Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Smilšu kastē top pagātnes ainas

Druva
23:00
28.06.2007
6

Pēdējos gados ieslodzījumu vietu pārvaldē un Tieslietu ministrijā uzsver ieslodzīto resocializācijas procesu nozīmi. Šajā gadā Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē darbu sācis sociālais darbinieks un psihologs. Jau vairākus gadus iestādē darbojusies resocializācijas nodaļa, bet psihologa štata vieta nav bijusi paredzēta. Arī pieaugušo cietumos EQUAL projektā psihologi strādā tikai divus gadus. Tagad plāno speciālistus piesaistīt darbam ikdienā.

“Psihologs sen bija vajadzīgs! Ļoti daudz viņiem ir psiholoģisku problēmu, kas noved līdz noziegumam. Es iestādē strādāju jau septiņus gadus. Tagad vadu gan grupu, gan individuālās nodarbības un svēti ticu, ka šiem bērniem var palīdzēt,” sacīja psiholoģe Natālija Praliča un piebilda, ka konsultāciju kabinets iekārtots tā, lai pusaudžiem tajā patiktu uzturēties. Te atrodamas vairākas tā sauktās smilšu kastes un diskusiju galds, lai speciālistam pēc iespējas pilnvērtīgāk atklātos pārdzīvojumu gūzma. “Šiem bērniem ir grūti runāt par problēmām. Viņiem ir mazs vārdu krājums, nemāk runāt par jūtām, emocijām, pārdzīvoto. Smilšu terapija, zīmējumi, pasaku terapija atklāj, ka bērniem ir iekšēja agresija. Vienmēr uztraukums vai pretēji – depresija. Kāpēc? Daudziem trūkst bērnības. Viņi neizbaudīja bērnības prieku, laiku, kad ļoti nepieciešama vecāku mīlestība, kad vecāki bērniņu paēdina, apkopj, rūpējas, kad mazais var priecāties par dzīvi. Smilšu kastēs, liekot figūru pie figūras, viņi izstāsta, kas noticis,” skaidroja psiholoģe.

“Man tas ļauj izvēdināt galvu. Ja ir slikts garastāvoklis, tas mainīsies. Mēdz būt arī otrādi – salieku ainu smilšu kastē un kļūstu domīgs, ir skumji,” sacīja Aleksejs Beļusovs, kurš notiesāts par smaga nozieguma izdarīšanu. Viņam ieslodzījumā var nākties aizvadīt 14 gadus.

“Man bija daudz problēmu. Es mainos attieksmē pret apkārtējiem. Individuālās konsultācijas palīdz domāt par cilvēkiem, īpaši tuvajiem, un vairs nepieļaut tādas kļūdas. Pats svarīgākais ir pret viņiem izturēties tā, kā gribētu, lai izturas pret mani. Tas ir grūti? Pēc tā ir jācenšas,” zinoši izteicās Aleksejs, kurš psihologu apmeklē jau pusgadu.

“Dažreiz viņi nāk vienkārši parunāties, jo ieslodzījumā ir ļoti noslēgta vide. Cietumā atvērties ir bīstami, viņi no tā baidās. Nāk parunāt, jo gribas izkratīt sirdi. Viņi ļoti bieži saka, ka grib dzīvot normālu dzīvi, ka grib būt normāli cilvēki. Visi viņiem ir teikuši, ka neko nevar, ka viņi ir meļi, nelieši,” stāstīja Natālija Praliča un piebilda, ka šādā iestādē vēl nāktos atsevišķi strādāt ar pusaudžiem, kuriem ir ilgstoša kriminālā pagātne, kuri izdarījuši dzimumnoziegumus, kuri brīvībā bijuši narkotisko un citu apreibinošo vielu lietotāji. Tāpat speciālisti lēš, ka iestādē būtu jāšķir notiesātie, kuriem ir niecīga kriminālā pieredze, no tiem, kuriem tā ir liela. Dažiem šī iestāde ir pirmais cietums, citi policijas iecirkņus un izmeklēšanas izolatorus jau var saukt par otrajām mājām.

“Kā resocializācijas procesus sekmēt? Tam vajadzīgi līdzekļi, jaunas, plašas telpas,” sacīja Natālija Praliča. Igaunijā lieli līdzekļi tiek tērēti, lai būvētu jaunas ieslodzījuma vietas, bet pie mums iedala niecīgas summas, lai pielabotu jumtus, žogus un santehniskos mezglus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
28

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi