Eiropas Savienības fondu apguvē valsts ir izvirzījusi nepareizus mērķus un maz tiek domāts par šo līdzekļu efektīvu izmantošanu un maksimālu atdevi, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
“Visam pāri dominē tikai uzstādījums – apgūt naudu, nevis izvērtēt tās maksimāli efektīvu izlietošanu, to, vai tiek dota pievienotā vērtība,” sacīja valsts kontroliere.
Pēc viņas teiktā, maz tiek domāts, vai projekti sasniedz izvirzītos mērķus, dod pienesumu ekonomikā, ieguldītā nauda nes pievienoto vērtību. Galvenais esot izmaksāt visu naudu. Arī pati fondu administrēšanas sistēma ir smagnēja, liels informācijas apjoms tiek pieprasīts un saņemts, bet maz no tā visa tiek ņemts vērā un izmantots, norādīja Sudraba.
Sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāvji arī atzina, ka šobrīd ir par vēlu veikt atbildīgo institūciju būtisku reformu un apvienošanu, kā to ministrija pirms pusotra gada rosināja. Šīm reformām netika gūts atbalsts valdības koalīcijā, bet šobrīd tās īstenot jau būtu par vēlu, jo varētu tikt apdraudēta atlikušā plānošanas perioda finansējuma apguve līdz 2014.gadam.
Šobrīd par fondu apguvi atbildīgas septiņas ministriju pakļautībā esošas institūcijas, un par to apvienošanu varētu runāt, tikai sākot ar nākamo plānošanas periodu.
Finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) atzīmēja, ka nākamā gada budžetā ES fondiem atvēlēts rekordliels finansējums – 1,1 miljards latu – un, gan pēc valdības, gan starptautisko ekspertu domām, fondi nākamgad būs vienīgais lielais instruments ekonomikas attīstībai.
Kā ziņots, Valsts kontrole secinājusi, ka FM pilnveidojusi neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanas un uzraudzības kārtību, taču nav novērsusi vairākus būtiskus trūkumus ES fondu apguves uzraudzības sistēmā.
ES fondu apguves uzraudzības sistēma nerada pārliecību par sistēmisku pieeju ES finansējuma izlietošanas kontrolē un analīzē. Pašlaik ES fondu vadība tiek vērsta uz naudas līdzekļu ātrāku apguvi, nevis efektīvāku un pamatotāku pasākumu īstenošanu, ko pierāda VK konstatētie trūkumi ES fondu finansējuma plānošanā un pārdalē starp aktivitātēm.
VK konstatējusi, ka FM nenodrošina kvalitatīvu ES fondu vadību makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai, jo netiek īstenota atbilstoša ES fondu ieguldījumu ietekmes novērtēšana.
Joprojām, veicot maksājumu pieprasījumu pārbaudes, iestādes izdevumu attaisnojošos dokumentus pārbauda pilnā apmērā, nevis izlases veidā. Tādējādi FM nav nodrošinājusi pietiekami efektīvu un ekonomisku 2,7 miljonu latu izlietošanu, secina VK.
Kā norāda VK, FM nav veikusi uzlabojumus organizatoriskās struktūras optimizācijā. ES fondu vadošās iestādes struktūra ir sadrumstalota, mazas nodaļas veic līdzīgas funkcijas, un ir saglabāta vadītāju un darbinieku proporcija 2009.gada līmenī – viens vadītājs uz 1,8 darbiniekiem.
LETA
Komentāri