Valsts Kultūrkapitāla fonda padome stratēģiskās plānošanas semināra norisei šoreiz bija izraudzījusies Cēsis. Nedēļas nogalē pilsētā sapulcējās padomē ievēlētie pārstāvji no Kultūras un Finanšu ministrijas, pašvaldību un radošajām savienībām, nacionālās kultūras padomes. “Stratēģiskā plānošanā risinājām tēmas, domājot par valsts Kultūrkapitāla fonda darbību turpmākajos gados. Šādas nopietnas apspriedes par tālejošām tēmām ārpus Rīgas rīkojam vairāku iemeslu dēļ – lai ļoti aizņemtie cilvēki būtu prom no darbiem Rīgā, izbraukuma laikā uzzinātu arī jaunu informāciju un ekskursijā paši pārliecinātos, kā Latvijā izlieto fonda piešķirtos līdzekļus,” pastāstīja kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
2006. gadā Kultūrkapitāla fonds visai dāsni atbalstījis tieši Cēsu radošos projektus. Atbalsts sekmējis pilsētas kultūras dzīves norises un tradīciju veidošanos, varējusi notikt vēsturiski vērtīgu lietu restaurēšana, par valsts līdzekļiem modernizēta materiāltehniskā bāze. Kopumā fonds cēsniekiem dažādos projektu konkursos piešķīris vairāk nekā 76,8 tūkstošus latu. Visvairāk atbalstītas Cēsu pašvaldības iestādes – Vidzemes vēstures un tūrisma centrs (16 projektos), kultūras centrs ( astoņos projektos) un centrālā bibliotēka (deviņos projektos), taču dāsnāko finansējumu saņēmusi A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola – 20 tūkstošus latu flīģeļa iegādei un Cēsu pilsētas dome – 30 tūkstošus latu pilsētas 800 gades atklāšanas koncertam.
“Lielākā daļa padomes locekļu ir labi informēti par kultūras dzīves aktualitātēm, taču vērtīgi ir pašiem pārliecināties, kā pilsētā attīstās viens vai otrs process. Apskatījāmies, kā Cēsu sv. Jāņa baznīcā restaurē simtgadīgās ērģeles. Kad lielais darbs būs galā, tas tiešām būs nozīmīgs veikums kultūrā,” atzina E. Vērpe. 2006. gadā ērģeļu restaurēšanai no fonda saņemti trīs tūkstoši latu.
Cēsu ciemiņi muzejā aplūkoja restaurētās 19. gadsimta mēbeles – šim mērķim pagājušajā gadā bija piešķirti 2,5 tūkstoši latu, un muzeja dārzā iesaistījās teatralizētā ekskursijā “Gatavojies kaujai Cēsu pilī”. Kā ekskursijas veidošanai, tā gidu tērpu šūšanai rakstīti projekti un saņemts finansējums vairāku simtu latu apjomā. Cēsu pilsdrupu dienvidu korpusa konservācijas projektā no valsts piešķirti 1600 lati.
Atjaunotni pagājušajā gadā piedzīvoja Izstāžu nams un valsts līdzekļi tērēti telpu labiekārtošanai, tās piemērojot mūsdienīgai izstāžu rīkošanai. Izstāžu namā notikuši arī senās mūzikas festivāli, kuru izmaksas lielā mērā sedzis Kultūrkapitāla fonds.
“Padomes pārstāvji bija ļoti apmierināti ar redzēto baznīcā, muzejā un izstāžu zālēs,” sacīja Vidzemes vēstures un tūrisma centra direktore Jolanta Sausiņa. “Tagad turpinām darbu pie projektiem. Vienu šogad jau esam iesnieguši. Līdz nedēļas beigām, kad ir pirmā konkursa termiņš, iesniegsim vēl pāris projektus.”
“Mēs daudz esam prasījuši, bet arī lietderīgi izmantojuši, tāpēc varam cerēt, ka šogad Cēsu projekti atkal gūs konkursa komisiju ievērību un atbalstu,” procesu vērtēja Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza. Projektos kultūras centra budžets no valsts pagājušajā gadā papildinājies par 4,7 tūkstošiem latu. Tie bijuši muzikāli, deju un teātra projekti, kā arī prasīts finansējums skaņu un video tehnikas iepirkšanai. Tagad kultūras centra rīcībā no fonda ir 800 lati, lai gatavotos vasarā paredzētajam plašajam Cēsu mūzikas festivālam.
Pateicoties enerģiskai rīcībai, Cēsu centrālās bibliotēkas budžets no valsts līdzekļiem gadā laikā ieguvis 2,8 tūkstošus latu. Par projektu naudu rīkotas Dzejas dienas, bērnu svētki, tikšanās ar literātiem, bibliotēka papildināta ar jaunāko tehnisko aprīkojumu.
Valsts izsludinātajā konkursā par jauno tehnoloģiju ieviešanu Latvijas mākslas un mūzikas skolās veiksmīgi piedalījusies arī Cēsu mākslas skola. Skolas modernizācijai fonds piešķīris 860 latus.
Valsts kultūrkapitāla fonds projektu konkursus izsludina vairākas reizes gadā. Detalizēta informācija ir pieejama internetā, fonda mājas lapā. Kultūras darbinieki, sekojot jaunumiem, noskaidro, kāda ir valsts stratēģija vienas vai otras kultūras nozares straujākai attīstībai. Projektos iegūtais finansējums veicina radošo ieceru īstenošanos.
Komentāri