējoties.

Vecpiebalga allaž sagādājusi piesātinātas svētku dienas. Kā saka kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna, lai saprastu Piebalgu, tā jāiepazīst. Un svētkos piebaldzēni rāda sevi. Tāpat dara tai tuvie, tie, kuri sevi saistījuši, asociē ar Piebalgu. Sestdien Mazās Kal­niņa dienas Vecpiebalgas muižas parkā notika jau 17. reizi. Ap 900 dažādu paaudžu klausītājus vienoja Imanta Kalniņa mūzika.

Svētdienu vecpiebaldzēni veltīja nākamības ievadīšanai. Dievkalpojumā pilna baznīca un koncerts, tad kapu svētki atkal savija pagātni un nākotni šodienā, lai jau rīt domātu, redzētu, darītu savai Piebalgai.

“Ieguldīts liels darbs. Atzi­nīgie vārdi par konferenci, koncertiem, iespējām bērniem, tirdziņu ir mūsu kopīgā darba novērtējums,” saka Z.Ruicēna un piebilst, ka lietus svinētājus pasargāja, vien nobira kāda Dieva prieka asara.

Vecpiebaldzēni Piebalgas 800 gadi nosvinējuši. Gan uzzinot ko jaunu, gan atstājot jautājumus un darbus nākamajiem gadiem. Ta­gad kārta Jaunpiebalgai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
14

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
119

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
365
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
6
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi