Cimdi var būt simboliska dāvana Latvijas nozīmīgajā jubilejā gan draugiem un tuviniekiem, gan biznesa partneriem un ārzemju viesiem – tie ir silti un praktiski, vienlaikus simboliski un skaisti, jo cimdu rakstos ieadītas senas rakstu zīmes un Latvijas dabas krāsas.
Gaidot simtgadi, Latvija rotājas. Rotājas ar saviem rakstiem. Tajos vēsture, dzīves gudrība un nākotnes piepildījums. Ikviens aicināts no tautas pūra lādes izcelt latviešu rakstainos cimdus – siltus, tik pazīstamus, paša vēl vakar pabeigtos vai vecmāmiņas reiz noadītos.
Novembrim piederas siltums un gaišums, to tumšajā, brīžiem arī drēgnajā laikā var sagādāt kādu roku adīts skaists un mīļš cimdu pāris. Simtgades noskaņā cimdu adīšanas, dāvināšanas un valkāšanas akcijai “Cimdotā Latvija” atsaukušies daudzi. Ikkatrs aicināts valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm – rakstainus cimdus -, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt svētkus. Valsts simtā jubileja var būt iemesls pārlūkot pūru, iztaujāt vecmāmiņu vai sameklēt zinošas meistares un cimdu pāri uzadīt pašiem.
Arī mūsu novados ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos, daudzviet iekārto dūraiņu izstādes.
Amatas novadā valsts svētku svinīgajā sarīkojumā ikviens aicināts neaizmirst par skaistiem, latviskiem cimdiem. Būs arī apskatāma skujenietes Marijas Miķelsones cimdu izstāde. Savukārt pagasta ļaužu godināšanas sarīkojumā, kas notiks Drabešu Jaunajā pamatskolā, būs apskatāma Māras Prindules cimdu izstāde.
Vecpiebalgas novadā, Taurenē, dodoties uz svinīgo sarīkojumu, ikviens mudināts vilkt siltus cimdus, lai muižas pagalmā paceltu valsts karogu. Arī Pārgaujas novada ļaudis tiek mudināti dāvināt rakstainus cimdus, ar tiem bagātināt sarīkojumu.
Raunas bibliotēkā apskatāma Līgas Lazdiņas dūraiņu izstāde. Jau pavasarī, kad vēl par iniciatīvu “Cimdotā Latvija” nerunāja, Līga izdomāja, ka varētu bibliotēkā sarīkot cimdu izstādi. Vasara priekšā, varētu noadīt simts pāru. Bibliotekāres Vija Vaišļa un Ruta Pavasare par ideju bija priecīgas. “Ja cītīgi ada, pusgada laikā simts pārus var noadīt, bet tad jāstrādā no rīta līdz vakaram. Dzirdēju, kāda adītāja stāstīja, ka gadā noadot tūkstoš pāru. Kā to var izdarīt, nesaprotu,” saka Līga Lazdiņa. Kad mājās vērtēja simts noadītos pārus un iedomājās bibliotēkas zāli, bija skaidrs, ka simts pāri izskatīsies kā mazumiņš. Tā nu tagad izstādē apskatāmi 185 dūraiņu pāri. Divu vienādu nav.
Adīšana ir raunēnietes vaļasprieks. Līga smej, ka ada no agras bērnības, jau kā pirmklasniece uz skolu gājusi ar pašas adītiem cimdiem rokās. Savulaik “Daiļradē” adījusi pasūtījuma darbus. Gadu gaitā izzināti Latvijas novadu raksti, atšķirīgais. “Krāšņākie, protams, kurzemniekiem, bet vidzemniekiem tuvāki savējie. Īpaši pelēkie toņi. Un tie labi sader ar citiem. Pelēkais, balts un melns, pelēki cimdi ar violetiem, sarkaniem rakstiem. Toņu bagātība taču ir neiedomājami plaša. Zaļie un brūnie toņi gan ne visiem patīk. Cimdos latviskie raksti ir dzīvi, katrā krāsā tie izskatās mazliet citādāk,” pārdomās dalās adītāja un piebilst, ka bieži vien, pirms sākts adīt, šķiet, būs ļoti skaisti cimdi, jo blakus saliktu dzijas kamoliņu krāsas cita citu papildina, izceļ. Taču cimdu rakstā krāsu salikums izskatās pavisam citādāk. Līga rāda dūraiņu pāri, kurā raksts izskatās tik telpisks, it kā skatītos 3D attēlu.
Līga atklāj, ka cimdos ieada tos rakstus, kuru nozīmi zina. Savulaik viņa izzīmējusi un ieadījusi Lielvārdes jostas rakstus. “Tas nebija vienkārši. Tāpat bija jāpiedomā, kā ieadīt Latvijas simtgades simbolu – bezgalības zīmi. Savukārt Latvijas karoga sarkanais un baltais arī cimdos izskatās ļoti cienīgi un svinīgi,” pastāsta adītāja un uzsver, ka adīšana dod prieku un spēku.
Līga vērtē, ka latviskajiem cimdiem atmoda sākās ar NATO samitu, kad Latvijas adītājas noadīja 2500 cimdu pārus. “Tad arī paši it kā no jauna ieraudzījām savu bagātību, savus rakstainos cimdus. Ārzemnieki gan novērtē mūsu rokdarbus,” saka raunēniete. Viņas adītie dūraiņu pāri aizceļojuši uz daudzām pasaules valstīm.
“Katrs atgādinājums atstāj kaut nemanāmas pēdas. Gan jau arī adīto cimdu celšana godā. Tie ir mūsu tautas tradicionālās kultūras daļa,” atgādina raunēniete Līga Lazdiņa.
Jau vairāku klašu skolēni pabijuši cimdu izstādē. Bērniem jāpilda uzdevums – jāatrod latviskie raksti un par tiem jāpastāsta. Tā mantojums tiek nodots jaunajai paaudzei.
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja plašais apmeklētāju centrs pie Jaunās pils pirmo reizi kļuvis par rokdarbu zāli, kurā šobrīd valda latviskie dūraiņi. Daļa tik tikko latviešu dāmu adīti, tos papildina arī muzeja krātie cimdi, kurus laiks un kodes pasaudzējušas vairāku desmitu gadu garumā.
Rakstaino dūraiņu kopā likšana notikusi, vietējām rokdarbniecēm atsaucoties Latvijas simtgadē ar mūsdienīgiem un seniem dūraiņiem izveidot tēlainu ainu “Cimdotā Latvija”. Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs aicināja meistares pulcēties uz vakarēšanu, lai, kopā adot, daloties zināšanās, viena no otras uzzinātu ko jaunu.
Aicinājumam “Cēsis ada” visaktīvāk atsaukušās vecākās paaudzes dāmas. Viņu adītie cimdi parasti esot viena no personiskākajām dāvanām jaunākajiem un vecākajiem dzimtas locekļiem Ziemassvētkos.
Izstādes “Cimdotā Latvija” Cēsu ekspozīcijā piedalās vidējās paaudzes rokdarbnieces ar darinājumiem, kuriem paraugi smelti ne tikai no vecmammām, no latvju rakstu grāmatām, bet arī no interneta resursiem. Jāņmuižā kaimiņienes – draudzenes Ilze Kursīte un Ineta Andersone-Saulesleja – cimdu adīšanas aizrautībā katra iet savu ceļu. Ilze izstādē piedalās ar klasiku: Alsungai, Jūrkalnei, Balviem raksturīgām krāsām un rakstiem. Inetas Andersones – Sauleslejas viens cimdu pāris izstādes trīs garajās rindās izceļas. Tas ir ar atšķirīgu rakstu – gleznojumu. Izstādes mākslinieks Dainis Andersons, noturējis Inetas adījumu par kosmiskām zīmēm, saņēma autores norādījumu, ka cimdu pāris skatāms no pretējā leņķa. To ievērojot, atklāšanas viesiem bija pamanāma dūraiņos redzamā dabas ainava kā fotogrāfija.
Cēsniece Balva Sirmā ir starp adītājām, kura bagātīgo klāstu papildināja tieši izstādes atklāšanas dienā. Cēsnieku pūra lāde turpinās paplašināties. “Telpa plaša, likšu tik klāt!” solīja mākslinieks, katram eksponātam rodot savu vietu.
Cēsu Kultūras un Tūrisma centra darbinieki cer, ka izstāde muzeja apmeklētāju centrā turpmākajās nedēļās sagaidīs skatītājus. Košie dūrainīši, kopā likti, radīs prieka brīžus gan pašiem latviešiem, savas tautas kultūras pārzinātājiem, gan arī tūristiem no ārzemēm. Viņi, skaistuma un košuma priekšā nonākuši, ir patiesa izbrīna pilni, sevišķi tad, kad uzzina, ka izstādes lielākā daļa ziemā tiks izmantota – dūraiņus latvieši valkā joprojām. Izstādei visvairāk skatītāju būs 11. novembrī, bet vēl vairāk 18., kad visas muzeja telpas pilī tiks atvērtas un apmeklējamas bez maksas.
Muzejs cimdu izstādei piešķīris vēstures elpu, pievienojot gadu desmitiem glabātus dūraiņus. Šī izstādes daļa papildināta arī ar Cēsu pensionēto skolotāju Rasmas un Jāņa Rudmiežu glabātajiem cimdiem. Jāņa vecāmāte Emīlija Zvaigznīte Ķēču pagastā nodzīvojusi garu mūžu. Spēka gados viņa pieredzējusi Latvijas valsts dzimšanu, tolaik jau bijusi liela adītāja. Aizejot mūžībā 90 gadu vecumā, Emīlija atstājusi pašas locītu bagātu pūru, tajā skaitā cimdus. Mazdēla ģimenē tie rūpīgi pieskatīti un nu jau ir simts gadus veci. Latvijas simtgadē tie iziet tautā un izskatās, it kā adīti šoruden.
FOTO: Marta Martinsone – Kaša
Komentāri