Šogad Dzērbenes pagastā paredzēts daudz padarīt. Kā pastāstīja pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde, pašvaldībā strādā ļoti aktīvi un zinoši darbinieki, kuri cits citam palīdz: „Man ir laba komanda, ar kuras palīdzību var īstenot daudzas ieceres.” Šogad plānotā ir daudz, domājams, ka daudz arī tiks izdarīts.
A. Kamerāde: „Plānojam sākt katlumājas, siltumtrašu un vidusskolas siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju. Esam guvuši valdības atbalstu, lai vidusskolai un bērnudārzam nomainītu logus. Domājam gūt Saeimas atbalstu, lai skolai uzliktu arī jaunu jumtu. Pašlaik skolā tiek remontēta virtuve – top modernas virtuves telpas ar mūsdienīgām iekārtām un jaunu aprīkojumu. Šogad plānojam siltināt sākumskolas ēku, mūzikas skolai un visai pils ēkai nomainīt logus. Iecerēts izremontēt veco pagastmāju – ievilkt siltumu, ielikt jaunus logus un nodot to jauniešu rīcībā. Viņi varētu tur veikt remontu pēc savas gaumes un vēlāk ierīkot atpūtas centru, kur pavadīt brīvo laiku. Sociālie darbinieki un kultūras nama vadītāja Ieva Kazijeva varētu jauniešiem palīdzēt. Ir projekts ar norvēģu sadarbības partneriem Dzērbenes Sarkanā Krusta ēkai nomainīt jumtu un logus. Darba ir daudz, bet pašvaldības uzdevums – rast risinājumus, kā teritoriju sakārtot un attīstīt, lai cilvēki šeit paliktu. Nedrīkstam pazaudēt nevienu. Gribētu, lai jaunieši Dzērbenē paliktu, pagasts attīstītos. Esmu optimiste un domāju, ka ar katru gadu pagasts plauks. Nav tā, ka valsts nedomā par cilvēkiem. Domā, tikai pašiem ir daudz jāstrādā, jācīnās. Neviens neko tāpat vien nepiedāvās, bet projektus gan atbalstīs. Neviens nesaka, ka projektu sagatavošana ir viegla, bet tas ir pašvaldības vadītāja pienākums.”
Daudz kas tiek darīts, lai dzērbenieši justos labi. Arī invalīdi. Pagastā ir subsidētās darbavietas invalīdiem. A.Kamerāde: „Lai nav depresīvu mājās sēdētāju. Pērn izveidojām divas šādas darbavietas. Domājam izveidot vēl kādu . Tas ir ieguvums gan šiem cilvēkiem, gan pašvaldībai.” Pagastā bieži izmantots arī bezdarbnieku darbs, īpaši vides sakopšanā. Arī šogad plānots atkal rakstīt projektu un iesaistīt šos cilvēkus darbā. A.Kamerāde atzīst, ka ar bezdarbniekiem nav grūti strādāt, kā bieži vien dzirdēts: „Ir tikai jāgrib. Iedzīvotāji jāiesaista pagasta sakopšanā un attīstībā, tad arī viņiem ir cita attieksme, prieks par padarīto. Domāju, ka darbu ar iedzīvotājiem atvieglo tas, ka laukos cilvēki ir sirsnīgāki. Pilsētnieki vairāk noslāņojas, bet laukos iedzīvotāji cits citu pazīst, palīdz.”
Daudz tiek domāts par vidusskolas turpmāko likteni. A.Kamerāde domā, ka gadījumā, ja nepietiks bērnu, Dzērbenē var veidot vakara maiņu vidusskolu: „Iespējams, ka tā varētu būt Cēsu vakara maiņu vidusskola, kurai pilsētā īsti nav vietas. Arī ar vides zinātnēm domājam piesaistīt skolai vairāk audzēkņu.” Priekšsēdētāja atzīst, ka par skolas un visa pagasta pazīstamību ļoti rūpējas skolas direktore Marija Grīnberga, kas nesen visiem valsts vides zinību skolotājiem dāvinājusi grāmatu, kurai ir līdzautore. A.Kamerāde: „Tāpat arī mūzikas skolas direktore Ilga Ozola ir ļoti enerģiska. Viņa ap sevi pulcē tādus pašus skolotājus, arī no Rīgas. Mūsu mūzikas skolā mācās bērni no septiņiem pagastiem. Tieši tāpēc plānojam šogad ieguldīt līdzekļus mūzikas skolu telpu sakārtošanā.”
Komentāri