Tiek lēsts, ka mūsdienās stikla šķiedras izmantošana pasaulē katru gadu pieaug par 5%, tātad arī ražošanas apjomi katru gadu aug par 5%, intervijā sacīja AS “Valmieras stikla šķiedra” (VSŠ) prezidents Andris Oskars Brutāns.
Viņš skaidroja, ka šāds pieaugums iespējams tāpēc, ka stikla šķiedra ir diezgan jauns produkts, kuru sāka ražot ASV pagājušā gadsimta 30.gadu sākumā.
“Katrs ražotājs meklē arvien jaunas nišas un jaunas iespējas, kā lietot stikla šķiedru un stikla šķiedras audumu. Stikla šķiedra būtībā konkurē ar visām klasiskajām šķiedrām, piemēram, vilnu, zīdu, kokvilnu, sintētiskajām šķiedrām, oglekļa šķiedrām un citām. Ar savām īpašībām un ražošanas izmaksām stikla šķiedra ir ļoti konkurētspējīga, tāpēc nepārtraukti rodas jauni tās izmantošanas veidi. Domāju, ka stikla šķiedrai vēl ir liels izaugsmes potenciāls un radīsies arvien jaunas pielietojuma jomas,” sacīja Brutāns.
Pasaulē lielākie ražotāji ir Francijas koncerns “Saint Gobain”, kura stikla šķiedras ražošanas atzaram “Vetrotex” ir rūpnīcas Vācijā, Itālijā, Francijā, Dienvidkorejā, Meksikā, ASV. “Tas ir liels monstrs, bet šādiem monstriem ir gan pluss, gan mīnuss – tie savas daudzās rūpnīcas ļoti specializē, katra no tām ražo mazu produkcijas sortimentu, bet ar lielu ražību un lielu ražošanas jaudu,” sacīja Brutāns.
Viņš piebilda, ka Valmierai tas nebūtu izdevīgi, jo, ja VSŠ būtu privatizējuši franči, tad uzņēmumā patlaban būtu kādi 200 darbinieki, kas lielos apjomos ražotu kādu noteiktu produktu. “Patlaban VSŠ ir nodarbināti 780 strādājošie, un uzņēmums ir izteikts nišas produktu ražotājs, kas ir mūsu stiprā puse un ļāvusi uzņēmumam nepārtraukti attīstīties, pārvarot lielākas un mazākas krīzes. Nišas produkti lielajiem monstriem nav interesanti,” skaidroja Brutāns.
Masu produkcijas ražošana VSŠ būtu pakļāvusi arī lielākam riskam, jo masu produkts tiek ražots kādai vienai konkrētai nozarei. Tādējādi, tiklīdz šajā nozarē ir krīze, īpašnieki var rūpnīcas darbu ievērojami sašaurināt vai pat slēgt rūpnīcu. Patlaban VSŠ ražo produkciju pilnīgi visām nozarēm, kurās ir nepieciešami termoizolācijas materiāli, un vienīgais masu produkts ir stikla šķiedras sieti, kuri tiek izmantoti ēku siltināšanā kā ārējā apmetuma armētājs. Pēc prognozēm, uzņēmumam 2010.gadā izdevies pārdot 47 miljonus kvadrātmetru stikla šķiedras sieta, bet pārējo produkcijas veidu ražošanas apjomi ir robežās no 500 000 līdz miljonam kvadrātmetru katram. Ir pat tādi produkcijas veidi, kuru ražošanas apjoms gadā ir no 20 000 līdz 40 000 kvadrātmetru.
“Ja kādā no patērētājnozarēm ir kritums, tad citās atkal ir kāpums, un tā ir mūsu stiprā pils, jo ar dažādajiem nišas produktiem esam līdzsvaroti un stabili,” sacīja Brutāns.
VSŠ dibināta 1996.gada 7.decembrī. Akciju sabiedrības dibināšanas brīdī 49% akciju piederēja Vācijas firmai “Glasseiden Oschatz GmbH”, 20% darbiniekiem, bet vēl 22,95% dažādām juridiskām un fiziskām personām, kuras akcijas iegādājas publiskā piedāvājumā.
Līdz 1996.gada 7.decembrim VSŠ bija valsts “Valmieras stikla šķiedras rūpnīca”, kura dibināta 1963.gada jūlijā.
Patlaban uzņēmuma akcijas pieder “Vitrulan International GmbH” – 36,20%, “P-D Glasseiden Oschatz GmbH” – 26%, “P-D Management Industries-Tehnologies GmbH” – 23,93%.
VSŠ 2010.gada pirmajos deviņos mēnešos strādājusi ar 387 367 latu peļņu, liecina “NASDAQ OMX Riga” biržā publicētais neauditētais uzņēmuma pārskats.
2009.gada pirmos deviņus mēnešus VSŠ noslēdza ar 1,148 miljonu latu zaudējumiem.
2010.gadā uzlabojušies ne tikai peļņas rādītāji, bet audzis arī VSŠ neto apgrozījums. 2009.gadā deviņos mēnešos apgrozījums veidoja 23,726 miljonus latu, bet 2010.gada pirmo trīs ceturkšņu laikā tas ir sasniedzis 29,873 miljonus latu, uzrādot pieaugumu par 26%.
Turklāt apgrozījums bijis par 1,6 miljoniem latu jeb 5,7% lielāks, nekā iepriekš plānots. To uzņēmuma vadība skaidro ar veiksmīgo mārketinga darbu, kā arī produkcijas pieprasījuma pieaugumu pasaules stikla šķiedras tirgū.
Uzņēmums plānojis, ka 2010.gadā būs sasniegts 39 miljonu latu apgrozījums, kas būtu par 25% vairāk nekā 2009.gadā, bet šogad apgrozījumu ir plānots palielināt par vēl 10%-15%. 2010.gada plānotā tīrā peļņa ir 600 000 latu.
NOZARE.LV
Komentāri