Līgatnes Jauno Līderu vidusskola kļuvusi par pirmo pašvaldības sabiedriskās ēdināšanas iestādi Latvijā, kas kvalificējusies bioloģiski sertificētas virtuves statusam. Līdz šim norādi “30- 60 % bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums” bija saņēmusi tikai viena privātā izglītības iestāde Ikšķilē, taču nu mūsu pašvaldības skola iemin taciņu pārējo vietvaru mācību iestādēm. Tiesa, līdz oficiālai sertifikācijai ejams garš ceļš. Taču veselīgu produktu celšana galdā skolās un bērnudārzos tiek veicināta arī citā veidā. Cēsu novada pašvaldība gatavo kopīgu iepirkumu skolēnu ēdināšanai nākamajam mācību gadam, paredzot tajā noteiktu bioloģisko produktu īpatsvaru. Tas iecerēts astoņām mācību iestādēm.

Garšīgi un pat samērā lēti

Pārliecināties par to, cik garšīgu maltīti var pagatavot no bioloģiskiem produktiem, uz Līgatnes skolas ēdnīcu bija aicināti gan novada domes deputāti, gan bioloģisko produktu piegādātāju pārstāvji.

Skolas virtuvē gatavo ēdienu vēl divām izglītības iestādēm Līgatnē, tā ik dienu 500 audzēkņi saņem pusdienas, kas gatavotas no bioloģiski sertificētiem produktiem, kas izaudzēti Latvijas saimniecībās, priekšroku dodot tieši vietējiem ražotājiem. Daļa piegādātāju ir Cēsu novada uzņēmumi. Tā skolas iepirkumi stiprina reģiona ekonomiku un veido īsās pārtikas piegādes ķēdes.

Jauno Līderu vidusskolas vecākā pavāre Solvita Leimane un pavāre Liene Mieriņa, jautātas par būtiskākajām atšķirībām darbā pirms un pēc virtuves sertificēšanas, smejot teic – darbs jau ir tas pats. Būtiskākā atšķirība produktos, par ko pavāres neslēpj prieku, ir vistas jeb cāļa gaļa. Iepriekš izmantoja no Polijas ievesto produkciju, reizumis bijis jāsūta produkcija atpakaļ, tik nekvalitatīva un, iespējams, arī sabojājusies ceļā šī gaļa bija, jo tai nav bijis ne pienācīgas krāsas, ne aromāta. S. Leimane teic, ka tagad vistu filejas esot lieliskas – gan vieglāk strādāt, jo konsistence stingrāka, gan garša tīkama un vēl patīkama pārliecība, ka tā ir vietējā garša un mūsu zemnieka izaudzēta bioloģiskā gaļa. Zivju izvēle patlaban ierobežota, ir tikai svaigas foreles no Dzērbenes, kuras tiekot gatavotas dažnedažādos veidos. Taču foreles esot krietni labākas nekā iepriekš ievestās saldētās zivis heks vai pangasija. Bērni gan zivis ēdot ne visai labprāt, pavāres vērtē, ka visvairāk tiekot apēstas zivju kotletes. Vienīgais, kas nudien kļuvis grūtāk un pagaidām nav atrisināts – no bioloģiskajiem graudiem iegūtie milti rauga mīklā neuzbriestot tā, kā tas bijis iepriekš, rezultāts nav tāds, kādu gribētos redzēt. Pagaidām nolemts atteikties no smalkmaizītēm, cept plātsmaizes un citus izstrādājumus, kamēr izdomās, kā šo sarežģījumu atrisināt.

Kopumā skolas jauno kursu ēdināšanā, šķiet, dabiski pieņēmušas ne tikai pavāres, bet arī skolēni – ēdot tikpat labprāt kā iepriekš. Kad vidusskolas direktore Saiva Vītola stāsta par ceļu, kā līdz sertifikācijai nokļuvuši, kā meklējusi informāciju un kā pat nedaudz izstrīdējusies ar pavārēm, atzīst – finanses nav bijis sarežģījumu mezgls. Pat pretēji, finansējums skolēnu pusdienām, viņuprāt, izrādījies lielāks, nekā spēj apgūt. Pamazām atsakoties no tālu vestajiem un nereti arī nekvalitatīvākiem produktiem, tā vietā liekot vietējās izcelsmes, izrādījies, ka naudas ziņā skola neko nezaudē, tikai iegūst ēdiena kvalitātē. S. Vītola atzina, ka neliels atlikums līdz pusdienu izmaksu slieksnim esot, tā ka skola vēl meklēšot iespējas ēdienkarti papildināt.

S. Vītola secina, ka arī pašvaldības izglītības iestāde, izmantojot esošo budžetu, var nodrošināt bērniem kvalitatīvu vietējo, turklāt arī bioloģiski audzētu pārtiku. Šobrīd skola sadarbojas ar tādiem Latvijas bioloģisku produktu ražotājiem kā piensaimnieku kooperatīvs “Straupe”, uzņēmumu “Straupes putni”, “EKO Latvija”, “Lādzeres grauds” un “Floras maiznīca”, “Cesvaines piens”, zemnieku saimniecībām “Ķelmēni” un “Karotītes”.

Šajā skolā katrs audzēknis savu maltītes porciju uz šķīvja uzliek pats no kopīgā trauka. Ar to, ko neapēd jaunākie bērni, papildina vecāko klašu skolēniem paredzēto, bet to, kas vēl atliek, bērni var apēst pēc stundām. S. Vītola atzīst, ka tāpēc tikpat kā nekas netiek izmests un katru dienu, var teikt, atkritumos nonāk vien neliela kastīte ar ēdiena atlikumiem, kas palikuši uz šķīvjiem.

Pateicību par lielā mērā pašu spēkiem izcīnīto ceļu līdz skolēnu bio pusdienām iestādes vadībai klātienē pauda arī novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. “Jūs esat iemiesojums bio-reģiona vērtībām – celmlauži un patiesi līderi!” Ar pārliecību, ka tagad līgatniešiem ir eksperta līmeņa zināšanas, kuras varētu noderēt, lai šo praksi pārnestu uz vēl septiņām skolām, I.Suija-Markova noteica: “Šis ceļš nebūs viegls, varbūt pat ļoti grumbains, bet ceru, ka kādu dienu mēs nonāksim pie tā, ka bioloģiskā ēdināšana būs arī skolās, kur maltītes nodrošina pakalpojuma sniedzēji.”

Ja ir pieprasījums, ražotājs būs

Skolas rīkotajās pusdienās sastaptie piegādātāju pārstāvji atzina – svarīgākais ir saprast pieprasījumu. Piensaim­nieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” tirdzniecības vadītājs Ivo Apenītis, gan neslēpjot prieku par pēdējos trīs gados uzplaukušo interesi par bio produktiem, vienlaikus atzīst – pagaidām Straupes pagasta apkārtnē neesot tik daudz bioloģisko saimniecību, lai viņi varētu vēl plašāk attīstīt šī produktu sortimentu. Bioloģiski sertificēta kefīra apjomu, kam skolās liels pieprasījums, cerot drīzumā nedaudz palielināt, taču sviesta, krējuma, biezpiena pagaidām vēl neesot.

Taču zemnieki esot pozitīvi noskaņoti, ja vien tiek slēgts līgums par pietiekamu apjomu, tad viņi spēj iegūt vajadzīgo bioloģiski sertificēta piena apjomu. Vietvaras pārstāvji atzina, ka nu novadā ir astoņas skolas, kas izvēlas iegādāties bioloģiski sertificētus piena produktus, tātad noiets būs.

Īstenojot lielu iepirkumu, cenai vairs nav galvenā nozīme, “Druvai” apliecināja arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle Lāsma Ozola, kura vienlaikus ir arī pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore. Pēc S. Vītolas aicinājuma viņa palīdzējusi izkartēt, kas no bioloģiskiem produktiem ir pieejami novadā, kas reģionā un kas – tomēr tālāk. Viņa pastāstīja, ka, piemēram, slavētā vistu gaļa nākot no Tukuma puses. Tas ir ražotājs, kurš specializējas produkcijas ražošanai izglītības iestādēm. “Viņi apgādā bērnudārzus Lietuvā un labprāt sadarbotos arī ar Latvijas izglītības iestādēm, kam par to vēl būtu interese,” stāsta L. Ozola, piebilstot, ka ir jāveido sadarbība starp ražotāju un vietvaru, jo, līdzko ir starpnieks, produkts sadārdzinās.

Gatavojot iepirkuma nosacījumu nākamajam gadam astoņām skolām, patīkams pārsteigums bijis, ka lielākā pārtikas iepirkumā cena, izrādās, nav galvenais faktors. “Skolas, paredzot porcijai 1,72 eiro, var atļauties pirkt un iekļaut ēdienkartē bioloģiskos produktus!” saka L. Ozola.

UZZIŅAI

Centralizēts pārtikas iepirkums 2026./2027. mācību gadam – ar uzsvaru uz bioloģiskās izcelsmes produktiem patlaban vietvarā tiek gatavots šādām skolām:
1. Jauno Līderu vidusskola (red. – būs pamatskola)
2. Cēsu Bērzaines pamatskolas pirmsskolas grupa “Pīlādzītis”
3. Cēsu Bērzaines pamatskola
4. Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskola
5. Amatas pamatskola
6. Drabešu Jaunā pamatskola
7. Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskola
8. Skujenes pamatskola
9. Zaubes pamatskola

“Žaks-2”: Par sertifikāciju neesam domājuši, koncentrējamies uz pašapkalpošanos

Viens no lielākajiem uzņēmumiem “Žaks-2”, kas nodrošina skolēnu ēdināšanu arī Cēsīs, līdz šim nav apsvēris iespēju sertificēt virtuves bioloģiskās izcelsmes pārtikas izmantošanu. Uzņēmuma galvenā tehnoloģe un ražošanas vadītāja Ilona Dreimane gan “Druvai” teic, ka izmantojot daudz bioloģiskās izcelsmes produktu – no “Mežvijām” Cēsu pusē esot saldēti ekoloģiskie dārzeņi, tiekot iepirkts bioloģiskais piens un milti, auzu pārslas.

Visas darbības un arī produktu iegādes plānošanas ir atkarīgas tomēr no cenas, vērtē I.Dreimane. Saskaņā ar viņas teikto, patlaban Cēsīs noteiktā cena esot 2,10 eiro par vienām skolas pusdienām. “Mums jau no tā 2,10 ir jāmaksā arī pavāriem algas, komunālie maksājumi, transporta izdevumi. Tātad šī cena nav tikai produktiem – tiem mums paliek labi ja puse, pat vēl mazāk,” skaidro ražošanas vadītāja, daloties iespaidos, ka “tad jau vairs nevari domāt par to, lai būtu bioloģiskais īpatsvars vēl lielāks”. Viņa gan atzīst – jau patlaban pašvaldības iepirkumos paredzot bioloģiskās izcelsmes produktus. “Cik naudiņas ir makā, tik strādājam,” savus centienus attiecībā uz iestādēm apliecina uzņēmuma pārstāve. “Ar zemniekiem ļoti labi vienojamies un cenšamies izmantot iespējas!”

Vaicāta, vai tomēr neizdotos jau tagad iepirktajos produktus iekļaut 30 procentus bioloģiskās izcelsmes pārtikas, I. Dreimane vēlreiz atzīst – rēķināts neesot, taču diezin vai būtu iespējams pastāvīgi šo minimālo apjomu nodrošināt. “Mēs tiešām neesam par šādu sertifikāciju kaut kā domājuši – mums ir mērķis bērnus labāk pabarot!” smejot savu skatījumu noslēdz “Žaks-2” pārstāve, vienlaikus pastāstot, ka šobrīd daudz piestrādājot, piemēram, pie ēdienkartes izmaiņām.

Viena no nesenākajām pārmaiņām, ko daudzi joprojām neizprotot, kādēļ bērniem skolās vairs nedodot saldinātos dzērienus jeb kompotus, tikai ūdeni, varbūt vēl papildinātu ar citronu. Pēdējos gados uzņēmums veicis pārmaiņas ēdināšanas pakalpojuma piedāvājumā, bijusi pāreja uz pašapkalpošanos. Piemēram, Cēsu 2. pamatskolā esot izveidota tā sauktā zviedru līnija, kur audzēkņi uz sava šķīvja paši var uzlikt vēlamo porciju.