Latvijas neatkarības svētkus un aktīvo dārzkopības sezonu aizvadītās nedēļas nogalē iezīmēja Latvijas Stādu parāde Siguldā.
Sestdienas rītā laiks vēss, saule spīd, bet nesilda. “Jau vairākus gadus piedalāmies Stādu parādē, bet tādu aukstumu neatminamies,” bilda vairāki tirgotāji, kas pašā agrumā sildījās ar karstu kafiju un meklēja cimdus.
Stādu parādē piedalījās aptuveni 150 vietējo audzētāju no visiem Latvijas reģioniem, tā atkal uzsverot nozarē strādājošo spējas un zināšanas. Izstādes – gadatirgus apmeklētāji varēja redzēt un iegādāties pazīstamu augu un šķirņu dēstus, bet arī kolekcionāri, kas meklēja jaunumus un retumus, nepalika tukšām rokām.
“Lai bagātinātu mazdārziņā augļukoku, ogulāju vai košumkrūmu sortimentu, daudzi steidz izraudzīties vēlamo šķirņu stādus. Tāpat tiek meklēti dēsti, ko stādīt siltumnīcās. Tiesa, visi ar stādu iegādi nesteidzas, gaidot, kad zeme sasils vairāk,” minēja vairāki tirgotāji.
Stādu audzētāji atzīst, ka dēstu tirdzniecība Vidzemē notiek jau pāris nedēļu. Vairāk gan izvēlas stādus siltumnīcām, garšaugus un pavasara puķes, taču Stādu parādē liela drūzmēšanās bija pie augļukokiem un krūmmellenēm. “SIA Absalon” bija iekārtojis četras tirdzniecības vietas, saimnieki bilda, ka pat nesaprot, ar kuru klientu kādā valodā jārunā, jo apmeklētāju vidū netrūka iebraucēju no Lietuvas, Igaunijas. Arī “Druvas” saruna ar Pičkānu ģimeni, “SIA Absalon” saimniekiem, sākās krieviski, bet pēc pāris teikumiem tika saprasts, ka esam tautieši. “Es jūs noturēju par igauņiem. To šeit ir ļoti daudz jau no pulksten astoņiem,” sacīja saimniece un brīnījās, kāpēc ziemeļu kaimiņiem tik liela interese par šo pasākumu. Taču, tā kā par vienu tirgošanās vietu esot samaksājuši 250 eiro un tādas viņiem ir četras, neesot laika brīnīties, jātirgojas, lai atpelnītu maksu par vietām. Viņi piebilda, ka nevar iedomāties, kā izdevumus atpelnīs tie, kuri tirgojas ar vasaras puķu dēstiem.
Tiesa, cenas tirgū bija augstākas nekā līdzīgai precei, pērkot ikdienā vietējā tirgū. Pasākuma rīkotāji gan skaidro, ka stādu cenas augstākas arī pagājušā gada sausuma dēļ, piemēram, esot jūtams tūju stādu trūkums. Saistībā ar sausumu izmaksas paaugstinājās arī augļu koku dēstu audzētājiem. Tā, piemēram, par ābelīti Stādu parādē prasīja 12 eiro, par ķiršu stādu 13 eiro. Krūmmellenes maksāja no pieciem eiro par mazu dēstu līdz 25 eiro par krūmu, kas jau šogad labi ražos. Zemeņu stādiem cenas gandrīz trīskāršojušās, no 15 centiem vietējā tirgū līdz 40 centiem par dēstu Stādu parādē.
Zemnieku saimniecības “Bērziņi” pārvaldnieks un ziemciešu audzētājs Didzis Bērziņš atzīst, ka cilvēki arvien vairāk meklē ko jaunu, ko neredzētu: “Turīgi cilvēki biežāk dodas uz stādu tirgiem un iepērk dēstus paši, pat ja algo apstādījumu projektētāju un ierīkotāju. Arvien vairāk parādās klienti, kuriem svarīgi tūlīt iegādāties lielu stādu, neskatoties uz to, ka tas var būt dārgāks.” Viņš atzīst, ka saimniecībā ziema bijusi saudzīga, kam par pamatu ir arī rūpīga augu ieziemošana rudenī. Stādu parādei “Bērziņi” bija sagādājuši dažādus jaunumus, piemēram, sirdslapu sālsķērsu– vasarā ziedošu augu ar izcili smaržīgiem ziediem; pienziedu peoniju ‘Chocolate Soldier’, kas izceļas ar ļoti tumšo ziedu krāsu, un citus.
Regīna Aizupiete ar vīru modušies agri, jo ceļš līdz Siguldai no Valkas ar žigulīti esot tāls: “Cēlāmies četros no rīta. Apdarījām mājas soli, pabarojām lopus un posāmies uz tirgu. Jau pēdējos trīs gadus braucam, priecējam acis un kaut ko iegādājamies. Patīkami nopirkt ko tādu, kā nav kaimiņienei. Kad stādiņi pārvesti mājās, ir, ar ko auklēties. Šogad gribu nopirkt peoniju ‘Eden’s Perfume’. Redzēju žurnālā, man ļoti iepatikās zieds. Ceru, ka te būs. Man ir baltās, klasiskās rozā un sarkanās peonijas, bet tādas vēl nav. Vasaras puķu, tomātu un garšaugu stādus nepērkam. Tomātu dēstus izaudzēju pati, bet puķu dēstus pērku no vietējiem.”
Stādu parādei šogad izvēlēta arī īpaša tēma – “Klimata pārmaiņas”. Audzētāji atzīst, ka tās nes līdzi izaicinājumus, šobrīd vairāk tas manāms kaitēkļu un slimību areāla izmaiņās. Latvijā ienāk bīstami organismi, ar kuriem agrāk nav bijusi saskare, līdz ar to arī pieredzes, kā ar tiem cīnīties.
“Mainoties temperatūras amplitūdai, būtu iespēja audzēt vairāk augu, kas uzsāk veģetāciju agrāk, tomēr pārmaiņas nenoris tik strauji, ziemas ar krasām temperatūras svārstībām nekur nav pazudušas, līdz ar to daudz jaunu introducētu augu – dzīvotspējīgu, ar pietiekamu ziemcietību – gaidīt nevaram,” atzīst Andrejs Vītoliņš, Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka klimata pārmaiņas ir izaicinājums nozarei, tās spējai pielāgoties un nepieciešamības gadījumā arī mainīties.
Un, kā jau gadatirgū, apmeklētāji varēja iegādāties mājražotāju gatavotus kārumus, amatnieku šūdinātus apģērbus vai moderni veidotus dārza dizaina priekšmetus. Mazākie Stādu parādes apmeklētāji varēja izjāt ar ponijiem vai priecēt acis par alpakām un citiem dzīvniekiem, kamēr kungi interesējās par dārza tehniku. Kā jau pieklājīgā gadatirgū bija arī reto augu izsole, dažādi konkursi un akcijas visa vecuma apmeklētājiem.
Stādu parāde Siguldā notika jau 16. gadu, nozares krāšņākais gada pasākums pulcēja tūkstošiem cilvēku.
Komentāri