Šodien, sekojot norisēm pasaulē, par vienu santīmu samazināta dīzeļdegvielas cena degvielas tirgotāja “Statoil” degvielas uzpildes stacijās (DUS), un tagad litrs maksā 92,9 santīmus.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja uzņēmuma degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns, kopš naftas cenu maksimuma šā gada aprīlī pasaulē naftas produktu cenas ir samazinājušās par apmēram 20%, savukārt ASV dolāra kurss pret latu ir palielinājies par apmēram 8%.
Degvielas cenas mazumtirdzniecībā Latvijā arī ir sekojušas pasaules tendencēm un samazinājušas par apmēram 8%. Tā kā degvielas mazumtirdzniecības cenā ir ievērojams nodokļu īpatsvars, tad pasaules cenu samazinājums ir mazāk jūtams, skaidroja Skrābāns.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja degvielas tirgotāja “Neste” pārstāve Ilze Pērkone, arī šajā DUS tīklā dīzeļdegvielas cena ir samazināta par vienu santīmu un litrs maksā 91,7 santīmus. Savukārt “Lukoil” DUS zemākā dīzeļdegvielas cena ir 90,2 santīmi.
Kā ziņots, 1.jūnijā naftas cenas pasaules tirgū turpināja lejupslīdi, “Brent” jēlnaftas cenai samazinoties līdz astoņos mēnešos zemākajam līmenim saistībā ar vājiem Ķīnas un ASV ekonomiku datiem, kā arī ar eirozonas parādsaistību nedienām.
Londonas “Brent” jēlnaftas cena jūlija piegādēm rīta tirdzniecības sesijā sarukusi par 2,27% – līdz 99,6 dolāriem (56,47 latiem) par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš pērnā gada 4.oktobra.
Savukārt ASV vieglās jēlnaftas “West Texas Intermediate” (WTI) cena nokritusies līdz 84,78 dolāriem (48,07 latiem) par barelu, reģistrējot zemāko līmeni kopš 20.oktobra.
Ķīna piektdien paziņoja, ka tās ražošanas sektora aktivitāte maijā pieaugusi krietni lēnākā tempā, nekā prognozēts iepriekš, tādējādi apstiprinot bažas, ka pasaulē otras lielākās ekonomikas izaugsme strauji palēninās.
Tikmēr ASV Tirdzniecības ministrijas jaunākie dati liecina, ka valsts ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 1,9%, tādējādi pieaugot lēnāk par sākotnēji lēsto.
Toties Eiropā aizvien palielinās bažas, ka eirozonas ceturtā lielākā ekonomika Spānija varētu piebiedroties Grieķijai, Īrijai un Portugālei, lūdzot starptautisku finanšu palīdzību.
NOZARE.LV
Komentāri