Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Šķirnes truši ir pieprasīti

Druva
09:30
30.04.2014
23
Me I I Saimniece

No lauku māju saimniekiem bieži dzirdēts, ka mūspusē nav šķirnes trušu audzētavu. Tādēļ daudzi trušu turētāji vaislas dzīvniekus meklē Kocēnu novada Dikļu pagastā, trušu audzētavā “Mežiņi”.

Audzētava atrodas 20 kilometrus no Valmieras, tajā ir 14 dažādu šķirņu truši. Saimniecībā tiek veikta pārraudzība, un te var iegādāties šķirnes dzīvniekus. Kā stāsta saimniece Inguna Valdmane, pēc vaislas trušiem brauc no visas Latvijas. “Pašreiz varam piedāvāt tikai jauntrušus, gada pirmajos mēnešos dzimušos trusīšus. Pavasarī visi vaislas dzīvnieki tiek izpirkti. No ārzemēm atvesto vaislas trušu pēcnācējus pārdodam, kad tie sasnieguši vismaz trīs mēnešu vecumu. Divus mēnešus tie dzīvo kopā ar māti, lai saņemtu augstvērtīgo trušu mātes pienu – spēkam un imunitātei. Tāpat vēl mēnesi vērojam, vai nav kāds brāķis. Tikai tad varam pārdot,” atzīst trušu audzētāja un saka, ka pašreiz pārdošanai lielas izvēlas nav. Ir Vīnes zilais, Čehu albīni, Lielais Gaišais Sudrabotais, Jaunzēlandes sarkanie. Aug arī februārī dzimuši Satīns Havanna mazuļi, tie būs pārdošanā no maija vidus. Saimniecībā pieejami arī tādu šķirņu truši kā Vācu lielais tauriņš, Liesmainais, Kastor Rex,

Flandrs, Krāsainais Franču auntrusis, Angļu auntrusis, Dalmācijas pundur Rex. Mazuļi ir piedzimuši, bet pārdošanā tie būs no jūnija. Tad arī izvēle būs liela.

Pieprasītākās esot gaļas trušu šķirnes. Parasti vēlas iegādāties ātraudzīgu šķirņu dzīvniekus, ar labu gaļas iznākumu. Taču netrūkst arī tādu, kas trusi pērk kā mīļdzīvnieku. Ir pircēji, kas trušus iegādājas, lai izmantotu to vilnu, tad parasti izvēlas Angoras šķirnes trušus. “Pieprasījums pēc trušiem ir. Tiklīdz tie parādās pārdošanā, tā ātri vien tiek paņemti, īpaši pavasarī. Vaislas dzīvniekus ievedam no dažādām izstādēm Vācijā, Čehijā un citur. Tas mums izmaksā dārgi, tāpēc jārēķinās, ka trušus lēti pārdot nevarēsim,” viņa saka.

“Mežiņi” ir

Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības (LSAB) “Trusis un citi” dalībniece. Šī saimniecība Latvijā ir viena no ļoti retajām, kas nodarbojas ar trušu vilnas ieguvi. No Angoras trušu vilnas top cimdi, zeķes, siltie lakati un citi rokdarbi. Lai gan šie izstrādājumi nav lēti, tie ir gana pieprasīti, īpaši ziemas mēnešos. Trušu vilnas izstrādājumiem ir savas priekšrocības. “Angoras trušu vilna ir ļoti mīksta. Faktiski tā ir vienīgā vilna, kas nekož nemaz.

Tā ir ļoti, ļoti silta,” papildina I.Valdmane un piebilst, ka Angoras trušu šķirne ir jau ļoti sena un vilnu no šiem trušiem iegūst gadu desmitiem un varbūt pat simtiem. “Vienīgi Latvijā to ir diezgan maz, jo katram pašam būs šī vilna jāpārstrādā. Ne Latvijā, ne Baltijā, pat arī Polijā nav iespējams rūpnieciski pārstrādāt Angoras trušu vilnu. Vietām Eiropā notiek rūpnieciska šīs vilnas pārstrāde, bet tā izmaksā ļoti dārgi. Mums uz vietas jāizmanto vecais labais vērpjamais ratiņš, taču tā varam savērpt vien apmēram 20 gramus vilnas stundā,” uzsver “Mežiņu” saimniece.

Vilnas ieguvei saimniecība pievērsusies pirms trim gadiem. “Bieži vien cilvēki vaicā, vai nav žēl tik skaistus dzīvniekus nokaut un apēst. Lai man nebūtu tik ļoti žēl, izlēmu, ka man būs Angoras truši, kuru sūtība ir dot vilnu un kuri dzīvo savu mūžu, cik ilgi viņiem ir lemts,” saka Inguna un min, ka saimniecībā ir ap 40 – trīs dažādu krāsu Angoras truši – balti, melni un pat dzelteni. Dzeltenie ir no Vācijas, un saimniece nezina, vai kādam Latvijā vēl tāds ir. Angoras truši prasa uzmanīgu kopšanu, lai to vilna nesaveltos, tie jācērp ik pēc trim mēnešiem. Inguna zina stāstīt, ka vilnas garums trusim sasniedz vismaz septiņus centimetrus un no viena truša var iegūt diezgan daudz vilnas – pat līdz 250 gramiem.

“Mežiņu” šķirnes truši bieži vien redzami izstādēs ne tikai Valmieras apkaimē vien, piemēram, aizvadītās nedēļas nogalē Inguna ar savu trušu kolekciju piedalījās starptautiskajā lauksaimnieciskās ražošanas un infrastruktūras izstādē RIGA AGRO 2014, kas jau divpadsmito reizi izstāžu centrā “Ķīpsala” pulcēja nozares profesionāļus.

Interesanti, ka Ingunai Valdmanei ir cits pamatdarbs, viņa strādā Valmieras Sporta skolā. Truškopība ir vairāk kā blakus nodarbošanās, taču tā vienmēr ir interesējusi. Truškopībai pievērsusies arī meita Justīne, kura atbild galvenokārt par vilnas izstrādājumiem.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi