Salāti un zirņi jau ēdami. “Rumbu dārzu” saimniece Laura Pablaka-Rumba siltumnīcā audzē stādus, dārzeņus un zemenes, kā arī eksperimentē ar dažādiem augiem. FOTO: Sarmīte Feldmane
Mainīgie laikapstākļi, kad siltās dienas mijas ar aukstām, stādaudzētājiem liek būt saspringtiem. Dēsti jāsargā gan no karstuma, gan aukstuma.
Audzētavā “Rumbu dārzi” Taurenē zaļo salāti, izauguši pirmie gurķi, sāk ziedēt tomāti, aug paprikas, meloņu, arbūzu, dažādu puķu stādi. “Siltumnīca jākurina, žēl tērēties un apsildīt pustukšu. Podiņos iesēju zirņus. Pirms nedēļas pirmos pagaršojām, sulīgi, saldi,” pastāsta saimniece Laura Pablaka-Rumba un piebilst, ka eksperiments ir izdevies.
Rudenī kastēs iestādītas zemenes. Tās pārziemojušas labi. “Mulčēju ar nopļauto zāli un salmiem. Tās, kurām apkārt liku salmus, lielākā daļa iznīka. Nopļautā zāle ir gan mēslojums, gan nodrošina mitrumu, arī nezāles neaug. Arī tomātiem apkārt lieku zāli,” pieredzē dalās taureniete. Šis ir trešais pavasaris, kad ģimene audzē stādus un būs arī dārzeņi.
Laura ar dārzkopību nopietni nodarboties sāka nejauši, kaut vienmēr bijis dārziņš, siltumnīca. Kad kļuva par bezdarbnieci, apmeklēja mazā biznesa vadības kursus, kuru noslēgumā bija jāizstrādā biznesa plāns. Tad arī nāca doma par siltumnīcu. Projekts tika novērtēts, saņēma arī piecus tūkstošus eiro finansējumu. “Sāku ar lociņu audzēšanu. Darba ir ļoti daudz, elektrības rēķini augsti, malkas patēriņš ne jau mazs.
Savukārt, par pārdoto ieguvumi mazi, dažkārt nācās atdot gandrīz par pašizmaksu. Bāzēm izdevīgāk paņemt kāda lieltirgotāja ievestos,” pastāsta Laura un piebilst, ka šoziem siltumnīca netika kurināta, bet viss iesēts agri. “Laukos, protams, ir pieprasījums pēc puķu stādiem, bet tās izvēlas, kad jau kastēs salikti tomāti, gurķi, paprika, kabači, kāds arbūzs. Ja audzē puķu stādus, jābūt arī dārzeņiem. Ne viens vien pārliecinājies, ka tos pāris stādus izdevīgāk ir nopirkt, nevis audzēt uz palodzes. Ja iesēts par agru un vēls pavasaris, tie izstīdz. Te atbrauc, nopērk pirms stādīšanas,” stāsta taureniete un gandarīta piebilst, ka ne viens vien no tiem, kuri pērn pie viņas pirkuši dēstus, interesējas, vai šopavasar būs.
Laura atzīst, ka vienmēr kaut kas neiznāk, kā iecerēts, kaut darbs un laiks ieguldīts, viss darīts, kā nākas, ar to jārēķinās. “Atraitnītes raisīja pirmos ziedus, bija prieks. No rīta iegāju siltumnīcā, lielāko daļu peles bija apgrauzušas. Arī zemenes no tām cietušas,” atklāj Laura un piebilst, ka daudz mācās, kad par kaut ko šaubās, allaž meklē citu padomus.
Sapiķēti podiņos, aug puķu stādi, kas vasarā uzziedēs visdažādākajās krāsās. Tur ir budlejas, lobēlijas, kobejas, lefkojas, arābes, begonijas, petūnijas un citas. Laura pastāsta, ka aizvien populārāki kļūst rodohitoni. Nokarenās puķes skaisti zied līdz rudenim. Aizvien nezūdoša ir interese par dažādu puķu kompozīcijām podos.
Uz tirdziņiem Laura nebrauc, taurenieši paši atbrauc, pa ceļam uz lauku īpašumiem iegriežas arī rīdzinieki. “Kādreiz aizbraucu līdz pagasta centram, tad jau pircēji sarunāti,” viņa piebilst un atzīst, ka piedāvājumam jābūt plašam, jo cilvēku gaumes ir ļoti dažādas.
Kad cēla siltumnīcu, meistari teikuši, ka tā jau tikai tāda mazulīte. Tobrīd Laura brīnījusies – 20×8 metri un maza. Tagad viņa atzīst, ka tiešām maza, bet ir visas iespējas, lai to pagarinātu.
