Trešdiena, 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

Stāsta par dažādiem laikiem

Druva
00:00
13.02.2009
9
200902121537335458

Raiskuma pagasta “Veckrīpēni” ir paradīzes stūrītis. Mežu ielokā, netālu Rauna ietek Gaujā. “Veckrīpēni” uzcelti starp vecupi un atteku.

Sešus gadus Druvis Gredzens meklēja māju laukos. Piedāvājumi nesakrita ar vēlmēm un cenu. Kāds radinieks parādījis “Veckrīpēnus”. “Pa nelielu taciņu iebraucu pagalmā. Viss aizaudzis. Sapratu – tā ir īstā!” stāsta saimnieks. Māja sešus gadus bija stāvējusi tukša. Dievs to bija sargājis – durvis vaļā, nebija izsists neviens logs, krāsnīm visas durtiņas, uz galda stāvēja trauki. “Man ir pircējs, kurš sola, lai cik otrs maksā, viņš dos divreiz vairāk. Bet esmu apsolījis tev,” pēc gada domāšanas teicis toreizējais īpašnieks Ādolfs Plāmša, kurš bija atguvis denacionalizēto īpašumu.

Druvis ar ģimeni dzīvošanai iekārtojušies bijušajā klētī. Tā uzbūvēta 1940.gadā. Turpat netālu bijusi līdzīga, mazāka, bet tā bija jau sabrukusi. No vecās klēts saglabāts uzraksts “1793.”, kas bijis virs durvju stenderes.

“Graudi klētī bijuši tikai vienu reizi. Uz durvīm saglabājies pieraksts, cik pūru kviešu, auzu iekults. Turpat blakus uzraksts ”Vitja, 1955.gads.” Klēts uzcelta uz veca pagraba, kas mūrēts no dolomīta. Tagad zem klēts ir divi, otrs izbūvēts, kad ēku cēla. Pagrabā visu gadu ir nemainīga temperatūra,” stāsta Druvis un uzsver, ka viss būvēts praktiski. Var piebraukt pie rampas, ar ratiem ievest graudu maisus, lūka, kur kartupeļus sabērt pagrabā. Atjaunojot klēti, saimnieks salicis arkveida durvis, kas ēkai piederas. Saglabātas klēts vecās grīdas. Mēbeles un arī daudz ko citu Druvis gatavo pats. Pretī klētij labi saglabājusies cūku kūts un zirgu stallis, līdzās bijusi govju kūts, kuras vairs nav. Kultūrslānis, kā jau bijušajā kūtī, bijis pamatīgs, kaut kas sabrucis, durvis izlauztas. Bet vēl saglabājušies betona aizgaldi ar metāla vārtiņiem, kur turētas cūkas. Šajā ēkā saimnieks iekārtojis darbnīcu.

“Apkārt, kā jau Gaujas krastā, smilts, un trūcis ūdens. Kādreiz uz “Veckrīpēniem” bijis izrakts pusotru kilometru garš ūdensvads no avota. Stallī, kūtī, mājā bijis ūdens, pagalmā strūklaka un piena dzesējamā vienmēr svaigs ūdens. Kaimiņmāja aizvien ņem ūdeni no šī avota,” stāsta “Veckrīpēnu” saimnieks.

Uz Gaujas pusi bijusi ļoti liela rija, no tās vairs palikuši tikai akmens pamati. Saimniekam bijusi kuļmašīna un te kaimiņi braukuši uz kulšanu.

Noslēpumus un vēstures liecības atklāj dzīvojamā māja. Lēnām un pamatīgi Druvis to atjauno. “Tā vismaz divreiz pārbūvēta. Māja bijusi apsildāma. Pagrabā, visticamāk, bijis melnais ķēķis, no tā pa šahtām siltais gaiss plūdis uz istabām. Zem vienas vēl atradu no māla būvētas apsildes ejas. Vēlākos gados ķēķī no dolomīta akmeņiem iemūrēta pirts krāsns,” stāsta saimnieks.

Kādam nolūkam, kāpēc mājā no istabas uz pagrabu izbūvēta eja un slēptuve, šodien grūti pateikt. Virs lūkas istabā stāvējis skapis, bet, nokāpjot lejā bunkurā, vieta cilvēkiem sešiem. No slēptuves pa caurumu var tikt ķēķī. Otru slēptuvi Druvis atradis vienas istabas stūrī. Tur stāvējusi gulta, zem tās lūka un tukšums, kurā viens cilvēks var bez bēdām paslēpties. Šajā slēptuvē atrasta “Belomor kanal” papirosu paciņa. Cik saprotams, šī slēptuve ierīkota vēlāk, ne māju būvējot, bet ne jau padomju laikā. “Mežiņā ir vai nu bijis pagrabs, vai bunkurs. Šodien no tā, kas palicis, nevar pateikt. Runā jau visu ko, arī to, ka no mājas uz to bijusi eja. Raku ūdensvadu, vismaz virsī neuzrakos,” stāsta Druvis un turpina: “Kad ienācu, mājā bija piecas istabas un viena ierīkota istabaugšā. Tur iemūrēta krāsns, kas bija salauzusi vienu baļķi. Māja bija sadalīta dzīvokļos, nesaprātīgi samūrētas četras plītis un trīs krāsnis – plītis. Aiz vienas krāsns jau reiz sācis degt. Vienā istabā bija māla klona grīda. Cik noprotu, kādreiz mājā bijis mateļtipa skurstenis. Bijusi arī maizes krāsns.”

Mājas saimnieks jau sagādājis platus dēļus, no tiem taisīs grīdu, lai radītu telpās noskaņu. ”Melnajā ķēķī iemūrēšu maizes krāsni. Logi būs sešrūšu. Uz māju tāpat kā senāk vedīs kāpnes, būs liela veranda. Ēku apšūšu ar dēļiem, kā senāk,” par iecerēm stāsta saimnieks. Pusei jumta saglabājušies vecie dakstiņi. Tie gatavoti pāris kilometrus attālajos “Kalna Šķībustos”. Pie mājas kādreiz bijis ceturtais pagrabs, no tā mūris palicis. Pagalmā lejiņā, kur bijusi klēts, aug vecum vecs ozols. Padomju laikā arī dedzināts. Tagad ozols dod mājvietu pūcei, dzenim.

“Noslēpumu te daudz. Ar ekskavatoru gribēju patīrīt vecupes vietu. Izvilkām divus zirgu ratus, kara laika smagās mašīnas numura zīmi.

Aiz kūts bijis neliels šķūnis, pamatu daļas stāvēja. Buldozers stūma visu nost. Stumjot blīgznas celmu, pēkšņi sajutām petrolejas smaku. Izrādījās, tur zemē ierakta divsimtlitru petrolejas muca. Tai atlika pieskarties, sajuka,” stāsta “Veckrīpēnu” saimnieks Druvis Gredzens un uzsver: “Centīšos būt labs pārvaldnieks šai vietai, ko Dievs man uzticējis.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
44

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
36

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
40

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
28

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
45

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
74

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
9
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
2
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi