No lauku māju saimniekiem bieži dzirdēts, ka mūspusē nav šķirnes trušu audzētavu. Tādēļ daudzi trušu turētāji vaislas dzīvniekus meklē Kocēnu novada Dikļu pagastā, trušu audzētavā “Mežiņi”.
Audzētava atrodas 20 kilometrus no Valmieras, tajā ir 14 dažādu šķirņu truši. Saimniecībā tiek veikta pārraudzība, un te var iegādāties šķirnes dzīvniekus. Kā stāsta saimniece Inguna Valdmane, pēc vaislas trušiem brauc no visas Latvijas. “Pašreiz varam piedāvāt tikai jauntrušus, gada pirmajos mēnešos dzimušos trusīšus. Pavasarī visi vaislas dzīvnieki tiek izpirkti. No ārzemēm atvesto vaislas trušu pēcnācējus pārdodam, kad tie sasnieguši vismaz trīs mēnešu vecumu. Divus mēnešus tie dzīvo kopā ar māti, lai saņemtu augstvērtīgo trušu mātes pienu – spēkam un imunitātei. Tāpat vēl mēnesi vērojam, vai nav kāds brāķis. Tikai tad varam pārdot,” atzīst trušu audzētāja un saka, ka pašreiz pārdošanai lielas izvēlas nav. Ir Vīnes zilais, Čehu albīni, Lielais Gaišais Sudrabotais, Jaunzēlandes sarkanie. Aug arī februārī dzimuši Satīns Havanna mazuļi, tie būs pārdošanā no maija vidus. Saimniecībā pieejami arī tādu šķirņu truši kā Vācu lielais tauriņš, Liesmainais, Kastor Rex,
Flandrs, Krāsainais Franču auntrusis, Angļu auntrusis, Dalmācijas pundur Rex. Mazuļi ir piedzimuši, bet pārdošanā tie būs no jūnija. Tad arī izvēle būs liela.
Pieprasītākās esot gaļas trušu šķirnes. Parasti vēlas iegādāties ātraudzīgu šķirņu dzīvniekus, ar labu gaļas iznākumu. Taču netrūkst arī tādu, kas trusi pērk kā mīļdzīvnieku. Ir pircēji, kas trušus iegādājas, lai izmantotu to vilnu, tad parasti izvēlas Angoras šķirnes trušus. “Pieprasījums pēc trušiem ir. Tiklīdz tie parādās pārdošanā, tā ātri vien tiek paņemti, īpaši pavasarī. Vaislas dzīvniekus ievedam no dažādām izstādēm Vācijā, Čehijā un citur. Tas mums izmaksā dārgi, tāpēc jārēķinās, ka trušus lēti pārdot nevarēsim,” viņa saka.
“Mežiņi” ir
Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības (LSAB) “Trusis un citi” dalībniece. Šī saimniecība Latvijā ir viena no ļoti retajām, kas nodarbojas ar trušu vilnas ieguvi. No Angoras trušu vilnas top cimdi, zeķes, siltie lakati un citi rokdarbi. Lai gan šie izstrādājumi nav lēti, tie ir gana pieprasīti, īpaši ziemas mēnešos. Trušu vilnas izstrādājumiem ir savas priekšrocības. “Angoras trušu vilna ir ļoti mīksta. Faktiski tā ir vienīgā vilna, kas nekož nemaz.
Tā ir ļoti, ļoti silta,” papildina I.Valdmane un piebilst, ka Angoras trušu šķirne ir jau ļoti sena un vilnu no šiem trušiem iegūst gadu desmitiem un varbūt pat simtiem. “Vienīgi Latvijā to ir diezgan maz, jo katram pašam būs šī vilna jāpārstrādā. Ne Latvijā, ne Baltijā, pat arī Polijā nav iespējams rūpnieciski pārstrādāt Angoras trušu vilnu. Vietām Eiropā notiek rūpnieciska šīs vilnas pārstrāde, bet tā izmaksā ļoti dārgi. Mums uz vietas jāizmanto vecais labais vērpjamais ratiņš, taču tā varam savērpt vien apmēram 20 gramus vilnas stundā,” uzsver “Mežiņu” saimniece.
Vilnas ieguvei saimniecība pievērsusies pirms trim gadiem. “Bieži vien cilvēki vaicā, vai nav žēl tik skaistus dzīvniekus nokaut un apēst. Lai man nebūtu tik ļoti žēl, izlēmu, ka man būs Angoras truši, kuru sūtība ir dot vilnu un kuri dzīvo savu mūžu, cik ilgi viņiem ir lemts,” saka Inguna un min, ka saimniecībā ir ap 40 – trīs dažādu krāsu Angoras truši – balti, melni un pat dzelteni. Dzeltenie ir no Vācijas, un saimniece nezina, vai kādam Latvijā vēl tāds ir. Angoras truši prasa uzmanīgu kopšanu, lai to vilna nesaveltos, tie jācērp ik pēc trim mēnešiem. Inguna zina stāstīt, ka vilnas garums trusim sasniedz vismaz septiņus centimetrus un no viena truša var iegūt diezgan daudz vilnas – pat līdz 250 gramiem.
“Mežiņu” šķirnes truši bieži vien redzami izstādēs ne tikai Valmieras apkaimē vien, piemēram, aizvadītās nedēļas nogalē Inguna ar savu trušu kolekciju piedalījās starptautiskajā lauksaimnieciskās ražošanas un infrastruktūras izstādē RIGA AGRO 2014, kas jau divpadsmito reizi izstāžu centrā “Ķīpsala” pulcēja nozares profesionāļus.
Interesanti, ka Ingunai Valdmanei ir cits pamatdarbs, viņa strādā Valmieras Sporta skolā. Truškopība ir vairāk kā blakus nodarbošanās, taču tā vienmēr ir interesējusi. Truškopībai pievērsusies arī meita Justīne, kura atbild galvenokārt par vilnas izstrādājumiem.
Ilze Fedotova
Komentāri