Cēsu rajona slimnīca ir 14. valstī, kas izpildījusi visas prasības, lai saņemtu bērnam draudzīgas slimnīcas statusu.
Bērnam draudzīgas slimnīcas nosaukumu piešķir, ja stacionārā dzimušo bērnu vecāki izmanto medicīniskā personāla sniegtās zināšanas un kļūst dziļi pārliecināti, ka veselīgākais un labākais uzturs viņu mazuļiem būs mātes piens, izskaužot vēlmi jau mazuļa pirmajās dzīves dienās piebarot ar speciālajiem maisījumiem vai dzirdīt ar zāļu tēju. Statusu piešķir par krūts barošanas veicināšanas iniciatīvu un tās sekmīgu izpildi, ievērojot desmit pamatprincipus, kurus noteikusi Pasaules veselības organizācija un UNICEF. Rūpīgi izvērtējot slimnīcas darbu, Veselības ministrijas (VM) speciālistu komisija par Mazulim draudzīgu atzinusi arī mūsu rajona slimnīcu.
“Līdz ar nosaukuma piešķiršanu pret slimnīcu pagriež divus prožektorus. Lielākais vērtētājs ir tauta, ja slimnīcai ir šāds nosaukums, tad cilvēki uzticas un gaida, lai viņu vēlmes un cerības tiek īstenotas. Tā ir liela atbildība. Izvēli kļūt par šādu slimnīcu izdara paši tās darbinieki. Tas notiek brīvprātīgi. Ja Cēsu mediķi ir spēruši šo svarīgo soli, tad, manuprāt, tā ir kolektīva laba pašapzināšanās, ka viņi vēlas strādāt labi par prieku sev un pacientiem,” uzsvēra VM zīdīšanas veicināšanas komisijas vadītāja un Sabiedrības veselības aģentūras speciāliste Irēna Kondrāte un priecājās, ka šogad Cēsu rajona slimnīcā jau dzimuši gandrīz 350 mazuļi. Daudz darba slimnīcas dzemdību nodaļas kolektīvam vēlēja arī VM valsts sekretārs Uldis Līkops un piebilda: “Ja pilsētas vēsture ir sena un ieraugāma vecpilsētā, tad Cēsu nākotne ir šeit, tātad bērnos.”
Divus gadus slimnīcas kolektīvs mērķtiecīgi darbojies, lai saņemtu plāksni, kas apliecina statusu, un mākslinieka Pablo Pikaso darba “Māte” reprodukciju, kas ir visā pasaulē pieņemts apzīmējums, ka veselības aprūpi iespējams saņemt bērnam draudzīgā hospitālī.
“Krūts barošana nozīmē- mamma, mamma un vēlreiz mamma. Mēs ļoti priecājamies, ka sievietes, kuras pie mums laiž pasaulē bērniņus, to saprot. Tā ir būtība, un ne jau jauna lieta, tā ir atgriešanās pie saknēm,” sacīja dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Veronika Medne un piebilda, ka darbs, lai sasniegtu šodienas rezultātu, turpinās jau ļoti ilgi, vesela mazuļa nākšanu pasaulē sekmē liela mediķu komanda.
“Māmiņu biežākais teikums pirmajās dienās pēc dzemdībām: “Man nav piena!” Un mēs negribam tam piekrist, tāpēc atbalstām māmiņu, skaidrojam, lūdzam barot mazo
pat 12 reižu diennaktī, un priecājamies par to, ka mammām viss izdodas, mazie ēd un aug,” sacīja neonatoloģe Sandra Kide, bet zīdīšanas konsultante Zita Rainska, kura rūpējas, lai māmiņām būtu viss nepieciešamais atbalsts, izlemjot par krūts barošanu, atceras, ka stacionārā pavadīto dienu laikā tikai pāris gadījumos jaunās māmiņas teikušas, ka nebaros mazo ar krūti, pārējās vēlējušās zīdīt, daudzas bērnu krūts barošanu turpina arī mājās, pat līdz gada vecumam un ilgāk.
“Mammas piens ir ne tikai labākais uzturs, tas ir mammas tuvums un bērna drošības sajūta. Mammām, kuras baro bērnu ar krūti, ir pamatota sajūta, ka viņa dara labu darbu. Viņa ir ne tikai dzemdējusi bērniņu, bet arī spēj viņu pabarot. Tas mātes apziņai ir ļoti svarīgi,” sacīja Z.Rainska.
Bet satiktās ģimenes, kuras šajās dienās bija tikušas pie atvases, uzsvēra ne tikai to, ka paši ir laimīgi, bet ir pateicīgi, ka sagaidījuši bērna nākšanu pasaulē ģimenes dzemdībās, ka saņēmuši atbildes no mediķiem uz jautājumiem par to, kas satraucis, par nezināmo. Viņuprāt, arī tas ir draudzīgas slimnīcas pamats.
Komentāri