No Arktikas aisbergiem līdz Austrālijas mežiem – visur pabijuši latvieši un redzēto iemūžinājuši arī gleznās. Ar izstādi “Trimdas ainavas” Cēsu vecpilsētā, Skolas ielā 6, jaunu sezonu sākušas Pasaules latviešu mākslas centra divas modernas izstāžu zāles. Cēsīs aizvien paplašinās mākslas kolekcija, ko veido pasaulē dzīvojušo latviešu mākslinieku darbi. Vairākas trimdas latviešu dzimtas ieguldījušas lielus personīgus līdzekļus, lai būtu, kur glabāties krājumam, lai mākslas darbus varētu rādīt izstādēs. Jaunākajā izstādē piesaista uzmanību glezna ar pazīstamā rakstnieka Anšlava Eglīša vārdu. Tā ir Latvijas Mākslas akadēmijas absolventa Anšlava Eglīša pēdējā radītā glezna. Pie tās viņš strādājis, būdams pārvietojamo personu nometnē Vācijā 1945. gadā. “Nekad vairs negleznošu!” toreiz esot sacījis Anšlavs Eglītis, un šie vārdi piepildījušies.
Lielākā latviešu avīze “Latvijas Laiks”, ko izdod trimdā, mēdz ziņot par jaunāko Cēsīs. Viesojoties Latvijā, trimdas latvieši mēro ceļu arī uz Cēsīm. Aprīlī jauno izstādi “Trimdas ainavas” pirmie skatīja cēsnieki, raugot ainavas no trīs kontinentiem. Pēckara laikā tajos nonāca liels skaits latviešu emigrantu. Caur mākslu atkal klātesoši gleznu izstādē Latvijā ir divi kādreizējie cēsnieki. Redzams, kā Raimonds Slaidiņš gleznojis Kaliforniju Amerikā un kā kādreizējais Cēsu apriņķa arhitekts Alfreds Birkhans gleznojis Kanādas dabu. Tajā pašā valstī iesakņojies Valdis Teteris, kura gleznoto bērzu birztalu raugot pirmie Cēsu izstādē skatītāji prātoja, cik gan bērzi aiz okeāna izskatās latviski.
Viestarts Aistars, mūža lielāko daļu dzīvojis Amerikā, pievērsies akvareļmākslai, kļūstot par lielisku meistaru. No Mičiganas štata viņa radošais mantojums nonācis Cēsīs. Pasaules latviešu mākslas centra izstādē “Trimdas ainavas” Viestarta Aistara akvareļiem atvēlēta nozīmīgākā loma.
Izstāžu sezonas sākumā mākslas centrā Cēsīs pienāca divi jauni sūtījumi no Amerikas – kastes ar gleznām. Atverot tās, bija redzams, ka dzimtenei novēlēti hipiju laika mākslinieka Voldemāra Dārznieka gleznotie portreti un trimdinieka Rolanda Kaņepa radošais mantojums – gleznas un skices. Amerikā latviešu sabiedrībai R.Kaņeps palicis nezināms kā mākslinieks. Latvijas Mākslas muzejs izvēlējies trīs gleznas savam krājumam. Pārskatot uz Cēsīm nonākušo sūtījumu, par kuru rūpējušies aizsaulē aizgājušā vecā vīra mantinieki, izpildot testamentu, atklājās, ka gleznotas figurālas kompozīcijas ar provokatīvu saturu. Cēsīs tūlīt raisījās sarunas par izstādes veidošanu, pārsteigumu mākslā ieinteresētai sabiedrībai.
Mākslinieku darbnīcā, kas atrodas Pasaules latviešu mākslas centra pajumtē Cēsīs, šopavasar uzturējās un strādāja Rita Grendze, tekstilmāksliniece no Amerikas. Viņa izveidoja Latvijas simtgadei veltītu kompozīciju “100 raksti tiem, kas meklē Gaismu”. To uzstādīs un visu vasaru varēs skatīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, nesot vēlējumu valstij tās gadsimta jubilejā.
Komentāri