Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Šogad strādāts nākotnei

Druva
00:00
02.01.2006
3

Šogad esam daudz darījuši, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu tādu projektu īstenošanā, kuri skar daudzu rajona iedzīvotāju intereses. Strādājot kopā, mēs varam piesaistīt vairāk naudas, vieglāk arī rast līdzfinansējumu. Veselības aprūpes centrs (bijusī poliklīnika) noslēdzis līgumu par nacionālās programmas projekta īstenošanu un Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma piešķiršanu. Projekta gaitā ēkā jau ierīkota gāzes apkure, turpinās remontdarbi, tiks nomainīti logi, kā arī veikts kosmētiskais remonts. Veselības aprūpes rekonstrukcijai piesaistīti 72 tūkstoši latu Eiropas naudas, rajona padome ieguldījusi 18 tūkstošus latu. Tuvākajā laikā tiks uzsākta iepirkuma procedūra rentgena aparatūras iegādei ar rajona padomes līdzfinansējumu 25 tūkstošiem latu.

Sekmīgi kopā ar Cēsu domi īstenots Phare projekts “Cēsu pilsētas transporta apvedceļa un trešā loka izbūves un rekonstrukcijas izpēte un projektēšana”. Veiksmīgs bija “Lapu koku projekts”, kura gaitā rajona uzņēmēji varēja iepazīt kokapstrādes uzņēmumus citās valstīs, veidot sadarbību, kā arī uzzināt jaunāko nozarē. Vairāk nekā 250 tūkstoši eiro saņemti Interreg IIIB projektam “Inovāciju aplis”, kurā aktīvi iesaistījušies jaunieši, kuri izstrādā attīstību virzošus projektus savās pašvaldībās. Turpinās rajona pedagogu, kuri strādā ar bērniem, kam īpašas vajadzības, sadarbība ar zviedru kolēģiem, mācības. Šajā sadarbībā esam iesaistījuši arī pedagogus no Pleskavas apgabala. Novembrī saņēmām apstiprinājumu vēl vienam Phare projektam – “Inovatīvie demokrātijas modeļi pašvaldībās”. Tā īstenošanai piešķirti 62 500 eiro. Patlaban aktīvi tiek strādāts, lai varētu piesaistīt Norvēģijas valdības piešķirto naudu Latvijai. Vairākām rajona pašvaldībām, arī rajona padomei, noslēgti sadarbības līgumi ar Norvēģijas pašvaldībām.

Iespēju ir daudz. Pirms iesaistīties kādā projektā, tiek nopietni izsvērti ieguvumi, pašu līdzfinansējuma iespējas. Jau vairākus gadus rajona padome daļēji finansē projektu konkursu “Mūžizglītības un iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanai Cēsu rajonā”. Daudzos pagastos gan nevalstiskās organizācijas, gan iedzīvotāju grupas projekta gaitā

sakopj un labiekārto vidi,

apgūst jaunas zināšanas,

rosina līdzcilvēkus darboties sabiedrības labā. Kā labprātīgu funkciju rajona padome uzņēmusies bērnu vasaras nometņu organizēšanu.

Rajona padomes rūpju lokā vienmēr bijusi sociālo iestāžu iemītnieku – bērnu un veco cilvēku – sadzīves apstākļu uzlabošana. Šogad Gatartas pansionātā veikta katlu mājas rekonstrukcija, nomainīts jumts. Iemītnieku istabiņas pēc kosmētiskā remonta kļuvušas gaišākas, mājīgākas, labiekārtoti pastaigu celiņi. Izstrādāta tāme ēkas trešā stāva remontam. Cēsu pansionāta ēkai sākta siltināšana, kas turpināsies nākamgad, veikts remonts kāpņu telpās. Līgatnes pansionātā pēc ugunsgrēka atjaunota elektroinstalācija trešajā stāvā, nomainīts jumts, bet bērnunamā “Gaujaslīči” veikts kosmētiskais remonts. Rajona padome daļēji finansē rajona iedzīvotāju atveseļošanos SIA “ Vecpiebalgas doktorāts”.

Šis gads sākās ar janvāra vētras postījumiem. Rajona padome civilās aizsardzības vajadzībām iztērējusi gandrīz septiņus tūkstošus latu. Papildināts un atjaunots ugunsdzēsības inventārs brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienībām pagastos. Iegādāta lietota ugunsdzēsības automašīna Skujenes un apkārtējo pagastu vajadzībām. Straupes, Nītaures un Vecpiebalgas pagasta ugunsdzēsības automašīnām piešķirts operatīvā transporta statuss. Iekšlietu ministrijā iesniegts pieprasījums un ceram, ka drīzumā tādu saņems vēl septiņu pagastu ugunsdzēsības mašīnas.

Diemžēl neviens nav pasargāts no dabas postījumiem. Vairāku pašvaldību ceļi lietavās tika izskaloti, to labošanai rajona padome no pašvaldības autoceļu (ielu) fonda rezerves plūdu seku likvidēšanai piešķīra 11 tūkstošus latu. Apzinot pašvaldību ceļu stāvokli, to sakārtošanai rajona padome no a/s “Latvijas valsts ceļi” saņēma 47 tūkstošus latu.Visi zinām, kādi ir lauku ceļi, kādas pilsētu ielas. Ik gadu tiek vētīts, kurus ceļus un ielas remontēt, ko paglābt no sabrukšanas. Pašvaldību vadītāji zina un izprot, ka vajadzību ir ļoti daudz, bet naudas pietiek tikai mazumam. Tomēr ik gadu vairākos pagastos tiek rekonstruēti, laboti nozīmīgi ceļu posmi. Šogad no autoceļu (ielu) fonda rezerves pašvaldībām sadalīti gandrīz 98 tūkstoši latu.

Rajona padome tāpat kā agrākos gadus līdztekus noteiktajām funkcijām atbalstījusi dažādu plašāka mēroga pasākumu rīkošanu, rajona sportistu un amatiermākslas kolektīvu piedalīšanos starptautiskās sacensībās, konkursos, festivālos. Daudzu rajona koru, deju kolektīvu un amatierteātru sniegums augstu novērtēts gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Rajona padome kultūras dzīves norisēm šogad bija atvēlējusi ap 28 tūkstošus latu, finansējam arī koru un deju kolektīvu virsvadītājus, tādējādi atbalstot amatiermākslas kvalitatīvo izaugsmi. Gandarījums bija, ne vienam vien redzot mūsu rajona skolēnu kuplo pulku 9.skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Varam lepoties ar skolēniem – olimpiāžu uzvarētājiem, kuru zināšanas arī spodrina Cēsu rajona vārdu, un viņi godam pelnījuši atbalstu un atzinību. Šogad par rajona padomes finansējumu uzlabota materiāli tehniskā bāze rajona skolu dabaszinību kabinetos.

Rajona padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju uzlabojusi visu sešu rajona speciālo izglītības iestāžu un internātskolu energoefektivitāti, nomainot logus. Ievērojams atbalsts sniegts pedagogu tālākizglītībai, metodiskajam darbam un skolotāju mācībām jauno pamatizglītības standartu apguvē.

Sportisku aktivitāšu veicināšanai rajonā, sporta klubu atbalstam, dažāda līmeņa sacensību rīkošanai, kā arī rajona kandidātu atbalstam, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Turīnā, un SIA “Olimpiskais

centrs” finansēšanai no rajona padomes budžeta šogad izlietoti vairāk nekā 44,5 tūkstoši latu.

Lai arī aizvien tiek runāts par rajona padomju lietderību, skaidri zināms, ka tās strādās līdz 2009. gadam un centīsimies izdarīt pēc iespējas vairāk, lai radītu bāzi tālākai attīstībai. Ir apstiprināts rajona teritorijas plānojums, tas palīdzēs vietējām, pašvaldībām izstrādāt konkrētu savas teritorijas nākotnes redzējumu. Lai arī turpmāk gan atbalstītu, gan palīdzētu vietējām pašvaldībām, rajona padomes struktūrvienībās tiek veiktas izmaiņas. Paplašināta plānošanas un attīstības nodaļa, pašvaldībā darbu sāks veselības aprūpes koordinators un sabiedrisko attiecību speciālists. Rajona padomē vienmēr strādājuši sava darba profesionāļi, un darām visu, lai viņiem nodrošinātu labus darba apstākļus un pienācīgu atalgojumu. Ne vienam vien pieredze rajona padomē noderējusi tālākā karjerā.

Gads izskan. Lai svētku noskaņu papildina prieks par labiem darbiem šogad un domas jau aizslīd nākamajā gadā, kurā darāmā mums nevienam netrūks. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
156
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
135
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi