Vakar stājās spēkā grozījumi šā gada valsts budžetā, kas paredz īstenot būtiskus izdevumu samazinājumus, kas skars arī sociālo jomu un pensionārus.
Kopumā ar šiem grozījumiem budžeta deficīts tiek samazināts par 500 miljoniem latu.
Samazinājumi skars arī sabiedriskā sektorā strādājošo atalgojumu. Valdība ir atbalstījusi Finanšu ministrijas ierosinājumu algas līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas samazināt par 15%, bet algas virs 300 latiem – par 20%.
Samazinājumu regulēs jauna kvalifikāciju skala, kurā būs noteikti jauni atalgojuma apmēri. Izņēmums būs iekšlietu sistēma, kurā uz visiem attieksies 20% atalgojuma samazinājums. Par konkrētu atalgojuma samazinājumu katram darbiniekam būs atbildīgs iestādes vadītājs, kuram būs jānodrošina algu fonda iekļaušanās budžetā paredzētajā finansējumā.
Šā gada valsts budžeta kopējie ieņēmumi ir plānoti 4,023 miljardi latu, bet izdevumi – 4,687 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 664,696 miljonu latu apmērā. Savukārt nodokļu ieņēmumi šogad plānoti 1,7 miljardu latu apmērā.
Kā iepriekš noradījis finanšu ministrs Einars Repše (JL), ja piepildās sliktākais budžeta ieņēmumu izpildes scenārijs, šā gada valsts budžeta deficīts varētu būt 11,6% apmērā no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi paredzēti 2,776 miljardu latu apmērā, izdevumi – 3,235 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi paredzēti 1,263 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi – 1,469 miljardu latu apmērā.
Budžeta ieņēmumu palielināšanai tiek palielināti valsts ieņēmumi no dividendēm, uzdodot visām valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, VAS “Latvijas Valsts meži” saskaņā ar budžeta likumu palielinātā apmērā, bet VAS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – 100% apmērā.
Līdz ar budžeta grozījumiem tiek likvidētas valsts kapitālsabiedrību padomes, kā arī samazināts valsts kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu apjoms.
Būtisks izdevumu apjoma samazinājums paredzēts arī valsts pārvaldē. Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas – Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs – no 2009.gada 1.jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20% no šobrīd noteiktā.
Izdevumi precēm un pakalpojumiem tiks samazināti 2,5% apmērā no gada pieejamā resora finansējuma.
Vienlaicīgi ar budžeta grozījumiem tiek veikts arī izdevumu samazinājums sociālajā sfērā, kas paredz vecuma un izdienas pensijas apmēra samazināšanu par 10%, vecuma pensiju samazināšanu strādājošiem pensionāriem par 70%. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, bet vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50%.
Līdz ar budžeta grozījumiem ir pieņemtas arī būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz, ka azartspēļu nodoklis veiksmes spēlei pa tālruni un par totalizatoru un derībām būs 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. Savukārt azartspēļu nodoklis par bingo būs 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, atsakoties no fiksētas nodokļu likmes piemērošanas atkarībā no bingo zāles vietu skaita. Izložu nodoklis no biļešu realizācijas būs 10%.
Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem, savukārt spēkā paliek atvieglojums par apgādībā esošas personas uzturēšanu vienam no apgādniekiem 63 latu apmērā par katru apgādībā esošu personu. Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli noteic, ka rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu turpmāk varēs samazināt par summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkstēs pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma.
Grozījumi veikti arī likumā par akcīzes nodokli, paaugstinot akcīzes nodokļa likmi alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) budžeta deficīta aprēķināšanas metodoloģija paredz izdevumos iekļaut lielākus izdevumus sociālajām vajadzībām, tostarp pašvaldībām, lai nodrošinātu garantētā ienākuma līmeņa izmaksu, kā arī tiek pieņemts, ka saglabāsies esošās izdevumu apjoma tendences un palielināsies kapitāla izdevumi. Līdz ar to SVF eksperti paredz konsolidētā kopbudžeta deficītu 11,6% apmērā.
Saskaņā ar aktualizēto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā kā mērķis 2011.gadam izvirzīta kopbudžeta deficīta samazināšana līdz 3% no IKP.
Savukārt 2013.gada konsolidētajam kopbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, būs jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu. Programma arī paredz, ka valdība un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri – 2013.gadā.
LETA
Komentāri