Pieciem Cēsu koriem, kuri par mājvietu izraudzījušies kultūras centru, maksa atšķiras. Divos koros dalība ir divreiz dārgāka (latu mēnesī), nekā divos citos, bet senioru korim noteikta simboliska samaksa – 20 santīmi mēnesī. No četriem deju kolektīviem katram dalības maksa cita. Visvairāk maksā bērnu vecāki – latu mēnesī par bērna dejošanu “Randiņā”, bet vismazāk jaunieši – , kas dejo “Raitajā solī” – 20 santīmus.
Salīdzinot ar tautas mākslas kolektīviem, divreiz un trīs reizes dārgāka ir dalības maksa bērnu popgrupā un jauniešu modes deju grupā.
“Par dalības maksu izlīdzināšanu, naudas īpatsvaru izdevumos, ko kultūras centrs tērē telpu uzturēšanai, par pašvaldības un valsts atbalstu tautas mākslas saglabāšanai pirms gaidāmajām izmaiņām bija informēti kolektīvu vadītāji vai pārstāvji. Acīmredzot ne visi bija pratuši saprotami informēt kolektīvu dalībniekus, jo dienā, kad deputāti gatavojās jauno nolikumu apstiprināt, uz domes sēdi ieradās koru pārstāvji, lai iebilstu pret dalības maksu izlīdzināšanu. Bija iebildumi, ka lats mēnesī komunālajiem izdevumiem ir par dārgu, zinot to, ka koristi paši maksā par braucieniem uz draudzības koncertiem, mēdz piedalīties tērpu šūšanā,” stāsta kultūras centra direktore Ija Groza.
Domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, zinot, ka Cēsu domes atbalsts mākslinieciskās darbības veicināšanai ir lielāks nekā daudzās citās pilsētās, uzdeva kultūras centra administrācijai šo informāciju apkopot un iesniegt deputātiem analīzei pirms nākamā gada pilsētas budžeta un kultūras centra budžeta sastādīšanas.
Kamēr notiek apkopošana un kultūras centra vadība vēlreiz veic dalības maksas izlietojuma izskaidrošanu, ikmēneša iemaksas līdz gada beigām ir atceltas. Iztrūkums kultūras centra uzturēšanā tiks nosegts ar sezonas sākumā no firmas “Nodus” piešķirtā ziedojuma – tūkstoš latiem. To, ka ziedojums ir pašdarbnieku novērtēts, liecina dalībnieku sanāksmē viens no izskanējušajiem priekšlikumiem – katram tautas mākslas kolektīvam atrast mecenātu.
Komentāri