Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

“Straupe” ceturtdaļgadsimta gaidās

Jānis Gabrāns
23:00
31.05.2018
118
Pks Straupe 1

Savu 25.gadadienu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) “Straupe” sagaida ar teicamiem rezultātiem.

Pērn izdevies sasniegt augstākos rādītājus kooperatīva vēsturē vairākās jomās: augstākais apgrozījums (6,6 miljoni eiro), realizēts lielākais sviesta daudzums (164 tonnas), no biedriem pārstrādei iepirkts lielākais piena apjoms (9578 tonnas). Turklāt, neraugoties uz piena iepirkuma cenas samazinājumu valstī, kad vidējā cena nokrita zem 28 centiem, “Straupe” turpina maksāt 33,2 centus par kilogramu.

Valdes priekšsēdētājs Imants Balodis norāda, ka piena iepirkuma cenu nosaka kooperatīva finansiālās iespējas: “Pēdējie pieci gadi bijuši veiksmīgi, lai gan tie iekrita piena krīzes laikā. Tai veiksmīgi tikām pāri, sperot arī lielu soli attīstībā, bet galvenais, ka saviem biedriem esam spējuši noturēt augstas piena iepirkuma cenas. Varam viņiem godīgi skatīties acīs, ka visu, kas tiem pienākas, varam atdot.”

I. Balodis uzsver, ka jau kopš dibināšanas visa kooperatīva darbība vērsta uz attīstību. Katrs solis bijis pārdomāts, vienmēr rūpīgi izrēķinot, ko var vai nevar atļauties.

“Esam attīstījušies par savu nopelnīto naudu. Varbūt kāds konkurents attīstījies straujāk, ņemot kredītus, mēs to nedarījām, zinot, ka kredīts jāatdod, par to jāmaksā procenti. Mēs iztikām ar pašu līdzekļiem, vienmēr paturot prātā, ka saviem biedriem jānodrošina augstas piena iepirkuma cenas, kas ir par 10 – 20 procentiem augstākas nekā vidēji Latvijā. To esam pildījuši,” saka I. Balodis.

Pienu PKS “Straupe” iepērk tikai no saviem biedriem. Šis ir mazo piena ražotāju kooperatīvs, pusei no 65 biedriem govju skaits saimniecībā ir mazāks par desmit, tikai trīs saimniecībās govju skaits ir no 100 līdz 200. “Strau­pes” produkcija vienmēr izcēlusies ar augstu kvalitāti, to nodrošina iepirktā piena kvalitāte.

“Lai būtu kooperatīva biedrs, jāspēj nodot augstākās, ekstra, klases piens. Ja zemnieks to nespētu, mums nāktos pārtraukt sadarbību. Kooperatīva biedri to zina un prasības izpilda,” stāsta valdes priekšsēdētājs.

Lai arī piena piegādātāju skaits gadu gaitā sarucis, iepirktā piena apjoms palielinās. “Straupe” iepērk visu slaukumu, kas iegūts kooperatīva biedru saimniecībās, tas liek nemitīgi domāt par jaunu produktu ražošanu un jaunu tirgu apguvi.
Kooperatīva biedri ir uzticīgi “Straupei”, sadarbību vērtē ļoti atzinīgi. Jānis Šulcs no zemnieku saimniecības “Lielandžas” turpina vecāku gaitas piena lopkopībā, viņi jau kopš saimniekošanas sākuma sadarbojas ar PKS “Strau­pe”. J.Šulcs ievēlēts par kooperatīva valdes locekli, starp kuriem ir viens no jaunākajiem. Viņš norāda, ka kooperatīva darbība bijusi pareiza, vērojama izaugsme, joprojām turpinās attīstība. Uz jautājumu, vai valdē jauno uzklausa, saka: “Protams. Patiesībā dažbrīd pat priekšsēdētājs un vecākie valdes locekļi gaida jauno zemnieku viedokli, ko esmu gatavs paust.”

Raitis Bāliņš no zemnieku saimniecības “Grantskalni” ar kooperatīvu sadarbojas vairāk nekā desmit gadu un ir vienīgais bioloģiskais lauksaimnieks kooperatīvā. Viņš uzsver, ka “Straupe” ir ļoti labs partneris un labā piena cena ļauj ikvienam zemniekam veiksmīgāk attīstīties. Nepiecie­šamības gadījumā PKS “Straupe” saviem biedriem sniedz arī īstermiņa aizdevumus.

Valdē no 2003.gada darbojas Skaidris Ozoliņš no SIA “Ciprese Pluss”. Viņš par kooperatīva darbību saka atzinīgus vārdus. Par “Straupes” dalībnieku uzņēmums kļuvis pēc tam, kad iepriekšējais piena pieņēmējs bankrotējis: “Kopš nododam pienu “Straupei”, viss mainījies. Maksājumi nekad nav kavēti, iepirkuma cena ir Eiropas vidējā līmenī. Taču ir ne tikai augstās piena cenas. Kooperatīvs vairumā iepērk piena ražotājiem nepieciešamās preces, piemēram, rulonu plēves, tīklus, minerālmēslus, kas pēc tam nonāk pie biedriem. Pērkot vairumā, ir lētāk, un kooperatīvs par precēm no biedriem neņem nekādu uzcenojumu. Manuprāt, tas ir vienīgais kooperatīvs, kas no tā papildus nebarojas.”

Arī Straupes pienotavā strādājošie atzīst, ka jūtas kā vienā lielā ģimenē. Ražošanas meistare Gunta Tetere tur strādā jau 21 gadu, redzējusi ražotnes attīstību, izaugsmi. Viņa saka, ka tikai tā var sasniegt cerēto: “Ražošanā uz vietas nevar stāvēt, nemitīgi jāiet uz priekšu.”

Pirms trim gadiem sācis strādāt ražošanas vadītājs Rolands Jomerts, kurš stāsta, ka pienotavas kolektīvā iekļauties, ar kolēģiem sastrādāties bijis viegli. Viņš atzīst, ka svarīgs ikviens darbinieks, kurš piedalās ražošanā: “Tie, kuri ar savām rokām veic visu procesu, ir tikpat svarīgi zobratiņi šajā mehānismā kā ražošanas vadītājs vai meistars. Tikai kopā var panākt rezultātu!”

Galvenā grāmatvede Ilona Kūlīte, kurai šī ir pirmā un vienīgā darbavieta, neslēpj, ka uzņēmumā jūtas kā ģimenē un nespēj sevi iedomāties citur.

Jāatzīmē, ka šogad aprit ne tikai PKS “Straupe” 25 gadi, bet ražotnei – Straupes pienotavai – arī apaļa gadskārta – 105 gadi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
21

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
46

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
127

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
46
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
138

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
360

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi