Trešdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Slimību un kaitēkļu gads

Druva
23:00
17.07.2007
23

Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte Anita Trūpa Lauku dienā, kas pagājušajā nedēļā notika Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, vērtēja, ka šis gads ir kultūraugu slimībām un kaitēkļiem pārbagāts.

Ļoti lielas graudaugu platības inficētas ar miltrasu, visvairāk tā izplatījusies ziemājos, tīklplankumainība izplatīta vasaras miežos, baltā puve rapšos un Kolorādo vabole kartupeļos. A.Trūpa norāda, ka lapu slimības bijušas arī pagājušajā gadā, taču miltrasa gan nav bijusi tik plaša un nav izplatījusies tik agri.

Ar miltrasu inficēti 25 – 90% rudzi, 6 – 80 % ziemas kvieši, 8 – 55% vasaras kvieši, 2 – 45% vasaras mieži, 2 – 26 % auzas. Turklāt auzās īpaši izplatīties sākusi auzu vainagu rūsa. Ļoti labvēlīgi miltrasas izplatībai bija laika apstākļi iepriekšējā gada rudenī: „Mitrs un vēss laiks slimībai patīk, un tā progresē. Miltrasa izveidojās rudenī, pārziemoja un pavasarī sāka attīstīties, tādēļ sējumus vajadzēja miglot. Domāju, ka tagad jau vairs neko nevar darīt. Jāmiglo, līdzko parādās slimība, tomēr jāizvērtē katra situācija. Slimība var parādīties, bet, ja nebūs labvēlīgi laika apstākļi, var neattīstīties.”

Ziemājos raksturīga arī plankumainība. Ziemas kviešos pārsvarā ir dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība. Pelēkplankumainība inficējusi vidēji 48% rudzus, 68% kviešus un 22% vasaras kviešus. Dzeltenplankumainība inficējusi vidēji 62% ziemas kviešu, turklāt tā strauji progresē, un A.Trūpa pat pieļauj, ka pēc pāris dienām tā varētu sasniegt 80%. Vasaras kviešos dzeltenplankumainība ir tikai 18%. A.Trūpa uzskata: „Vasarājus varētu vēl miglot, bet ziemājus gan nav jēgas, jo vārpas jau gatavojas.”

Miežu slimības – tīklplankumainības pirmās pazīmes parādījušās jau maijā, taču jau 13. jūnijā augi bija inficēti no 10 līdz pat 100%: „Iespējams, laukos, kuros bija maksimāli daudz inficēto augu, nebija kodināta sēkla. Svarīgi arī, lai rudenī būtu veikts kvalitatīvs arums. Tas ir kvalitatīvs tad, ja, augsni uzarot, virspusē nav redzami rugāji. Ja augu atliekas nesadalās, slimība uz rugāju galiem paliek un var saglabāties divus gadus.

Arī miežu šķirnei ir ļoti nozīmīga loma, jo ir pret slimību izturīgas un mazāk izturīgas.” A.Trūpa novērojusi, ka, piemēram, ‘Anabella ‘slimo ar brūnplankumainību, bet ar tīklplankumainību minimāli. Tomēr nav tādu šķirņu, kuras būtu izturīgas pret visām slimībām.

Rapsim postošākā slimība šogad ir baltā puve, kas ziemas rapša laukos parādījusies 30. maijā, 4. jūnijā inficēti bijuši jau vidēji 34 – 50% augu stublāji. Vasaras rapša sējumos tā parādījusies 20. jūnijā un attīstījusies lēni, pašlaik inficēti līdz 8% augu. Rapšos attīstās arī sausplankumainība un pelēkā puve, kas veicina pāksteņu plīšanu un sēklas izbiršanu. Iepriekšējos gados rapši migloti pret spīduļiem, dažreiz pret spradžiem, tagad A.Trūpa prognozē, ka tas būs jādara arī pret slimībām: „Šogad vairs nav vērts miglot, bet nākamgad tas noteikti būs jādara. Slimība augsnē var saglabāties apmēram septiņus gadus, tādēļ, līdzko iesēsim rapsi, tas atkal tiks inficēts.

Būtiski ir ievērot augu maiņu. Problēmu būtu mazāk arī tad, ja rapsi vienā laukā varētu sēt ik pēc septiņiem gadiem.”

Kartupeļos visā Latvijā būtiskas problēmas ir Kolorādo vabole un lakstu puve. A.Trūpa prognozē, ka jūlija beigās, augusta pirmajās dienās no augsnes iznāks jauna Kolorādo vaboļu paaudze, tādēļ kartupeļu lauki būs jāmiglo no jauna, īpaši tad, ja netika nomigloti kāpuri.

Laukos, kur to izdarīja, iespējams, atkārtoti miglot nebūs nepieciešams.

„Arī kartupeļus vajadzētu sākt kodināt pret baltkāju un melno kraupi. Tad nebūs arī dīgstu puves. Taču būtiski, lai gan graudaugu, gan kartupeļu sēklas tiek kodinātas ar pareizo kodni. Vajag izvērtēt, ar ko augs šogad slimojis, kodne jāizvēlas atbilstoši šīm slimībām,” skaidro A.Trūpa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
4

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
9

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
54

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
28

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
41

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Tautas balss

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
4
1
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Sludinājumi