Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Stāsts par ļaunumu un piedošanu

Sallija Benfelde
00:00
04.11.2023
Jazeps3 1

Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” jau sagaidījis pirmizrādi Valmieras teātra “Kurtuvē”.

Izrādes režisore, cēsniece Inese Mičule intervijā žurnālam “Ir” saka, ka iestudējumu sākusi vēl pirms pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Tagad sācies arī karš Izraēlā, nemierīgi ir arī daudzviet citur pasaulē. Izrāde raisa asociācijas un paralēles ar mūsdienu pasauli, ar šodien notiekošo arī tad, ja politika nav ikdienas interešu lokā. Tā ir par mums visiem – pasaulē, Eiropā, Latvijā.

Teātra kritiķi par iestudējumu jau rakstījuši un vēl noteikti rakstīs, viņu atsauksmes ir pat ļoti labas. Piemēram, teātra kritiķe Edīte Tišheizere jau minētajā žurnālā “Ir” izrādi novērtējusi ar piecām zvaigznītēm no iespējamām piecām. Henrieta Verhoustinska laikrakstā “Diena” raksta, ka “režisores Ineses Mičules veidotais Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” iestudējums Valmieras teātrī savā jaudā ir saturiski un estētiski mērķtiecīgākais, kāds Latvijā redzēts”. Bet man, skatītājai, par jautājumiem, kurus uzdod izrāde, bija jādomā vēl vairākas dienas. Citiem vārdiem sakot, tā ir izrāde ar ļoti spēcīgu “pēcgaršu”, ar izrādi, kura raisa katarsi jeb šķīstīšanos, attīrīšanos, tas ir jēdziens, ko pirmo reizi lietoja sengrieķu filozofs Aristotelis. Jāpiebilst, ka interese par iestudējumu ir liela, šogad visas biļetes uz izrādi jau izpirktas.

Izrādes telpas un tērpu autori ir Reinis un Krista Dzudzillo, kuri ir arī dizaina autori “Sirdsapziņas ugunskura” telpām Cēsīs. Kā zināms, viņu veikumu šī ekspozīcijas iekārtošanā 2019. gadā Latvijas Dizaina gada balvas starptautiskā žūrija novērtēja ar godpilno 3. vietu. Viņu dizaina risinājumi parasti ir askētiski, lakoniski, skatuves telpa gandrīz tukša, nav klasisko dekorāciju, nav krāšņu Ēģiptes tērpu otrajā izrādes daļā, aktieri ir puskaili. Telpa un cilvēki, un viņu dusmas, naids, ļaunums, un rīcība. Emocijas un darbi.

Raiņa teksts nav pārrakstīts, mainīts, luga gan ir nedaudz saīsināta, tomēr izrāde ir vairāk nekā trīs stundas gara. Jau izrādes pirmajā daļā, kad brāļi grib nogalināt Jāzepu, iemet viņu ērkšķu bedrē, bet pēc tam nolemj nopelnīt un pārdot viņu verdzībā, gribot negribot nākas sev vaicāt: vai mēs ikdienā nedarām tāpat? Jāzeps nedara ļaunu, viņš mīl brāļus, tikai atšķiras no tiem, negrib būt gans, bet gan zemkopis. Vai mēs šodien mūsu Latvijā un citur pasaulē neesam tādi paši, noraidot tos, kuri atšķiras no mums, brīžiem pat alkstot viņu nāvi? Tiem, kuri ar kaut ko atšķiras no mums, var nedarīt neko ļaunu, pat tieši otrādi, var darīt labu, bet mēs viņus nepieņemam, noraidām tādēļ, ka viņi nav tieši tādi paši kā mēs, neesam viņu spogulis.

Izrādes otrajā daļā, kad Jāzeps ir ne tikai izdzīvojis, viņš ir paveicis to, par ko sapņoja, ir ieguvis slavu un atzīšanu, bet gandarījuma un prieka nav. Kad brāļi ierodas pie viņa lūgt palīdzību un maizi savām salkstošajām ģimenēm, Jāzeps grib atriebties. Viņam ir tāda iespēja, bet viņš lauž sevi, piedod brāļiem. Un vai viņi ir mainījušies?

Epizode, kad Jāzeps liek brāļiem sevi pazīt un saka, ka viņus sodīs, viņi skandē baisā un stindzinošā ritmā, ka tikai jūds var tiesāt jūdu, bet Jāzeps tāds vairs nav, nekad nav bijis, jo atšķīries no viņiem, kļūst baisi, ir sajūta, ka auksta vēsma noskrien pa muguru un jāsaraujas. Brāļi liekas nedzirdot Jāzepa sacīto, ka visi ir cilvēki.

Izrādes noslēgums ir vienkāršs un arī neatbildams. Kāpēc Jāzeps aiziet, mirst? Spožās gaismas stars, kas ietver viņu, pamazām dziest, viņš pazūd, izgaist. Kāpēc? Lai atdzimtu ar jaunu, tīru dvēseli bez naida un dusmām? Bet varbūt ļaunais un labais nevar pastāvēt vienā laikā un telpā? Varbūt piedot nozīmē mirt? Lai piedotu, vienmēr jāiziet cauri ļaunumam un nāvei? Un ko nozīmē piedot, vai vienmēr cilvēki saprot, ka ir darījuši ļaunu, un vai arī tad ļaunums ir jāpiedod, ja nesaprot un negrib saprast?

Asociācijas ar agresīvo un ļauno Krievijas politiku ir neizbēgamas. Mēs esam gatavi noliegt veselas tautas tiesības būt, jo tās varas politika ir ļauna. Noraidām šīs tautas un kultūras esamību, tiesības pastāvēt. Nereti mēs ne tikai negribam savā zemē runāt šīs tautas valodā – un tas ir saprotami -, bet esam gatavi to aizliegt jebkur un jebkurā veidā tāpat kā kultūru. Citiem vārdiem sakot – mēs cenšamies pasludināt par ļaunumu valodu un kultūru, ne cilvēkus, kuri nāk no tām un izdara noziegumus. Vai visi palestīnieši atbalsta “Hamās”, un vai visiem viņiem ir jāmirst? Vai noziedzīgi ir cilvēki vai valoda un kultūra? Joprojām sev to vaicāju. Un atbilde nav tik vienkārša un skaidra, kā to gribētos. Režisore Inese Mičule intervijā saka: “Piedo­šanas spēkam es ticu, bet to nav viegli izdarīt. Strādājot pie iestudējuma, daudz par to runājām. Konkrēts piemērs — vai es varētu piedot slepkavām, kas Bučā spīdzināja un nošāva neapbruņotus cilvēkus? Manī nebūtu spēka viņiem piedot. Esmu divu bērnu mamma. Ja viņiem kāds atņemtu dzīvību, tas būtu slieksnis, aiz kura nav piedošanas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Divi EP soļi, lai mazinātu zaļmaldināšanu

06:32
17.04.2024
10

Izpratne par videi draudzīgu dzīvesveidu daudziem kļūst par ikdienas normu. Arī tie, kas tam nepievēršas mērķtiecīgi, iegādājoties kādu lietu, pat tādu sīkumu kā iepirkuma maisiņu veikalā, bieži izvēlas to, pie kura ir norāde – bioloģiski noārdāms vai mazāk piesārņo. Taču ne vienmēr uzrakstiem, preču aprakstiem un ražotāju ziņām par it kā videi draudzīgu ražošanas ciklu […]

Amatierteātriem savs saiets

05:22
17.04.2024
11

Lai kopā pavadītu laiku, sevi parādītu un citus apskatītu, Kaives tautas namā    pašmāju amatierteātris “AkA” uzņēma ciemiņus: kaimiņus no Skujenes, Taurenes amatierteātri “Radi” un draugus no Murmastienas.    Viņus kopā bija saaicinājis Kaivena Runcis. “Kur humors, tur Runcim jābūt,” saka Kaives tautas nama vadītāja Agnese Caunīte-Bērziņa un piebilst, ka Kaivena Runcis, kad grib, tad […]

ASV koris dzied latviešu valodā

00:00
17.04.2024
22
1

ASV vīru koris “Faithful men” jeb “Uzticīgie vīri” ar sirsnīgu koncertu uzstājās Cēsu pilsētas pansionātā, uzņēmumā “Designed to live”, kurā izgatavo protēzes karā cietušajiem ukraiņiem, un Liepas kultūras namā. Koncerttūre notiek visā Latvijā. Liepas kultūras nama vadītāja Sandija Pētersone pastāsta, ka 1992. gadā mācītājs no Tenesī štata bija Latvijā un apmeklēja arī Liepu, viņam te […]

LTAB brīdina: izveidota viltus mājaslapa un sociālo tīklu profili, lai vāktu personu datus

15:24
16.04.2024
33

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) brīdina, ka izmantota biroja identitāte un izveidota viltus interneta vietne, Tajā izsludināts konkurss, kuram iedzīvotājus aicina atstāt savus personas datus. Līdzīgas aktivitātes ar viltotiem profiliem tiek veiktas arī sociālajos tīklos, tāpēc LTAB aicina iedzīvotājus uzmanīties un nekādā gadījumā nesniegt informāciju, tostarp bankas konta numurus, par sevi un sev […]

Kompensācijas mežu īpašniekiem

13:39
16.04.2024
20

Var pieteikties uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) līdz 15. maijam pieņem iesniegumus no privāto mežu īpašniekiem uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pieteikumus var sūtīt uz pārvaldes e-adresi, pa pastu vai iesniedzot klātienē kādā no pārvaldes […]

Smiltenē, brīvi iekļūstot šķūnī, nozog motorzāģi

13:32
16.04.2024
23

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 67 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 6 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 104 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 61 par ātruma pārsniegšanu, kā arī vienā gadījumā automašīnas vadītājs […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
18
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi