
Redakcijā atskanēja sašutuma pilnu zvans. Kāda cēsniece sūdzējās, ka Cēsu Meža kapos nav nekādas kārtības un šeit stirnas apēdot visus uz kapu kopiņām uzliktos ziedus un kroņus.
Cēsniece stāsta, ka šī problēma ir
jau daudzus gadus. Sieviete
vairākkārt vērsusies novada domē, runājusi ar citiem iedzīvotājiem, ko varētu darīt, lai kaut kas mainītos, taču nekas netiekot darīts. Cēsniece ir nesaprašanā, kāpēc nevienam nerūp tie, kas
guldīti zem zemes. “Jau
nākamajā dienā pēc bērēm kapiņš būs izkasīts, visi ziedi būs pazuduši. To dara
stirnas, kas ir bieži viesi Cēsu Meža kapos. Nesaprotu, kāpēc nekas netiek darīts, šajos kapos taču tūkstošiem cilvēku regulāri iet atvadīties no saviem tuviniekiem, aiznes kādu ziedu, bet jau nākamajā dienā viss ir iznīcināts. Uz tādu cūcību
grūti noskatīties. Tā vien šķiet, ka mēs vairs nedomājam par tuviniekiem, kas ir aizsaulē. Vai tiešām neko nevar darīt?” vaicā cēsniece. Viņa vēlas
zināt, kāpēc no kapu teritorijā izcirstā priežu meža nav iespējams atvēlēt līdzekļus žoga ierīkošanai, jo kur gan kokmateriāli palikuši.
Vērsāmies Cēsu novada domē, lai saprastu, kāda tad
ir situācija Meža kapos, un vai tiešām nav nekāda veida, lai situāciju uzlabotu. Pašvaldības galvenā speciāliste kapu apsaimniekošanas jautājumos Dace Jansone apstiprināja, ka Meža kapos tik tiešām stirnas nereti ienāk kapu teritorijā un apēd noliktos ziedus. “Tie ir pilsētas kapi, un tas nozīmē, ka
stirnas medīt nedrīkst. Ja runā par žogu vai mūri, kas apjoztu kapu teritoriju, tad nedomāju, ka to
iespējams uzstādīt. Mūris vai žogs būtu jāceļ vismaz trīs metru augstumā. Mēs jau pirms gadiem pieciem domē apsvērām šo ideju un veicām cenu aprēķinu. Drāšu pinuma žogs ar betona stabiem pirms pieciem gadiem varēja izmaksāt vismaz 25 tūkstošu latu, tagad tas izmaksātu dārgāk, jo kapu teritorija ir ievērojami paplašinājusies, kā arī izmaksas augušas. Pašvaldībai nav tādas naudas, lai izstrādātu projektu un ierīkotu žogu vai mūri ap kapu teritoriju,” tā D.Jansone.
Savukārt
par
izcirsto priežu placīti kapu teritorijā D.Jansone skaidro, ka visi kokmateriāli
pārstrādāti dēļos un izmantoti jauno kapu vietu nostiprināšanai. Katrā ziņā šo kokmateriālu nepietiktu, lai ap kapiem izbūvētu žogu.
Kā iespējamos īstermiņa risinājumus D.Jansone min, ka atnestos ziedus un
vainagus ir vērts apsmidzināt ar kādu šķidrumu vai līdzekli, kas stirnām ne pārāk patīk. Tā iespējams aizbaidīt meža dzīvniekus. Kapu apsaimniekošanas speciāliste pastāstīja, ka viens no līdzekļiem ir, piemēram, uz ziediem uzsmidzināta dīzeļdegviela vai uzbārstīti pipari. Šie līdzekļi gan vairāk ir piemēroti kapu vainagiem, ne ziediem vāzē.
Zane Ieviņa
Komentāri