Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Sodi makšķerniekiem kļūst bargāki

Druva
00:00
23.01.2008
4

Šodien stājas spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas īpaši sāpīgi skars tos makšķerniekus un zvejniekus, kuri neievēros likuma prasības.

Līdz 3000 latiem

Jaunajā redakcijā 80.pants “Medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana” skan šādi:

– Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas.

Par zvejas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam, bet juridiskajām personām – no divsimt latiem līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem. Bargs pārbaudījums

Par šo un citām aktualitātēm makšķerēšanas jomā “Druva” lūdza komentāru Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākajam inspektoram Uldim Lencbergam. Viņš atzina, ka šie grozījumi, kas būtiski izmaina sodu lielumu, ir gandrīz kā revolūcija.

“Kā amatpersonai man nav tiesību teikt, vai pieņemtie grozījumi ir labi vai slikti, man likums ir jāpilda. Varu izteikt tikai līdzjūtību makšķerniekiem, jo tagad mazākais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu ir 20 lati. Līdz šim varēja aprobežoties arī ar brīdinājumu, ja pārkāpums bija neliels, tagad tādas normas vairs nav. Likumdevējs noteicis minimālo sodu 20 latu, pie tam to var uzlikt vien tad, ja ir vainu mīkstinoši apstākļi, ja nav – naudas sods būs daudz lielāks.

Taču rūpnieciskajiem zvejniekiem sodi ir vēl bargāki. Rūpnieciskais zvejnieks pēc Zvejniecības likuma ir cilvēks, kurš izņēmis zvejas licenci un zvejo ar tīkliem. Ja šis zvejnieks pieļāvis kādu nelielu kļūdu, piemēram, nav aizpildījis zvejas žurnālu, pie tīkliem nav bojas, marķējums nav uzrakstīts pareizi, sods sākas no 200 latiem.

Agrāk kāds paļāvās uz to, ka sīkas neizdarības pirmajā reizē tiks piedotas, tagad situācija būs kardināli cita. Tagad katram pašam jāseko līdzi, vai viņš ievēro visus zvejošanas noteikumus. Protams, visus nekad nenoķers, bet uz to nevajadzētu paļauties. Protams, sodītajam pēc tam ir iespēja to pārsūdzēt Administratīvajā tiesā vai augstākstāvošā instancē, bet tas prasa laiku, nervu spriedzi. Tāpēc aicinu jau laikus izvērtēt visu un censties ievērot noteiktās prasības,” saka U.Lencbergs.

Jaunie sodi patiešām ir bargs izaicinājums. Pat par makšķerēšanu bez makšķernieka kartes nāksies šķirties vismaz no 20 latiem. Ņemot vērā šos, iespējams, pārlieku bargos sodus, rodas pamatotas bažas, ka zivju inspektoriem biežāk nāksies saskarties ar likuma pārkāpēju pretestību, pārmetumiem, neiecietību. Šis būs arī pārbaudījums inspektoru godīgumam, to nenoliedza arī U.Lencbergs, piebilstot, ka savu viedokli jau izteicis ministrijas pārstāvim: “Ja minimālais sods par rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpšanu ir 200 lati, kas ir puse no zivju inspektora algas, tas ir nopietns pārbaudījums. Par saviem amata brāļiem nevaru teikt neko sliktu, bet no makšķerniekiem esmu dzirdējis runas, ka tagad inspektori būs gatavi par mazāku summu uz rokas, nekā noteiktais sods, pievērt acis uz pārkāpumiem. Nav izslēgts, bet būs struktūras, kas to kontrolēs, ja šādi gadījumi tiks fiksēti, vainīgajam nāksies atbildēt.” Bojeviks kaimiņpagastā

Aizvadītajā svētdienā televīzijas ziņās bija sižets par notikumiem uz Lobes ezera ledus Ogres rajonā, kur iereibušu jauniešu kompānija izraisīja konfliktu ar ezera apsaimniekotājiem un Valsts vides dienesta sabiedriskajiem inspektoriem. Šie “makšķernieki” bija paturējuši trīs mazizmēra līdaciņas, kas ir aizliegts, un uz ezera apsaimniekotāju aizrādījumu par nelikumīgu rīcību reaģēja agresīvi, uzbrūkot ar ledus urbi un pat cenšoties atņemt ieroci vienam no inspektoriem. Tikai policijas ierašanās spēja apslāpēt nemiernieku agresīvās izpausmes. Tagad par šīm trim līdaciņām “makšķerniekiem” būs jāsamaksā 180 lati plus administratīvais sods, uzsākts arī kriminālprocess.

“Ceru, ka viņi saņems sodu, jo šāda rīcība nav pieļaujama. Gribu teikt paldies mūsu rajona zivju kārotājiem, jo te šādi notikumi sen nav fiksēti. Aicinu arī turpmāk ar izpratni uztvert mūsu darbību. Zivju inspektori pilda savus pienākumus, ja kāds no viņiem rīkojas nekorekti, to vajag kārtot civilizēti, nevis mēģināt atrisināt konfliktu ar spēku. Ja inspektors būs vainīgs, viņš saņems sodu. Es cenšos netraucēt tiem, kuri visu dara likuma robežās, jo saprotu, ka cilvēks pie ūdeņiem pavada brīvo laiku, nodarbojoties ar savu hobiju,” saka U.Lencbergs.

Lobes ezera apsaimniekošanai izveidota sabiedriskā organizācija, kuras pārstāvji ir arī sabiedriskie inspektori un regulāri pārbauda, vai uz ezera nenotiek nelikumības. Kā vēsta “Ogrenet.lv”, pateicoties viņiem, 2007. gadā fiksēts 251 makšķerēšanas noteikumu pārkāpums, tostarp arī maluzvejniecība, kā rezultātā pārkāpējiem nācies samaksāt sodus un atlīdzināt zaudējumus 12 000 latu apmērā. Kartes ir nopērkamas

U.Lencbergs arī norāda, ka sakarā ar “Latvijas Pasta” raizes gada sākumā bijušas problēmas ar makšķernieku kartēm. Kā zināms, bez tās makšķerēt nedrīkst, tas ir administratīvi sodāms pārkāpums.

“Neviens sodīts netika, jo pats pārliecinājos, ka gada kartes, ko iecienījuši makšķernieki, bija problemātiski iegādāties. Tagad situācija normalizējusies, kartes ir makšķernieku veikalos, pasta nodaļās, tāpēc vairs nevar aizbildināties, ka tās nav nopērkamas,” saka U.Lencbergs.

Ņemot vērā nepastāvīgos laika apstākļus, makšķerniekiem vajadzētu būt uzmanīgiem uz ledus, īpaši nezināmās ūdenskrātuvēs. Vislabāk būtu doties uz ezeru kopā ar kādu, ņemot līdzi arī drošības ekipējumu. Lai arī vilinājums ir liels, nevajadzētu būt pārgalvīgiem, bet pašiem rūpēties par savu drošību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi