Suns mācībstundu padara aizraujošu

Aizvadītā gada nogalē Cēsīs atvērta jauna vieta bērnu attīstošām nodarbēm īpaši apmācīta suņa klātbūtnē.

Īslaicīgās bērnu uzraudzības centrā “Ķepas skola” jeb kanisstudijā nodarbības norit apmācīta suņa pavadībā, un arī spēles un mācību materiāli bērniem saistīti ar suņu tematiku. Centra saimniece Ruta Pāvuliņa pastāstīja, ka studijā aktīvi norit individuālas nodarbības. Tās pielāgotas izvirzītajam prasmju mērķim un arī bērna gatavībai komunicēt ar suni. Janvāra otrajā pusē aizvadītas arī pirmās grupu nodarbības, kurās bērni apgūst mierpilnu komunikāciju un saskarsmes prasmes ar suni.

Avīzes viesošanās dienā nelielajā centra telpā ar bērniem tikās suņu meitene Laura. R. Pāvuliņa stāsta, ka kanisterapijas suņus ar īpašiem eksāmeniem pārbauda katru gadu, jo “suņi, ar klientiem darbojoties, arī var izdegt”. Tāpēc, izvēloties apmeklēt tādas nodarbības, vienmēr ieteicams uzzināt, vai konkrētā dzīvnieka prasmes apliecina suņa terapeita apliecība. Atbilstoši, cik lielā un sarežģītā apjomā eksāmens attiecīgajā gadā ir izpildīts, sunim piešķir arī pakāpes. Vienkāršākajā variantā suns tiek atzīts par drošu saskarsmei ar cilvēkiem un ar to var doties uz pansionātiem, arī bērnudārziem vai līdzīgām iestādēm informatīvās vai pamācošās nodarbībās. Nākamā jeb B pakāpe ir “ārstnieciskā pedagoģija”, kuru šogad ieguvis arī avīzes sastaptais mopsītis Lau­ra.

Mūsdienās ir aizvien vairāk bērnu ar dažādām mācīšanās grūtībām. Lai arī papildu nodarbības bērniem izrunas, lasītprasmes un citu pamata prasmju attīstībai jau ir pieejamas, šis formāts, darbā iesaistot arī suni, lielā mērā vairāk motivē bērnu darboties, mēģināt lasīt, rakstīt. “Jā, tas ir saistošais elements, jo vienkārši tāpat iet pie skolotāja bērnam ir grūtāk,” atzīst R. Pāvuliņa, kuras pamata izglītība ir pedagoģija, taču līdz šim viņa specialitātē tā arī nebija strādājusi.

Rutas pašas ģimenē no piecām atvasēm diviem ir mācīšanās traucējumi un līdz ar šo personīgo pieredzi un darbiņu mājās ar savu bērnu pirms pāris gadiem uzplauka ideja par kanisterapijas prakses izveidi. Sunītis, kas bijis labs atbalsts darbā ar bērniem, gan aizgājis citos medību laukos, bet pati    Ruta sākusi mācīties kinoloģiju un pēc tam kanisterapiju. Tad mājās jau atvesta jauna suņu meitenīte, un tai negaidīti atklājušās iepriekšējam dzīvniekam līdzvērtīgas īpašības, tad gan Ruta sapratusi – tā ir zīme.

Pirmajos divos mēnešos studijā vairāk bijušas individuālās kanisterapijas nodarbības. R. Pāvuliņa stāsta, ka parasti pirms pirmās darbošanās reizes viņa ar vecākiem vienojas par konkrētu mērķi, kas būtu sasniedzams darbā ar bērnu. Piemēram, ir grūtības socializēties, to risināt var palīdzēt suns, kas sniedz beznosacījuma mīlestību. “Viņš tevi pieņems tādu, kāds esi. Sunim ir vienalga, vai tu izlasi pareizi vai nepareizi, vai kļūdies vai ne. Viņš ir priecīgs katru reizi, kad atnāc,” teic skolas saimniece, uzsverot – vienīgā suņa “gaida ir tava kopbūtne ar viņu”. R. Pāvuliņa atzīst, ka šis faktors bērnus ļoti motivē atvērties komunikācijai. Taču individuālajām nodarbībām ir dažādi mērķi, piemēram, palīdzēt bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, pirmsskolas, skolas pirmo klašu pamatprasmju apguvei. Citam bērnam suņa klātbūtne vienkārši palīdz mazināt trauksmi.

Vasarā “Ķepas skolā” iecerētas dienas nometnes bērniem, plāno arī grupu nodarbības “Lasu kopā ar suni”, lai bērniem pa vasaru neaizmirstas lasīšana. Skolotāja arī parāda, ka nu jau būs iekrājusies gana liela bibliotēka par suņu tematiku dažādiem lasītprasmes līmeņiem.

Taujāta, kā šajās nodarbēs jūtas pats suns, R. Pāvuliņa atzīst – Laurai patīkot satikt cilvēkus, bet ir stingri jāpieskata slodze. Izrādās, laiks, cik stundu suns terapeits var piedalīties nodarbībās, ir limitēts, trīs dienas nedēļā un dienā ne vairāk kā četras stundas, starp katru nodarbību jābūt vismaz 15 minūšu pārtraukumam.

Pagaidām šī studija R. Pāvu­liņai ir kā “hobijdarbs” – telpu izveidojusi un savu ideju iesākt viņai izdevies ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu ko­merc­darbības uzsākšanai.