Latvijas neredzīgo bibliotēkas Cēsu filiālē pieejamo grāmatu tematika neapmierina visus lasītājus, kaut grāmatu klāsts tiek papildināts.
Bibliotēkā lasāmas apmēram seši tūkstoši grāmatu un regulāri bibliotēku apmeklē vai grāmatas pasūta pa pastu 200 lasītāji. Bibliotēka apkalpo ne tikai cēsniekus, bet arī apkārtējo rajonu ļaudis.
“Cilvēki vienmēr vēlas, lai visa būtu vairāk, bet jāsaprot, ka mūsu grāmatas izmaksā dārgi. Grāmatas ielasa, un vienos vākos ir sešas, septiņas audiokasetes. Gaumes, ko lasīt, vienmēr būs dažādas. Cēsu bibliotēkas lasītāji vairāk gribētu latviešu autoru darbus, mīlestības romānus. Mums tie ir, bet grib arī pašus jaunākos. Rīgā ir vairāk cita, gados jaunāka publika, kas vēlas izzinošu literatūru, arī kriminālromānus. Lai apmierinātu visas lasītāju vēlmes, ierakstu studijai Strazdu muižā nāk-tos strādāt dienu un nakti, un aktieriem, diktoriem lasīt. Tas ne laika ziņā, ne finansiāli nav iespējams,” paskaidroja Latvijas neredzīgo bibliotēkas Cēsu filiāles vadītāja Aina Karele, piebilstot, ka sarunas par atšķirīgajām vēlmēm grāmatu izvēlē rit jau gadiem. Taču, laikam ritot, bibliotēka nezaudē savu nozīmi lasītāju vidū. Latvijā ir septiņas šādas bibliotēkas, bet Vidzemē tikai Cēsīs.
“Grāmata man ir kā draugs, kā vecs draugs. Bibliotēkā lasu jau vismaz 30 gadus. Nezinu, vai visas, bet lielu daļu grāmatu tiešām esmu izlasījusi, pārlasu. Tagad nāk arī jaunās, mīlestības romāni. Tulkotās grāmatas un “Lata” romāni. Nekas, man patīk. Vislabprātāk lasu par sadzīvi, ģimeniskumu. Es nevarētu bez bibliotēkas, jo esmu redzes invalīde, tagad arī ar kustību traucējumiem, netieku ārā no četrām sienām. Grāmatas man atnes sociālā darbiniece, agrāk pasūtīju pa pastu,” stāstīja cēsniece Anita Balode.
Izmantojot pasta piedāvātos pakalpojumus, bibliotēkas darbinieki ar grāmatām apgādā vismaz pussimtu lasītāju Vidzemē. Par laimi, klientiem pasta pakalpojums ir bezmaksas.
“Cik ļoti pateicīgs esmu bibliotēkas darbiniecēm! Man nav citu iespēju neko izlasīt, jo esmu pilnīgi neredzīgs. Varu tikai klausīties. Mani apmierina viss. Tieku pie vēstures darbiem – par Ļeņinu, Staļinu, arī par latviešiem trimdā un izsūtījumā. Lasu arī D. Stīlas romānus. Reizi nedēļā grāmatas apmainu. Noklausos es, arī kaimiņiene, tad pārspriežam,” stāstīja rūjienietis Jānis Landrāts. Arī Cēsu bibliotēkā stāstīja, ka vismaz trešdaļa lasītāju ir bez veselības problēmām, jo daudzi uzskata, ka grāmatas ir interesantāk klausīties nevis lasīt, jo reizē var darīt citus darbus. Lasītāji pat stāsta, ka iepriekš izlasītu grāmatu ierauga it kā no jauna, jo aktieri izteiksmīgi nolasa dabas aprakstus, dialogiem ir savs knifiņš.
“Pašlaik klausos Kurzemes hercogienes atmiņu stāstu un mizoju gurķus. Vēl grāmatas klausos vakaros, visi man tad liek mieru, un klausos līdz vieniem naktī, bet līdztekus adu vai šuju. Man patīk, ka varu kaut ko darīt, klausīties radio, man patīk, ka lasa priekšā,” izstāstīja cēsniece Velta Caunīte, sakot, ka no lasīšanas arī acis vairāk piekūst, bet, grāmatu klausīšanās viņai sagādājot patiesu prieku, un visi mājas darbi arī tad veicoties. Veltas kundze esot viena no tām lasītājām, kura izlasījusi visu neredzīgo bibliotēku un tagad ļaujoties pārlasīšanai.
“Jāpriecājas par to, ko varam dabūt, jo par grāmatu pirkšanu tagad vairs nav runas. Daudz par dārgu,” tā V. Caunīte.
Pāris dienas pirms vēlēšanām bibliotēkas literatūras klāstā iekļuvuši arī 15 diski, kuros lasītāji var iepazīties ar dažu partiju solījumiem vēlētājiem, bet atsaucības izlasīt daudzsološās priekšvēlēšanu programmas neesot. Neredzīgo bibliotēkas Cēsu filiāles darbinieces jokojot stāsta, ka lasītāji esot tikpat čakli kā Šlesers.
“Viņi laikam arī guļ tikai piecas stundas diennaktī, jo grāmatas izlasa ļoti ātri. Ir atkal klāt, lai tiktu pie citas. Ir grāmatas, kas ir topā, tad nākas arī mazliet pagaidīt. Tādi bija Dena Brauna darbi, jo var pie mums dabūt arī populāro “Da Vinči kodu”,” tā Aina Karele, piebilstot, ka bibliotēkā var lasīt arī grāmatas Braila un redzīgo rakstā, bet tās gan ir vecākas un tematika trūcīgāka, jo tikai daži cilvēki ar redzes traucējumiem vēl vēloties lasīt ar roku, bet tie, kuri grib grāmatas lasīt, nevis klausīties, izvēlas parastās bibliotēkas.
Komentāri