Tāds moto bija dots Latvijas Pašvaldību savienības 17.kongresam. “Pārmaiņas ir pretrunīgas un neviennozīmīgas. Nedrīkstam koncentrēties tikai uz vienu grāvi,” uzrunājot delegātus, uzsvēra Latvijas pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Kongresā piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa uzrunā uzsvēra pašvaldību lomu katra iedzīvotāja dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanā. Viņa arī vērtēja, ka vairākkārt uzklausījusi pašvaldību vadītājus, kuri atzinuši, ka valsts pašvaldībām uztic aizvien vairāk pienākumu, bet finansējumu nedod. Prezidente pateicās pašvaldību vadītājiem, kuri viņu iedvesmojuši veidot un celt Latviju.
Kongresā piedalījās gan ministri, gan Saeimas deputāti, ministriju pārstāvji.
LPS priekšsēdis runāja gan par stabilitāti valstī, gan ceļu stāvokli un administratīvi teritoriālo un reģionālo reformu, gan par pašvaldību daļu valsts kopbudžetā, minimālās algas kompensāciju, atalgojumu pirmsskolas iestāžu pedagogiem, kā arī par pasažieru sabiedriskajiem pārvadājumiem, publisko un privāto partnerību, citām aktualitātēm. Novadi būs
Arī par to veidošanu, protams, daudz tika runāts kongresā. Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga uzsvēra :” Tagad galvenokārt dzirdu atziņas, ka jāpieliek punkts administratīvi teritoriālajai reformai, jo tad pašvaldībām būs vieglāk plānot nākotni. Nevar novilkt valstī novadu robežas
ar lineālu. Tā savulaik Āfrikā sašķēla ciltis. Reformas gaitā arī kultūrvēsturei un iedzīvotāju vēlmēm ir sava loma.”
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma uzsvēra, lai augtu dzīves kvalitāte, jābūt spēcīgām pašvaldībām. Līdz 2009. gadam Latvijā novadi būs. Pēdējā pašvaldību aptauja liecina, ka 179 pašvaldības atbalsta lielāku novadu izveidi nekā paredz 167 novadu modelis. Valsts sekretāre arī iepriecināja pašvaldību vadītājus, ka saņemts finansiāls atbalsts no Šveices Konfederācijas, astoņi miljoni eiro tiks izlietoti skolu autobusu iegādei pašvaldībām.
Par novadu veidošanu runāja arī Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. “Reformas vējos katrs redz savu modeli. Galvenais, lai nepazaudējam pašvaldību demokrātijas iekarojumus, ko 17 gados esam ieguvuši. Tāda reforma nevienam nav vajadzīga.”
Priekšsēdis atgādināja, ka reforma visus jau nogurdinājusi. Rajona padomes jau gadiem strādā pēdējo gadu, kādu produktivitāti var gaidīt. “Būs lielākas pašvaldības. Jaunā situācija rada jaunas problēmas, jaunus jautājumus. Vai novadu domēs būs teritoriālā pārstāvniecība? Kādas būs reģionu padomes, vai to funkciju izpildei būs arī finansējums? Funkcijas no ministrijām jā-nodod reģioniem, nevis otrādi,” sacīja A.Jaunsleinis un turpināja: “Tagad pašvaldības, kuras apvienojas, saņem finansējumu infrastruktūras sakārtošanai. Vai tikai tagad? Un kā būs vēlāk? Pašvaldību vienotība ir pārbaudīta ar partijām, tagad jāiztur pārbaudījums ar naudu. Īstermiņa labumos var zaudēt nākotnē.”
LPS kongress pieņēma rezolūciju “Par sekmīgas reformas nosacījumiem”. Tajā uzsvērts, ka nepieciešamība pēc reformas paaugstināt kvalitāti visā novada teritorijā rada draudus līdzekļu iztrūkumam pilsētā, ka priekšlikumi veidot lielākas vietējās pašvaldības nekādi neatrisina otru administratīvi teritoriālās reformas uzdevumu – izveidot lielus un patstāvīgi attīstīties spējīgus reģionus, kas kļūtu konkurētspējīgi ar Eiropas Savienības reģioniem, ka Latvijā jau izveidoti 35 novadi, bet valdība joprojām nav izpildījusi solījumu atbalstīt izveidoto novadu infrastruktūru.
Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina Saeimu un valdību pilnā apmērā nodrošināt novadu infrastruktūras un reformas izmaksas, kas noteiktas ar novadus veidojošo pašvaldību lēmumiem, paredzot atbalstu arī agrāk izveidotajiem novadiem. Nolēma arī atbalstīt Saeimā izskatāmos grozījumus likumā par pašvaldību deputāta statusu, kuros paredzētas papildus sociālās garantijas bijušajiem pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem. Vajag ceļu, lai tiktu pie cilvēka
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsvēra pašvaldību un ministrijas mērķtiecīgo sadarbību un atgādināja, ka bez tās nozīmīgus projektus īstenot nevar. “Pašvaldību reforma būtiski saistīta ar ceļiem. Apvienojoties pašvaldības nebūs ieguvējas, ja nebūs sakārtoti, labi ceļi. Kad būs redzamas konkrētas novadu aprises, valdība vienosies par konkrētu rīcību. Atbalsts no Satiksmes ministrijas būs, “ sacīja ministrs un piebilda, ka pēdējos gados finansējums pašvaldību ceļiem ir ievērojami palielinājies. Ja 2005.gadā tie bija 19 miljoni latu, tad šogad jau 65, bet līdz 2013.gadam jau var būt 100 miljoni latu. “Arī tas nav pietiekami, caurums ir pārāk liels. Uzreiz visas problēmas neatrisinās. Jau šodien katrai pašvaldībai jāķeras klāt, jāizvērtē, jāplāno lielie projekti,” rosināja ministrs.
Gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, gan
citi runātāji arī uzsvēra, ka ikvienā pašvaldībā jautājums numur viens ir ceļi. “ Kā var veidot novadus, ja nav kārtībā ceļi! Neviena reforma neīstenosies, ja nemainīsim attieksmi pret tiem. Nekur citur Eiropā nav tik slikti ceļi kā Latvijā. Līdz 2013. gadam uzturēšanā paredzēta tikai lāpīšana. Mums pašiem jāizlemj, vai vēlamies attīstīties, vai palikt neattīstīta nomale,” sacīja A.Jaunsleinis. Ceļu attīstībai viņš minēja divas alternatīvas – piemērot ceļu un ielu garumu pieejamam finansējumam vai tomēr palielināt līdzekļus atbilstoši ceļu un ielu garumam. “Viena no valsts problēmām – grūti izvēlēties prioritātes. Ja definētu, ka tie ir ceļi un izglītība, tad cilvēkiem būs radīta iespēja dzīvot un strādāt ne tikai centrā, bet arī pārējā valstī,” uzsvēra A.Jaunsleinis un piebilda: “Ja nesakārtos ceļus, ko tas nabaga cilvēks centrā darīs, neviens pie viņa aiziet nevarēs. Ministram ir jāiesniedz un valdībai jāizsludina ārkārtas situācija ceļu nozarē.”
Kongress pieņēma rezolūciju, kurā uzsvērts, ka pēc iestāšanās ES lielākā uzmanība pievērsta valsts galvenajiem un valsts pirmās šķiras ceļiem, novārtā atstāti valsts otrās šķiras un pašvaldību ceļi. Valsts otrās šķiras autoceļu segumu atjaunošanai ik gadus nepieciešami 85 miljoni latu, pašvaldību ielām tikpat līdzekļu, cik valsts galvenajiem un valsts pirmās šķiras ceļiem (ieskaitot ES finansējumu), bet pašvaldību autoceļu uzturēšanai ik gadus nepieciešami 150 miljoni latu. Disproporcijas finansējuma sadalē starp dažādas kategorijas autoceļiem novedīs pie arvien lielākām atšķirībām reģionu attīstībā. Pašvaldību ceļu stāvokļa uzlabošanai ir būtiski jāmaina līdzšinējās prioritātes finansējuma sadalē.
Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina Saeimu un valdību turpmāk ik gadus no valsts budžeta nepieciešamo finansējumu izdalīt valsts otrās šķiras autoceļiem, kā arī rast finansējumu pašvaldību ielām un ceļiem no valsts budžeta ieņēmumiem vismaz tikpat, cik valsts galvenajiem un valsts pirmās šķiras ceļiem (ieskaitot ES finansējumu).
“Kongress vienmēr akcentē pašvaldībām būtisko. Ir cerība, ka deputāti un ministri ieklausīsies teiktajā, lai gan arī ikdienā LPS par svarīgo vienmēr atgādina. Kongress – tā ir pašvaldību vadītāju kopā būšana, iespēja ieklausīties citu domās,” pēc kongresa atzina Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja, LPS valdes locekle, rajona pagastu pašvaldību pārstāve LPS Māra Juzupa.
Komentāri